Un šovs var sākties! (43)

"Visa šī tiesa ir šovs, un tas var sākties, bet mēs arī zinām, kā tas beigsies – ar pilnīgu izgāšanos un sagrāvi tiem, kas grib apmelot vienīgo godīgo Liepājas domes deputāti!" panākdams solīti uz priekšu no sešu cilvēku lielā atbalsta piketa dalībnieku pulciņa, sacīja Osipova partijas vadītājs Jevgēņijs Osipovs.

Pirmdien šīs partijas pārstāvji ar četriem savas partijas biedres Liepājas domes deputātes Elitas Kosakas portretiem bija pulcējušies pie Liepājas tiesas, tādā veidā paužot viņai atbalstu sāktajā krimināllietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un naudas piesavināšanos.

Tiesas zālē osipovieši nenāca. "Mēs negribam traucēt," sacīja viņu priekšstāvis. Taču viņi gaidīja savu partijas biedreni aiz durvīm. Toties tiesas zālē E. Kosakai kā atbalstu ziedus pasniedza vēl divas liepājnieces Ingrīda Liepa un Dzintra Jaunzeme, kas sarunā ar redakciju pastāstīja, ka atnākušas uz tiesas sēdi, lai tādā veidā paustu atbalstu E. Kosakai, kas, viņuprāt, esot vienīgā no Liepājas domes deputātiem, kas aizstāvot vienkāršos iedzīvotājus.

Apsūdzētā E. Kosaka tiesas zālē sēdēja pavisam smaidīga. Viņu pārstāvēja advokāts Oskars Rode no Rīgas. Taču pavisam drūmu sejas izteiksmi rādīja cietušais Sergejs Siņagins. Tiesas sēdes laikā divreiz izsludināja pārtraukumu, kura laikā pirmoreiz bija jāatgādā no prokuratūras dokumenti, ko pieprasīja E. Kosakas advokāts, un otro reizi – lai cietušais varētu vienoties ar savu sievu, kurai viņš izsniedzis ģenerālpilnvaru tiesā pārstāvēt viņa intereses. "Es esmu jūrnieks, mani kuru katru brīdi var izsaukt reisā, un tad es uz tiesas sēdi ierasties nevarēšu," S. Siņagins skaidroja, kāpēc izsniedzis ģenerālpilnvaru sievai Avrelijai Siņaginai.

Taču radās nopietna problēma, jo A. Siņagina vienlaikus tiesas procesā ir arī lieciniece. Bet kriminālprocesa likums paredz, ka viens cilvēks vienlaikus nevar būt gan cietušā pārstāvis, gan liecinieks.

Notikums, kura sakarībā krimināllieta pret E. Kosaku ierosināta, risinājās 2007. gada janvārī. Liepājas domes sēdē izskatīja jautājumu par pašvaldības pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz ēku, kas atrodas Ventspils ielā 10 un kas piederēja S. Siņaginam. Viņš jau bija mājai atradis pircēju, un bija sagatavots pirkuma līgums par to, ka ēku pārdos par 70 tūkstošiem latu, taču saimnieks mutiski bija vienojies ar pircēju, ka patiesā pārdošanas cena būs 123 tūkstoši latu. Dome izlēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz šo ēku un samaksāja S. Siņaginam līgumā minētos 70 tūkstošus, taču viņš vēlējās saņemt visu iepriekš mutiski runāto summu. Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības teikts, ka Siņagini satikušies ar E. Kosaku, kura piedāvājusi savu palīdzību, lai šo problēmu risinātu. Viņa teikusi, ka pozitīva iznākuma gadījumā vēlēsies 5 tūkstošu latu lielu atlīdzību un 2,5 tūkstošus latu prasījusi kā avansa maksājumu, ko S. Siņagins viņai arī samaksājis. Taču E. Kosaka tālākās saistības nav pildījusi, tomēr naudu paturējusi, tādējādi radot S. Siņaginam zaudējumus 2470 latu apmērā. Ne vairāk kā 30 latu no avansa summas E. Kosaka tērējusi par dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu.

E. Kosaka tiesas sēdes starplaikā labprāt "Kurzemes Vārdam" izteica savu versiju par notikušo, uzsverot, ka uz tiesas sēdi ieradusies, lai saņemtu attaisnojošu spriedumu. "Arī es balsoju par to, ka domei ir jāizmanto pirmpirkuma tiesības uz šo ēku, jo tā atrodas vietā, kur plānots būvēt ostas pievadceļu, un tāpēc kaut kad domei tā vienalga no īpašniekiem būtu jāatpērk," viņa sacīja. "Un cena, par kādu saimnieki bija gatavi savu divstāvu ēku pārdot, – 70 tūkstoši latu – pašvaldībai bija pieņemama." To sakot, viņa rādīja pirms šīs domes sēdes notikušās Finanšu komitejas sanāksmes protokola kopiju, kurā Liepājas izpilddirektors Edgars Rāts pamatojis, ka tobrīd mājas cena, ko saimnieki prasījuši, bijusi daudz zemāka par tās tirgus vērtību, tāpēc brīdis bijis jāizmanto. "Mājas vērtība bija noteikta 122 tūkstošu latu," E. Kosaka precizēja. Un turpināja: "Nākamajā dienā, ejot uz savu biroju, kas atrodas Graudu ielā 50, es dzirdēju, kā pie augstskolas kliedz kāda sieviete – tā bija Sergeja Siņagina sieva Avrelija. Viņa kliedza: vai tiešām saņemšot tikai 70 tūkstošus latu 123 tūkstošu latu vietā? Es sapratu, ka tracis ir par to pašu ēku Ventspils ielā 10, piegāju klāt, pateicu, ka esmu domes deputāte un, ja viņi vēlas, es varu konsultēt, kā viņiem rīkoties, lai saņemtu visu naudu. Un viņi patiešām pie manis atnāca. Es devu padomu, ka ir divas iespējas: pirmā – doties uz tiesu un prasīt atzīt pirkuma līgumu par kļūdainu un to atcelt – tādā gadījumā varētu sagatavot jaunu līgumu, tajā minēt summu 123 tūkstoši latu, ko saimnieki grib par savu māju, un dome šo naudu būtu spiesta maksāt. Otra iespēja, ko paredz likums, – iesniegt prasību Administratīvajā rajona tiesā par pirmpirkuma līguma atcelšanu. Es viņiem izrakstīju čeku 10 latu vērtībā par konsultāciju, un ar to visa mūsu sadarbība beidzās. S.Siņagins apgalvoja, ka naudu patiešām E. Kosakai ir iedevis, taču čeka vai kāda cita dokumenta, kas to apliecinātu, viņam gan neesot. "Mēs viņai vienkārši uzticējāmies," viņš skumji sacīja. Cietušais gan nenoliedza, ka no domes saņēmis 70 tūkstošus latu, taču viņa zaudējums esot vairāk nekā 50 tūkstoši latu. No E. Kosakas viņš tiesas ceļā vēlas piedzīt 2970 latu: 2470 latu lielu materiālo zaudējumu un 500 latu kā morālo kompensāciju.

Tiesas sēdi pirmdien pārtrauca, tā arī neiesākot pat tiesas izmeklēšanu. Pārtraukums izsludināts līdz 10. martam.

Lai gan tiesas sēdē "osipovieši" nepiedalījās, viņi bija sarīkojuši nelielu piketu savas partijas biedres atbalstam.