Liepājnieki sūdzas, ka vairākas pavisam nesen rekonstruētās ielas ir sliktā stāvoklī. Ganību ielā, kur tikai pērn tika uzliets jauns asfalta segums, to plēš nost un lej par jaunu, savukārt Dzintara iela, pēc liepājnieku vērtējuma, kopš remonta ir kropla – nelīdzenumu dēļ auto pa to pārvietojas gāzelējoties.

Kas atbildīgs?

Kāds ceļu būves speciālists skaidroja, ka tikai pērn Ganību ielā uzklāto asfalta segumu izfrēzēt šopavasar nācies tādēļ, ka pamatkārta nav bijusi pietiekami noblietēta un asfalts ziemā sasēdies un deformējies. Uzņēmumam labojumi šogad jāveic par saviem līdzekļiem, jo objektam dota divu gadu garantija. Bet liepājnieki taujā, cik garantijas remonts maksā un kas to finansē, jo paklīdušas valodas, ka darbus apmaksā Komunālā pārvalde un līdzekļi šim mērķim tiek ņemti no bedrīšu lāpīšanai paredzētā maka.

Savukārt par kūkumaino Dzintara ielu ceļu būves speciālists zināja teikt, ka objekts vēl nav nodots ekspluatācijā, tādēļ būtu pēdējais laiks kaut ko darīt, lai situāciju labotu – lai netiktu pieņemts brāķa objekts, kas pēc tam atkal jālabo. Vīrietis skaidroja, ka, uzklājot segumu šajā ielā, tas nav pietiekami kvalitatīvi nolīmeņots, kādēļ nu braukšana ir kā pa jūras viļņiem. “Uzņēmuma “Aizputes ceļinieks” darbiniekus, kas strādāja šajā objektā, uzraudzīja Komunālā pārvalde. Tās darbiniekiem tad arī vajadzēja sekot līdzi katram darbu posmam un laikus prasīt novērst kļūdas,” skaidroja speciālists. “Ir standarti, kuriem jāatbilst segumam. Šajā objektā nelīdzenumi divas reizes pārsniedz maksimāli pieļaujamo. Risinājums ir vienkāršs – jāfrēzē nost un asfalts jāklāj no jauna. Turklāt brāķa labošana uzņēmumam jāveic par saviem līdzekļiem. Citādi pusmiljons vējā.”

Skopais maksā divreiz

CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste atzīst, ka bijis ļoti izbrīnīts, kad pamanījis, ka Ganību ielā tikai pērn uzklātais asfalts tiek frēzēts nost: “Vai tiešām vietas, ko izfrēzēja, bija tik sliktā stāvoklī? Manuprāt, pilsētā ir daudz vēl sliktāku ielu. Šaubos, vai, veidojot šādus ielāpus, būsim ieguvēji. Vienlaidus klājums ir izturīgāks, salaiduma vietās segums varētu sākt dalīties.” Savukārt attiecībā par Dzintara ielu A.Jekstes komentārs ir lakonisks: “Objektu šādā stāvoklī pieņemt nedrīkst! Jāpiespiež būvnieki izlabot savas kļūdas, kaut pārstrādāt. Līdzīgs precedents Latvijā jau bijis. Pasūtītājam vienkārši jābūt uzstājīgākam attiecībā uz paveiktā kvalitāti, jo ir tomēr jāatceras, ka šie darbi tiek apmaksāti no nodokļu maksātāju naudas.”

A.Jekstes uzskata, ka nopietnāk pasūtītājam pēc konkursa izsludināšanas būtu jāizvērtē to darbu veicēju piedāvājumi, kuri iepriekš strādājuši pavirši vai saražojuši brāķi. “Ja 70 procentus konkursa iznākuma ietekmē cena, tad, protams, uzvarētājs būs tas, kurš piedāvās darbus veikt par zemāko cenu. Bet vai lētākais ir labākais, par to var šaubīties,” domā A.Jekste.

Atzīst kļūdas

Ganību ielā pagājušajā nedēļā uzsāktais garantijas remonts ir pilnīgi pabeigts, skaidroja Komunālās pārvaldes Ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons. Ganību ielas garantijas remontdarbi posmā no Strautu līdz K.Ukstiņa ielai tika veikti par inženiertīklu būvētāju – SIA “Grobiņas SPMK” un SIA “Liepājas ūdens” – līdzekļiem un pēc šo uzņēmumu pasūtījuma. Darbus veica uzņēmums “Aizputes ceļinieks”, kas minētajā ielas posmā nofrēzēja brauktuves asfaltbetona kārtu. Cik garantijas remonts izmaksājis, M.Jākobsons nevarēja pateikt, jo darbu pasūtītāji vienojušies savā starpā ar izpildītāju. Remontdarbi Ganību ielā bijuši nepieciešami tādēļ, ka brauktuves klājums bija kļuvis nelīdzens, skaidroja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls: “Brauktuves virskārta nosēdās celtnieku paviršā darba dēļ, tas ir, viņi nepietiekami noblīvēja ielas apakšējo kārtu, zem kuras pirms tam bija izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas.” A.Štāls arī atzīst, ka šis jau ir otrais garantijas remonts Ganību ielā. Pērn posmā no Salmu līdz Strautu ielai veikts līdzīgs atkārtots remonts.

M.Jākobsons atzina arī kļūdas Dzintara ielā posmā no Peldu līdz Pērkones ielai. Viņš pastāstīja, ka objekts, kura izmaksas ir aptuveni 400 tūkstoši latu, vēl nav pilnīgi pabeigts – vēl nav uzstādītas ceļa zīmes un ierīkots horizontālais marķējums. Taču oficiālā pieņemšana ekspluatācijā vismaz tuvākajās dienās nenotiks, jo konstatētas nepilnības: “Pašlaik notiek notikušā izvērtēšana, proti, kur radusies kļūme, vai tā tehnikas vai cilvēku vaina.” M.Jākobsons atzina, ka Komunālās pārvaldes speciālisti veikuši būvuzraudzību šajā objektā. Taču kļūme pamanīta tikai pēc objekta pabeigšanas. Amatpersona skaidroja, ka atbildība par brāķi, kam jādod četru gadu garantija, pilnā mērā būs jāuzņemas “Aizputes ceļiniekam”, kas bija izpildītājs: “Vai tas būs naudassods, vai arī kļūdas būs jānovērš par uzņēmuma līdzekļiem, pagaidām vēl nav izvērtēts.”

Taujāts par to, vai uzņēmumus, kas iepriekš jau pieļāvuši kļūdas, nevar nepielaist konkursam, M.Jākobsons paskaidroja: “Publisko iepirkumu likums paredz, ka konkursā pieteikties var ikviens. Noraidīt nevienu nevar.” Un pieredze diemžēl ir tāda, ka parasti noteicošais, lai uzvarētu konkursā, ir lētākā cena – tiesības veikt darbus saņem tas, kurš sola tos padarīt par zemāko cenu. Vienīgais veids, kā nepieļaut atkārtotas kļūdas, esot pievērst šādiem uzņēmumiem pastiprinātu uzmanību. Nākotnē arī “Aizputes ceļiniekam” M.Jākobsons sola skatīties uz nagiem.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds” 

Vizuāli Ganību iela pēc garantijas remonta kļuvusi pagalam nepievilcīga – ielāps uz ielāpa.