Kas mūs sagaida jaunajā apkures sezonā? (59)

Telefonakcija

Lai palīdzētu liepājniekiem sagatavoties apkures sezonai, "Kurzemes Vārds" šonedēļ rīkoja telefonakciju, kuras laikā iedzīvotāji varēja uzdot jautājumus, lūgt padomu un noskaidrot visas neskaidrības. Uz jautājumiem atbildēja SIA "Liepājas enerģija" valdes priekšsēdētājs ANATOLIJS SUŠKOVS un namu pārvaldes "Vecliepāja" izpilddirektors VILNIS DOBELIS.

Iedzīvotāji bija ļoti aktīvi, jo, summējot gan iepriekš iesniegtos, gan akcijas laikā telefoniski uzdotos vaicājumus, amatpersonām nācās atbildēt uz vairākiem desmitiem vaicājumu. Lielākoties cilvēki vēlējās uzzināt, kāpēc viņu mājā siltums maksā tieši tik, cik tas maksā, kā būtu iespējams dārgo maksu samazināt un uz kādu sociālo palīdzību liepājnieki var pretendēt. Te gan jāsaka, ka jautājumiem par sociālo palīdzību, par to, kas var pretendēt uz apkures pabalstiem un kādi tie ir, veltīsim atsevišķu telefonakciju, kas notiks jau nākamnedēļ.

Bet šajā reizē daudz neskaidrību bija arī par siltuma skaitītājiem – gan individuālajiem, gan visai mājai kopējiem. Piemēram, zvanītājs no mājas K.Ukstiņa ielā 13/15 jautāja: "Pirms diviem gadiem uzlika siltuma skaitītāju, bet māja nesilst, un neviens nevar atnākt, lai atrastu vainu. Pērn pusi dienas bija silts, bet visu ziemu radiatori auksti. No namu pārvaldes nerādās, sola, bet nenāk." V.Dobelis solīja, ka šo situāciju noskaidros personīgi. Taču, ja mājā ir kādas nekārtības ar apkuri, dzīvokļu īrniekiem vispirms jāvēršas pie nama apsaimniekotāja.

Savukārt kundze no Jaunliepājas,  kuras māja gan neatrodas namu pārvaldes "Vecliepāja" pārziņā, arī lūdza padomu, un viņai tas netika liegts. Dzīvokļa saimniece pati sildot ūdeni ar boileri un viņai tas sanākot lētāk, nekā izmantojot kopējo siltumsistēmu. Vai viņa var turpināt to izmantot? Un kāpēc tādas atšķirības maksā?" "Loģiski, ka tā sanāk lētāk," atbildēja V.Dobelis. "Jo kopējie siltummezgli parasti izvietoti mājas vienā stūrī, tāpēc, kamēr karstais ūdens atnāk līdz jūsu virtuvei vai vannasistabai, tas mazliet zaudējis karstumu. Tīri matemātiski rēķinot, būs lētāk, diemžēl tā ir. Un redziet – kopējais skaitītājs parāda, kādā stāvoklī ir ēkas sistēma. Ja ir lieli zudumi, tad vai nu kaut kas nav kārtībā ar sistēmu, vai ar ēkas siltumizolāciju, bet var gadīties, ka arī kāds zog siltumu, tādi gadījumi nav retums. Mērinstrumentam nav pamata neticēt. Jebkuriem dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības, sanākot kopā, prasīt ēkas apsaimniekotājam, lai tas noskaidro situāciju un rīkojas."

Daudzi zvanītāji pauda neizpratni par dzīvokļiem, kur iemītnieki atteikušies no apkures. Vieni gribēja zināt, kā šo procesu legalizēt, ja iepriekš nav saņemtas visas vajadzīgās atļaujas, citi pauda sašutumu, ka mājā vairāku no apkures atvienoto dzīvokļu dēļ pārējiem jāpatērē vairāk siltuma un tādējādi arī sanāk vairāk maksāt.

Šai problēmai bija veltīts arī jautājums: "Mums ir individuālais siltuma skaitītājs. Esmu lasījusi, ka ar šo sezonu tas vairs netiks ņemts vērā. Kas mani sagaida? Kā man rīkoties, ja skaitītājs ir ierīkots 2001.gadā pēc apstiprināta projekta un vairākkārt pārbaudīts? Vai tas tiks aizliegts?"

V.Dobelis: "Visiem, kas interesējas par individuālajiem siltumskaitītājiem, ir viena skaidra atbilde. Tajā laikā, kad tika atļauts atvienoties no centralizētās apkures un ierīkot individuālo siltumskaitītāju dzīvoklī, par siltumenerģiju norēķinājās, skaitot uz kvadrātmetriem. Tagad norēķinās pēc skaitītāja, kas ir ēkas ievadā. Ja cilvēkam ir viss kārtībā, projekts ir saskaņots utt., tomēr iznāk, ka viņš nemaksā par koplietošanas telpām – par bēniņiem, kāpņu telpām. Tāpēc citi īrnieki nereti sūdzas, ka viņš nemaksā visu to, ko pārējie. Bet, ja cilvēkam tik tiešām ir savā laikā viss saskaņots, projekts apstiprināts, ir atļauja no toreizējā "Liepājas siltuma" un no attiecīgās namu pārvaldes, tad tagad viņam pietrūkst tikai aprēķina par koplietošanas telpām. Kad viņš to iesniedz namu pārvaldē, tad nav nekādu problēmu, viņš var turpināt lietot individuālo skaitītāju, tikai samaksājot savu daļu koplietošanas izdevumu. Tur viss ir normāli, tikai jāizdara tās lietas līdz galam. Un viss būs kārtībā!"

Viens otrs zvanītājs interesējās, vai mazturīgajiem ir iespējams maksāt mazāk par siltumu. To vaicāja arī sieviete, kura stāstīja, ka viņa pati strādā, vīrs ir bezdarbnieks, abi audzina viengadīgu bērnu. "Vai mūsu ģimene var saņemt atlaides apkurei?"  viņa prasīja.

A.Suškovs atbildēja šādi: "Principā atlaides apkurei nav paredzētas. Nevienam nekādos apstākļos nav, jo siltums maksā tik, cik tas maksā, un cena visiem vienāda. Bet cilvēki var vērsties pašvaldībā, lūdzot sociālo palīdzību. Pašlaik domes Sociālais dienests izsniedz pabalstus, arī apkures vajadzībām, un jāsaka – diezgan lielus pabalstus. Līdz ar to iedzīvotājiem, kam ir tiesības saņemt šos pabalstus, vajag vērsties domes attiecīgajos dienestos un tos lūgt, nevajag kautrēties. Nolikums ir apstiprināts, un vajag dotās iespējas izmantot."

Tam piekrita arī V.Dobelis, piebilstot: "Kādreiz bija tā – ja cilvēks ņēmis jebkādu kredītu, tad viņam šo palīdzību liedza. Bet tagad, ja cilvēks ņēmis kredītu, piemēram, lai privatizētu dzīvokli, tad tas netiek ņemts vērā un var pretendēt uz sociālo palīdzību."

No M.Ķempes ielas 3 jautāja Meškova kungs: "Kāpēc siltummezgli neregulē temperatūru atkarībā no temperatūras uz ielas? Pagājušajā sezonā vakaros, kad kļuva aukstāks, no pulksten 23 jau radiatori sāka kļūt vēsi, bet būtu taču jābūt otrādi – ir jābūt, kad laukā vēsāks, tad apkurei jābūt lielākai."

Oponēja V.Dobelis: "Šo situāciju zinu. Tur ir ieviests taupības režīms, tā sauktais nakts režīms, kad naktī temperatūra telpās tiek samazināta, no rīta attiecīgi apkure atkal ieslēdzas uz pilnu jaudu, un temperatūra paaugstinās. Pārējie iedzīvotāji un mājas vecākais ir apmierināti, acīmredzot jāvienojas ar visiem iemītniekiem, jāizskaidro taupības režīma būtība."

Iedzīvotāji interesējās arī par siltuma zudumiem trasēs. "Kas notiks ar nesiltinātām trasēm Zaļajā birzī, kas ziemā redzamas nokusušā sniega dēļ? Vai tās neiespaido siltuma zudumus un kā domā to novērst?" jautāja viens no zvanītājiem.

Uz to "Liepājas enerģijas" valdes priekšsēdētājs atbildēja: "Protams, mēs zinām, ka situācija ar trasēm ne visur ir ideāla, taču tās tiek sakārtotas pakāpeniski. Te varu minēt, ka kopš 2005.gada, kad sāka darboties SIA "Liepājas enerģija", mēs siltuma zudumus trasēs esam samazinājuši uz pusi. Saprotams, ka vienmēr gribas ātrāk un vairāk, taču tās ir uzņēmuma iespēju robežas. Pašlaik tas strādā ar zaudējumiem, tāpēc vairāk naudas attīstībai novirzīt nevar. Taču uzsveru, ka iedzīvotāji no zudumiem trasēs necieš, tā ir uzņēmuma problēma. Kad viss būs sakārtots, tad, iespējams, varēsim arī strādāt bez zaudējumiem un varbūt pat ar peļņu, bet tagad varam noturēt tikai šādu tempu. Turklāt es domāju, ka sakarā ar smago mantojumu uzņēmums tomēr ir spējis daudz ko rekonstruēt un sakārtot, un tas vien jau ir apsveicami."

Daudz uzmanības sarunās ar iedzīvotājiem tika pievērsts arī māju siltināšanai, jo gan tā, gan siltuma taupīga izmantošana ļauj ekonomēt līdzekļus. Atbildot uz kārtējo jautājumu par šo tematu, A.Suškovs uzsvēra: "Māju siltināšana tagad ir prioritāte, to iedzīvotājiem vajag apzināties. Protams, tas nav lēts pasākums, taču ar laiku ieguldītie līdzekļi atmaksāsies vairākkārtīgi."

Pašlaik, pēc viņa domām, cilvēki pret energoresursu taupīšanu vēl izturas pārāk vieglprātīgi, ļaudis labprātāk krāj kādam ceļojumam vai nopērk mašīnu, taču dzīvokļu siltināšani nepievērš pienācīgo uzmanību. Rietumos sen jau sapratuši, cik svarīgi ir dzīvot taupīgāk, arī mums pie tā būs jānonāk, uzskata A.Suškovs.

V.Dobelis pievienojās: "Ne tikai logu nomaiņa, aktuāli ir arī sakārtot jumtus, siltināt sienas, rūupēties, lai galu galā ir ciet durvis uz bēniņiem un pagrabiem utt." Pie labām mājām, kur ir maz siltuma zudumu, tāpēc arī apsaimniekot tās ir ekonomiskāk, namu pārvaldes vadītājs min, piemēram, vairākus namus Daugavas ielā un citur Ezerkrastā. Lielākas problēmas ir ēkām pilsētas centrā, kur ir augstie griesti, jo platība, kas jāapsilda, sanāk daudz lielāka. Tad arī iznāk maksāt vairāk, tāpēc cilvēkiem rūpīgi jāizvērtē, kādu dzīvokli apsaimniekot viņiem ir pa spēkam.

Un vēlreiz par atvienotajiem dzīvokļiem, atbildot kundzei, kas uztraucās, ka pārējie mājas iedzīvotāji izsakot neapmierinātību un norādot, ka sieviete dzīvojot uz kaimiņu rēķina. A.Suškovs atgādināja: "Ja mājā tik tiešām apkures sistēma ir izveidota tā, ka tai ir jāiet, teiksim, cauri sešiem dzīvokļiem, tad nepārprotami kāda dzīvokļa atvienošana izjauc siltuma cirkulāciju. Tad mājā daļēji nesilda radiatori un kādā tālākā stūrī var būt pavisam auksti. Rodas visādas problēmas." Bet V.Dobelis vēlreiz norādīja no apkures atvienoto dzīvokļu iemītniekiem, ka viņiem ir jāpasūta aprēķini un jāmaksā arī par koplietošanas telpu apkurināšanu.

V.Dobelis: "Ir redzēti visādi brīnumi, piemēram, kad cilvēks zog siltumu un ar karstā ūdens caurulēm nelegāli apsilda savā dzīvoklī grīdu. Tas viss rada lielākus siltuma zudumus, un rezultātā maksa visiem mājas iedzīvotājiem ir lielāka. Ja rodas aizdomas par kādu nelegālu rīcību, mūsu inspektori dodas pārbaudīt."

Arī Aldaru ielas 30./32. mājas iedzīvotājiem, kuri stāstīja, ka, uzstādot pagājušogad siltummezglu, tur dzīvokļos esot parādījusies dažāda temperatūra, A.Suškovs atgādināja par atvienotajiem dzīvokļiem un problēmām, ko tas rada. "Vienā mājoklī ir par karstu, citā atkal iemītnieki sūdzas, ka par vēsu. Situācija jāizpēta detalizētāk, bet uzreiz varu teikt – tas nekādā gadījumā nav saistīts ar siltummezgla ierīkošanu. Visticamāk, ka iemesls ir pavisam cits. Jo arī šajā mājā daļa dzīvokļu ir atvienoti no apkures. Un tad siltuma cirkulācija izmainās, nav iespējams nodrošināt vienmērīgu siltumenerģijas piegādi."

V.Dobelis: "Un jau kuro reizi atgriežamies pie šīs problēmas. Bet tāda ir realitāte – atvienoto dzīvokļu dēļ cieš kaimiņi."

Visiem iedzīvotājiem, kam ir kādas neskaidrības par apkuri un mājokļu apsaimniekošanu, abi kungi – V.Dobelis un A.Suškovs – lika pie sirds, ka nevajag aprobežoties ar zvanīšanu telefonakcijas laikā. Protams, tas ir labi, ka cilvēki izmanto šo iespēju, taču daudzas situācijas prasa kārtīgāku izpēti, tāpēc vislabāk būtu, ja māju iedzīvotāji paši atnāktu uz siltumražošanas uzņēmumu vai namu pārvaldi un izstāstītu savu sāpi, lai varētu kopīgi meklēt problēmai risinājumu. "Par visām tēmām – par siltuma zudumiem, par tarifiem, par siltināšanu utt. Mēs vienmēr uzklausīsim un centīsimes palīdzēt. Tikko parādās kādas problēmas, nāciet – risināsim!" aicināja amatpersonas, uzsverot, ka sakārtot šīs lietas ir gan iedzīvotāju, gan arī pašu uzņēmumu interesēs.

Šogad Grīzupes ielā ir pilnīgi rekonstruēta maģistrālā trase līdz Ēdoles ielai. Kopumā šogad pilsētā jau nomainītas trases 3,4 km garumā. Šie darbi ir aktīvi uzsākti kopš 2006.gada un turpināsies arī nākotnē, sola A.Suškovs.

Siļķu ielas 22.a mājas vecākais Zūzāna kungs uzdeva "Liepājas enerģijas" valdes priekšsēdētājam šādu jautājumu: "Kad mūsu mājā sakārtos jūsu vadītā uzņēmuma ierīkoto siltummezglu, jo drīz beidzas garantijas divu gadu termiņš? Čandera kungs ar saviem padotajiem jau braucis vairākas reizes, nopūš ar baltu krāsu un uzskata, ka darbs ir izdarīts. Bet siltummezgls nefunkcionē, kā vajadzētu."

A.Suškova atbilde: "Par māju iekšējiem tīkliem un siltumiekārtām ir jārūpējas namu apsaimniekotājam. No savas puses SIA "Liepājas enerģija" ir gatava piedalīties šo māju siltumiekārtu apsekošanā un, ja nepieciešams, arī noregulēšanā."

Daudz jautājumu izskanēja par apkures tarifiem – kāpēc tie ir tik lieli, kāpēc iedzīvotājiem tik daudz jāmaksā, kas gaidāms šajā apkures sezonā?

A.Suškovs: "Pagājušajā sezonā veicām analīzi, pēc nejaušības principa izvērtējot aptuveni 1000 māju, cik tur sanācis iedzīvotājiem maksāt par viena kvadrātmetra apkurināšanu. Labākā situācija – no 60 līdz 70 santīmu, šādu namu īpatsvars aptuveni 5,5 procenti. Tad 70 līdz 80 santīmu – arī normāli, ap 18 procentiem. Bet to, kas maksāja no 80 līdz 90 santīmu par kvadrātmetru, bijis visvairāk. Diemžēl ievērojams skaits ir arī tādu māju, kur iedzīvotājiem bija jāmaksā vairāk nekā viens lats par kvadrātmetru. Acīmredzot ļoti slikti nosiltinātas mājas, ja iznāk tik ļoti pārmaksāt. Ja jāmaksā 1,30 līdz 1,40 latu par kvadrātmetru, tad ir taču iemesls, kāpēc maksa ir divreiz lielāka, un vajag šo iemeslu meklēt. Jo "Liepājas enerģijai" nav mīļāku un ne tik mīļu klientu, cena par siltumu visiem ir vienāda, jautājums tikai – cik katra māja to patērē? Bez tam jāatceras, ka šajā sezonā palielināsies dabasgāzes cena. Pašlaik vēl neviens nevar pateikt, cik tā īsti maksās, bet ir skaidrs, ka cena būs lielāka, līdz ar to palielināsies arī maksa par siltumu.

Neko nevar līdzēt – katram ir jāsakārto savs nams. Tātad strādājam, domājam, ko darīt, nevis tikai kliedzam, ka viss tik dārgs. Maizīte arī kļuvusi dārgāka, bet tik un tā mēs visi to pērkam. Tāpat siltums mums visiem vajadzīgs."

Vai tiešām Liepājā ir dārgākā apkure valstī?

Un, ja tā, tad – kāpēc? Atbilde uz šo jautājumu noteikti interesē daudzus liepājniekus, tāpēc laikraksts to uzdeva telefonakcijas dalībniekiem, saņemot šādas atbildes.

A.Suškovs: "Protams, apkures ziņā neesam lētākie Latvijā, tas ir pilnīgi skaidrs. Un esam augstāk par vidējo rādītāju, tā arī ir taisnība. Bet tam ir objektīvi iemesli. Kaut arī visām pilsētām Latvijā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū siltumapgādes uzņēmumiem bija ļoti lielas problēmas – gan tāpēc, ka patērētāji nemaksāja par saņemto siltumenerģu, gan tāpēc, ka uzņēmumi pārgāja uz citām cenām, uz citu kurināmo, tomēr galvenokārt šis jautājums tomēr tika konsekventi un lietišķi risināts, izņemot Liepāju. Te akciju sabiedrība "Liepājas siltums" bija nolaista uz grunti un astoņu gadu laikā neko nevarēja darīt, jo maksātnespējīgam uzņēmumam nav nekādas iespējas saņemt kredītu attīstībai, to neviens nedod. Neviens nav tik nesaprātīgs, galu galā – uzņēmums jau tā ir pa pusei bankrotējis, un tad vēl aizdot? Cik – miljonu, divus miljonus latu? Bet ko investēt attīstībā, kā sakārtot trases utt.? Darīts netika nekas, tāpēc mēs diemžēl tagad pļaujam to, kas toreiz tika iesēts. Visur citur siltumapgāde ir attīstījusies, bet Liepājā daudzus gadus šis process stāvēja uz vietas. Tāpēc arī tagad mums iet tik smagi."

V.Dobelis: "Ja vēl paskatāmies, kādas cenas apkurei bija 1995.gadā un kādas tās ir pašlaik. Siltums ir kļuvis ārkārtīgi dārgs, tāpēc vienīgais, kas var situāciju glābt, tā ir saprātīga saimniekošana, taupība, ēku siltināšana. Varu tikai to vēlreiz un vēlreiz likt pie sirds. Cita ceļa mums nav."

Sarmīte Pelcmane,
"Kurzemes Vārds"

Telefonakcija bija ļoti saspringta. Gan namu pārvaldes izpilddirektoram Vilnim Dobelim, gan SIA "Liepājas enerģija"  valdes priekšsēdētājam Anatolijam Suškovam bija jāatbild uz daudziem jo daudziem jautājumiem.