Pa ceļam uz otrajām brokastīm
Saltā novembra rītā pa ceļam no Embūtes uz Vībiņiem šoferis ir spiests strauji bremzēt. Brauktuvi, ašteles aši vēzēdamas, rikšiem šķērso kādas septiņas mežacūkas – liela un mazākas. Un pazūd nosarmojušajās zālēs un zaros. Braucēji atviegloti uzelpo, ka abām pusēm izdevies iztikt bez būkšķiem un miesas bojājumiem.
Jā, zvēru šai pusē netrūkst, saka Embūtes pagasta vecākais Oļegs Jurjevs. Vilki, aļņi, brieži, cūkas… Piemēram, no pagasta centra uz Dinsdurbes pusi vispār nevarot aizbraukt, vismaz pāris reižu nesastopot uz ceļa kādu meža iemītnieku.
Kaut arī te darbojas divi mednieku kolektīvi – vietējais un Asītes kolektīvs no Priekules pagasta turpat kaimiņos –, mežazvēri tikpat pamanoties nodarīt diezgan daudz postījumu zemniekiem. Īpaši jau tās pašas mežacūkas pieminamas. Gan jau arī šī omulīgā saime dodas uzart kādu tīrumu gardāko saknīšu meklējumos.