Mežaudzes iekškvartāla ceļā netālu no Liepājas rajona robežas, pie Skrundas – Lēņu autoceļa, pēkšņi uzradusies milzīga bedre. Iespējams, tur meklēta apslēpta manta.

Bedri jau pērnā gada novembra beigās atradis Dienvidkurzemes mežsaimniecības Apriķu iecirkņa vadītājs Gints Kaktiņš. “Ar lāpstu vien tādu izrakt nav iespējamas, tur jāstrādā ne pa jokam, jāņem talkā treilers un ekskavators,” viņš toreiz spriedis. Jau tad esot nodomājis, ka darbojušies apslēptas mantas tīkotāji – kas gan cits vēl tā bezjēdzīgi varētu izrakņāt mežu.

Kaut gan policija par notikušo informēta, atrast vainīgos neesot izdevies. Tādēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” darbiniekiem bedri nācies aizbērt par saviem līdzekļiem, jo meža ceļu viņiem bijis svarīgi atjaunot gan tāpēc, lai nodrošinātu izstrādi, gan lai atjaunotu stādījumus cirsmās. “Nolīdzinājām un sakārtojām visu, kā pienākas. Vairāki cilvēki ar lāpstām strādāja veselu dienu, kamēr pielīdzināja zemi zem kokiem,” stāstīja iecirkņa vadītājs.

Vēl lielāks bijis viņa izbrīns, kad 16. maijā atklājis, ka aizraktās bedres vietā izrakta jauna. “Tagad tā bija vēl apjomīgāka – kādus 20 metrus plata un astoņus metrus dziļa. Pat gruntsūdens līmeni racēji bija sasnieguši,” konstatējis G. Kaktiņš. Aptaujājot vietējos iedzīvotājus un paziņas, viņš noskaidrojis, ka apkārtnē ne vienreiz vien novēroti sveši cilvēki, kas bradājuši pa privātīpašumiem un rīkojušies ar metālu detektoriem. Ēriks Šķupelis no Skrundas šos pašdarbniekus esot pat nofotografējis. Kad patvaļniekiem vaicājis, kā tiem patiktu, ja šādi nelūgti ciemiņi staigātu pa viņu īpašumu, tie tikai kaut ko nesaprotamu atņurdējuši, taču projām neesot gājuši.

“Saklausījušies tos amerikāņu nostāstus, nu staigā pa laukiem un mežiem, cerot kļūt bagāti – citādi es nevaru izskaidrot šīs darbības,” teica G. Kaktiņš. Arī Dienvidkurzemes mežsaimniecības direktors Olafs Jākobsons ir līdzīgās domās. Viņš dzirdējis leģendu, ka Zviedrijas karalis Kārlis XII Apriķu pusē savulaik apracis lādi ar zeltu. To stāstījuši paši apriķnieki. Kas zina, varbūt atradušies cilvēki, kas šādu pasaku uzņēmuši nopietni.

Bet mežu apsaimniekotājiem tādējādi tiekot radītas nopietnas problēmas. Meža ceļi jātur kārtībā arī tādēļ, ka tie kuru katru brīdi var būt nepieciešami, lai piekļūtu ugunsgrēka vietai. O. Jākobsons apņēmies arī šoreiz par akciju sabiedrības līdzekļiem milzīgo bedri tuvākajā laikā aizbērt. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka vainīgos izdosies atrast un saukt pie atbildības.

“Tādi apjomīgi nedarbi faktiski nevar palikt nepamanīti. Ekskavatoru tik vienkārši nevar atvest un aizvest. Tā ir smagā tehnika, kas uz katra ielas stūra nemētājas. Gan jau kāds būs redzējis un pateiks, kurš nelikumīgajā rakšanā iesaistīts,” viņš cerīgi teica.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Dienvidkurzemes mežsaimniecības arhīva foto

Bedre, ko izrakuši apraktās mantas meklētāji Apriķu meža iecirkņa teritorijā.