Aizvakar atbilstoši konkursam “Sakoptākais Latvijas pagasts” Kurzemes mēroga žūrija vērtēja Rucavu, kas šogad atzīta par Liepājas rajonā vislabāk aprūpēto pagastu. Žūrijas dalībnieku pulks, kurā ietilpst 16 dažādu specialitāšu un nozaru pārstāvji, šeit bija ieradies svētdienas vakarā, tāpēc ciemiņiem nekas netraucēja apkārtnes iepazīšanu uzsākt jau no agra rīta. Pašvaldības vadītājs Viktors Čamans pastāstīja, ka, neraugoties uz spēcīgajām lietavām, kad gāzis kā pa Jāņiem, pagasta apskates programma neesot izmainīta. Un viņš nešauboties, ka Pašvaldību savienības pārstāves Ligitas Ginteres vadītā komisija ieguvusi pilnīgu priekšstatu, kā dzīvo, strādā, risina sociālās problēmas un cik jautri mēdz atpūsties rucavnieki.

Neatlaidība nes augļus

Runājot par apkārtnes labiekārtošanas panākumiem un rajonā spraigā sacensībā iegūto pirmo vietu, Saieta nama vadītāja Valda Stadgale “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka tā īsti nolaists Rucavas pagasts nekad neesot bijis. Iedzīvotāji allaž centušies turēties labāko pulkā. Tomēr vajadzējis laiku, lai plašo teritoriju no Kalnišķiem līdz Nidai un no Papes līdz Dunikai sakārtotu tik labi, ka ar to var palepoties citu sāncenšu priekšā. “Bija vajadzīgs sakrāt naudu, lai iegādātos zāles pļāvējus un citu tehniku, kā arī ķertos pie laika zoba skarto ēku atjaunošanas,” viņa sacīja.

Tāpat ilgu gadu gaitā neatlaidīgi īstenots Salaspils Nacionālā botāniskā dārza Dendroloģijas nodaļas vadītājas Ināras Bondares aizsāktais projekts “Arborētum”, kas paredz Muižaskalnā, pie skolas un ap baznīcu iekopt rododendru, magnoliju un citu retu koku un košumkrūmu stādījumus. Tikai tad, kad tas galvenajos virzienos bijis paveikts, priekšsēdētājs Viktors Čamans un deputāti pērn nolēmuši, ka jāsakopj pagastnams un bērnudārza ēka, kurai nolemts uzlikt divslīpu jumtu. Tas liecinot, ka pagastā jauninājumiem nav gadījuma raksturs, bet notiek nemitīga attīstība.

Sakoptības veicināšanai daudz devušas pieredzes apmaiņas ekskursijas, ko rucavnieki organizējuši tepat pa Liepājas rajonu. Pirms četriem gadiem, kad nodibināta pensionāru kopa, devušies apmeklēt nīceniekus. Tur patiešām izdevies redzēt ļoti daudz skaista un iedvesmojoša. Tomēr, mājup braucot, vecie ļaudis vaicājuši cits citam, vai tiešām arī pašu pagastā neko labu nav iespējams ieraudzīt. Tādēļ nolēmuši labāk iepazīt vietējo iedzīvotāju sētas. Un jau pirmajā braucienā pārliecinājušies, ka pagastā ir vismaz trīs desmiti lauku saimniecību, kuras nav jākaunas parādīt ciemiņiem. Vēl vairāk sadūšoties pamudinājis arī grobiņnieku apmeklējums un viņu atsauksmes šopavasar sarīkotās atbildes vizītes laikā. 

No gaisa nekas nekrīt

Protams, ka arī tagad, kad iegūta pirmā vieta rajonā, nevarot sacīt, ka viss būtu izdarīts. Pagastā esot vairāki nostūri, kur var vēlēties labāku kārtību. Braucot pa lauku ceļiem, joprojām gadoties novērot sašķiebušos šķūņus vai citas brūkošas ēkas. Tam ir dažādi iemesli. Ne vienmēr vainojama cilvēku nevēlēšanās savu apkārtni vērst skaistāku, dažkārt to darīt liedzot gadu nasta vai ļaunas slimības. Kaut gan esot arī lieliski piemēri, kad, pārkāpjot pat astoņdesmit gadu slieksnim, saimnieki sakopj savu apkārtni tā, ka viņu paveikto var tikai apskaust jaunāka gada gājuma ļaudis. V.Stadgale pauda domu, ka labi sakoptas ir ogulāju plantācijas, kurās saimnieko dāņu uzņēmums SIA” Baltic Berries”. Sabiedrība pārņēmusi savā īpašumā zemi, kuras bijušie saimnieki to nespēja vai negribēja aprūpēt. Nevarot gluži sacīt, ka viņa par to būtu sajūsmā, taču esot labāk, ja platības tomēr nav aizaugušas ar usnēm, piebilda V.Stadgale.

 Arī Kultūras nama vadītāja Staņislava Skudiķe atzina, ka nekas nekrīt no gaisa. Viņasprāt, centieni pēc sakoptības esot patriotisma iezīme, kura saknes pierobežas pagastā ir dziļas un pamatīgas. Izsmeļošu liecību par to tagad varot smelties grāmatā “Rucavā, tur Paurupē…”, kas iznāca, pateicoties folkloras kopas vadītājas Sandras Aigares aktivitātēm. Apkopotie materiāli rāda, ka Rucavas lauku sētas un sabiedriskās norises no laika gala rotājuši ne tikai skaisti zālieni un puķu dobes, bet arī pašu cilvēku tērpi, kas laika gaitā veidoti spilgti un neatkārtojami. Par to lieliski varēja pārliecināties vērtētāji, jo viņus sveikt visā savā krāšņumā bija ieradušies etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki. 

Nezāles izdedzina ar liesmu

Pagasta iepazīšanu komisija sāka ar skolu, kur Informācijas klasē guva apkopojošu ieskatu gan Rucavas vēsturē, gan mūsdienu norisēs. “Vēlāk ciemiņiem izrādījām mūsu aptieku un doktorātu, bērnudārzu un bibliotēku, bet pēc tam apmeklējām lielākās ražotnes,” teica V.Čamans. Daudz jautājumu uzdots dāņu lauksaimniecības uzņēmuma SIA” Baltic Berries” pārvaldniekam Ričardam Toberam, jo upeņu un jāņogu audzētāji izmanto netradicionālus darba paņēmienus. Piemēram, nezāles ogulāju rindstarpās viņi iznīcina ar izdedzināšanu. Pārvaldnieks demonstrēja ierīci, ko izmanto šim nolūkam. Lietojot degvielai gāzi, stundā varot apstrādāt līdz septiņiem kilometriem rindstarpu. Arī citi ražošanas procesi mehanizēti.

R.Tobers uzsvēra – ražošanas apjomi ir tik vērienīgi, ka citas iespējas strādāt nemaz neesot. Pavisam sabiedrība apsaimnieko 200 hektāru un, pielietojot īpašu kombainu, kas esot jaudīgākais no Latvijā sastopamajiem, sezonā novāc līdz 150 tonnām upeņu, kuras par eiro kilogramā realizē ārpus Latvijas robežām. Tomēr, neraugoties uz modernajām tehnoloģijām, ogu audzētāji nodrošina darbu arī 25 rucavniekiem, bet ražas novākšanas laikā viņu skaits esot vēl lielāks, jo ogas nepieciešams novākt nedēļas laikā, lai tās nepārgatavotos. Ogulāju nomaiņa stādījumos paredzēta ik pēc desmit gadiem, bet mēslojumu tiem piegādājot no Ķekavas putnu fabrikas. 

Rezultāti kļūs zināmi jaunnedēļ

Programmas turpinājumā komisija apmeklēja kūdras fasēšanas uzņēmumu, ar interesi vēroja Anda Trumpika kārklu klūgu žogu pīšanas ražotni un apskatīja pagasta centrā izveidoto policijas iecirkni, kas ierīkots, pārbūvējot autobusu pieturu. Priekšsēdētājs pastāstīja, ka atzinību izpelnījušās arī vairākas lauku sētas, kurās speciālisti novērtēja gan sakoptību, gan ražošanas līmeni. Dienas otrajā pusē ciemiņi devās uz Papi, kur apskatīja senās zvejnieku sētas iekārtojumu Brīvdabas muzeja filiālē “Vītolniekos”, bet dienas nogali sagaidīja privātfirmas “G.M. Koks” atpūtas kompleksā “Pūķarags” .

Kurzemes sakoptāko pagastu komisiju pavadīja Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš, kurš pirms tam bija piedalījies arī rajona pagastu izvērtēšanā. “Kurzemes Vārdam” viņš teica, ka labi izskatījusies arī Nīca, taču kā aizpērnā gada uzvarētājs šis pagasts saskaņā ar nolikumu divus gadus novada konkursā nepiedalās. Tāpat labus rezultātus sakoptībā demonstrējuši cīravnieki un kazdandznieki, tomēr komisija izlēmusi, ka priekšroku šoreiz pelnījuši rucavnieki. I.Ozoliņš teica, ka vēl labāk būtu bijis, ja Rucavu apmeklētu rudens pusē, kad būs pabeigta bērnudārza pārbūve, tomēr neesot slikti, ka speciālisti redz, kā risinās atjaunošanas darbi.

Atbildot uz “Kurzemes Vārda” jautājumiem, komisijas vadītāja L.Gintere teica, ka pagastu sakoptības pārbaudē esot iesaistīti ļoti daudzi lietpratēji, kam uzkrāta laba pieredze lauksaimnieciskajā ražošanā, kultūras, izglītības un sporta lietās, sociālo un veselības aizsardzības problēmu risināšanā, kā arī vides aizsardzības jautājumos. Bet par rezultātiem vēl esot pāragri runāt. Tie kļūšot zināmi jaunnedēļ, jo no Rucavas komisija devās uz Kuldīgas rajona Nīkrāci, bet pēc tam apmeklēs Saldus rajona Lutriņus un pašu pēdējo izvērtēs Talsu rajona Laucienes pagastu. Ventspils rajons šogad konkursā nepiedalās.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

 
Autobuss ar kontrolieriem tūdaļ dosies ceļā.

Sakāpinātu interesi speciālistos radīja lauksaimniecības uzņēmuma “Baltic Berries” pārvaldnieka Ričarda Tobera demonstrētais upeņu novākšanas kombains, kas esot pats jaudīgākais valstī.

Vērtējuma punkti krājas speciālistu mapītēs. Taču vēl nav zināms, kādu rezultātu tie sagādās rucavniekiem.