Ne viens vien Liepājas iedzīvotājs pēdējā laikā aicināts piedalīties aptaujā par mūsu pilsētas kultūras dzīvi. Aptauja, kurai sekos pilsētnieku kultūras vajadzību pētījums, ir tikai viens posms, lai izstrādātu topošo Liepājas Kultūrpolitikas stratēģiju 2008.–2014.gadam. Šāda stratēģija nozīmē rūpīgi izplānotu darbību kopumu, kas būs jārealizē septiņu gadu periodā. Darbu pie stratēģijas veidošanas iecerēts pabeigt šā gada rudenī. Tad arī paveiktais tiks nodots apspriešanai.

2000.gadā tika pieņemta SIA ”Remix mūzikas menedžments” izstrādātā ”Liepājas kultūras vadības un finansēšanas programma 2000.–2005.gadam”, kas noteica metodes pakāpeniskai pārejai no administratīvas kultūras vadības uz demokrātiskāku pašpārvaldi. Īstenojot šo programmu, radušās un noskaidrojušās jaunas aktualitātes, kurām nepieciešami jauni risinājumi. Kā piemēru var minēt tūrisma un cilvēku mobilitātes pieaugumu gan pasaules, gan Eiropas, gan Latvijas mērogā. Liepājai arvien aktuālāks kļūst gan starptautiskais, gan nacionālais tūrisms un mobilitāte – gan kā radošo procesu dažādību veicinošs faktors, gan kā ekonomiskās attīstības resurss.

Straujas un bieži vien arī grūti prognozējamas pārmaiņas rada un turpinās radīt tehnoloģiju attīstība. Tā ietekmē kā kultūras vērtību radīšanu, par ko liecina kaut vai ļoti veiksmīgā un pieprasītā Liepājas Universitātes studiju programma ”Jauno mediju māksla”, tā arī kultūras izplatīšanas un pieejamības procesus. Tādējādi ir nepieciešams pārorientēt kultūrpolitiku uz atvērtāku, sadarbībā un līdzdalībā balstītu modeli.

Pilsētā ir liels kultūras dzīvē aktīvu institūciju skaits ar visai lielu kopējo nodarbināto skaitu, kuru darbība atstāj būtisku iespaidu uz pilsētas dzīvi kopumā. Kultūras sektorā aktīvās institūcijas pārstāv visus trīs sektorus – publisko, privāto un nevalstisko, noklājot visas kultūras apakšnozares un starpnozares. Būtisks topošās stratēģijas izaicinājums ir sabalansēt situāciju, kurā vienlaikus sadzīvo ļoti augsti attīstītas organizācijas, kas darbojas starptautiskā līmenī, un arī tādas, kuras cīnās ar pašiem pamatjautājumiem organizācijas darbībā, un īstenot lielos, vērienīgos infrastruktūras projektus, kā koncertzāli, tomēr neaizmirstot par nepieciešamību atjaunot un attīstīt infrastruktūru arī citās nišās.

Līdz šim jau paveikts ievērojams darba apjoms kopā ar stratēģijas izstrādes konsultantiem (SIA ”Corporate & Public Management Consulting Group”), kuru vidū ir gan kādreizējais Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts, gan ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Melbārde un citi augstas raudzes profesionāļi kultūras nozares plānošanā.

Pie padarītajiem darbiem jāmin Kultūras pārvaldes un tās pārraudzībā esošo kultūras iestāžu (Liepājas teātris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Liepājas Centrāla zinātniskā bibliotēka un tās piecas filiāles, Liepājas muzejs un filiāle ”Liepāja okupāciju režīmos”, Tautas mākslas un kultūras centrs, Liepājas Latviešu biedrības nams) finansiālās kapacitātes, institucionālās veiktspējas un personāla kompetenču novērtējums.

Lai noteiktu Liepājas kultūrpolitikas stratēģijas vīziju, mērķus un uzdevumus, tika īstenoti vairāki desmiti interviju, semināri, prāta vētras grupās ar dažādiem Liepājas kultūras dzīves, pārvaldības speciālistiem un ekspertiem – Liepājas kultūras iestāžu vadītājiem, Liepājas domes amatpersonām un viedokļa līderiem, dažādu kultūras nozaru pārstāvjiem, ar kultūru cieši saistīto nozaru (attīstība un ekonomika, sociālie, transporta un komunālie jautājumi, sports, izglītība) pārstāvjiem, Kultūras pārvaldes darbiniekiem. Aktīvi darbā tika iesaistītas arī pārvaldes izveidotās konsultatīvās kolēģijas. Tādas ir piecas – mediju un audiovizuālās nozares, mākslas un literatūras, kultūras mantojuma, starpnozares kolēģijas un Liepājas kultūras iestāžu direktorāts. Tādējādi stratēģijas izstrādē iesaistīts ļoti plašs kultūras darbinieku un citu nozaru speciālistu loks.

Līdz ar pašlaik notiekošo iedzīvotāju aptauju tiks noskaidrots arī Liepājnieku viedoklis, kas būs viens no būtiskākajiem, izvirzot konkrētus darbības uzdevumus nākamajiem gadiem. Liepājas iedzīvotāji ir ļoti prasīga auditorija ar nopietnām kultūras patēriņa un līdzdalības tradīcijām. Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, palielinās arī prasības attiecībā uz brīvā laika pavadīšanas veidu. Šis patēriņa un līdzdalības potenciāls ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem nozares attīstībai.

Līdzās intervijām, semināriem un cita veida sarunām stratēģijas tapšanā tiek izmantotas arī citas metodes. Piemēram, dažādu dokumentu – starptautiskās, Eiropas Savienības, Latvijas, Liepājas pašvaldības aktuālās likumdošanas – analīze, iepriekš veikto Eiropas, Latvijas un vietēja līmeņa pētījumu un nozares stratēģiju izpēte. Tas nepieciešams, lai pēkšņi nerastos situācija, ka kāds no Liepājas kultūras stratēģijas darba uzdevumiem ir pretrunā ar valsts vai ES politiku.

Veidojot pilsētas kultūrpolitikas stratēģiju, nevar aizmirst arī par vienu no lielākajiem Kultūras pārvaldes izaicinājumiem – Liepājas domes deputāti šā gada 10.aprīļa sēdē pieņēma vienbalsīgu lēmumu par Liepājas līdzdalību Latvijas pilsētu sacensībā, kas sniedz iespēju saņemt Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu 2014.gadā. Konkurss Latvijā ir izsludināts. Liepājas izredzes ir vērtējamas kā labas. Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss varētu būt pievilcīga kultūrpolitikas attīstības vīzija, jo īpaši tādēļ, ka Eiropas Kultūras galvaspilsētas mērķi un atlases kritēriji lielā mērā pārklājas ar stratēģijas izstrādes gaitā identificētajiem darbības virzieniem, kuru pamatbūtība ir radīt Liepāju par pilsētu, kurā gribas dzīvot un atgriezties.

Uzziņai

Kultūras stratēģijas darbības virzieni:
–   profesionālās mākslas izcilība un pieejamība auditorijām;
–   iedzīvotāju kultūras līdzdalība un radoša pašizpausme;
–   kultūras mantojuma saglabāšana, izpēte un pieejamības nodrošināšana;
–   kultūrizglītība un radoša mūžizglītība;
–   radošo industriju attīstības veicināšana;
–   efektīva un klientā orientēta kultūrpārvaldība.

Dace Bluķe,
Liepājas pilsētas Kultūra pārvaldes Kultūrpolitikas nodaļas vadītāja