7. decembrī plkst. 14.00 E.Rimbenieka ielā 2 atklās piemiņas vietu bijušajam Liepājas pilsētas galvam Evaldam Rimbeniekam, kuram šogad atzīmēja 120 gadu jubileju. Piemineklis tapis pēc Evalda Rimbenieka fonda ierosmes, tā autors ir tēlnieks Uldis Kurzemnieks. Savukārt piemiņas vietas un tās apkārtnes labiekārtošanu finansiāli atbalstīja  Liepājas pašvaldība.

Līdzekļu vākšanu pieminekļa izveidei vairākus gadus veica nodibinājums ”Liepājas pilsētas galvas Evalda Rimbenieka fonds”. Ziedojumu veidā un pateicoties sponsoru atbalstam pieminekļa izgatavošanai savākti Ls 6245, informē Evalda Rimbenieka fonda valdes priekšsēdētājs Juris Āboliņš.

Savukārt Liepājas Dome atbalstījusi E. Rimbenieka fonda ieceri iemūžināt bijušā pilsētas galvas piemiņu, labiekārtojot pieminekļa apkārtni. K. Ūliha un E.Rimbenieka ielas krustojumā, iepretim tagadējai bērnudārza ēkai, kurā Rimbenieks savulaik dzīvojis, labiekārtota piemiņas vietas apkārtne, tādējādi iegūstot gan vēl vienu sakārtotu vietu, gan paliekošu vēstures liecību pilsētā.

Šovasar tika veikti visi nepieciešamie priekšdarbi pieminekļa uzstādīšanai. Iecerēto piemiņas vietu vispirms nācās attīrīt no krūmiem, pēc tam tika uzbērts pakalns pieminekļa pakājē, veidojot nelielu amfiteātri, kuru norobežo trīs līmeņu betonēta siena ar speciālu apmetumu. Piemiņas vietā uzstādīts arī jauns apgaismojums, divi soliņi un atkritumu tvertnes. Apmeklētāji varēs ērti piekļūt piemiņas vietai pa labiekārtoto E. Rimbenieka ielas ietvi, kā arī jaunizveidoto gājēju celiņu garām pašam piemineklim. Savukārt pieminekļa apkārtnē līdz šim aizaugušā krūmāja vietā iestādīti ap desmit dažādu nosaukumu dekoratīvie krūmiņi un kociņi – kopumā ap 100 stādu. Pieminekļa apkārtnes labiekārtošanu pēc SIA ”Komunālā pārvalde” pasūtījuma veica SIA ”Aizputes ceļinieks”. Pašvaldība šim mērķim atvēlēja Ls 30 000. 

Ievērojamais sabiedriskais darbinieks, garīdznieks un skolotājs Evalds Rimbenieks ir viens no sava laika izcilākajām Liepājas personībām. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā E .Rimbenieks bija Liepājas galva divas reizes: no 1922. līdz 1928. gadam un no 1934. līdz 1940. gada jūnijam. Viņš pārņēma pilsētas pēckara sagrauto saimniecību, prata to sakārtot un īpaši daudz paveikt kultūras jomā. Liepājnieki šodien ar pateicību var godināt Rimbenieku par to, ka pilsētā tika nodibināta Tautas konservatorija, atklāta Liepājas Filharmonija un opera, nodibināta Tautas konservatorija, Mākslas un amatniecības skola, atvērts pilsētas muzejs, daudzas sporta un kultūras biedrības, Ziemeļu kapos atklāts arhitekta K.Bikšes veidotais Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo cīnītāju  piemineklis. Viņa laikā atklāta kuģu satiksme no Liepājas uz Tallinu un Pēterburgu, izbūvēta Liepājas-Grobiņas šoseja, atklāta tiešā dzelzceļa satiksme Liepāja-Berlīne, atklāta regulāra gaisa satiksme no Liepājas uz Rīgu, veikta pilsētas ielu izbūve un pārbruģēšana utt. E. Rimbenieks tika deportēts un gāja bojā Gulaga nometnēs 1943. gadā.

Daudz spēka un enerģijas veltījis Latvijas un Liepājas uzplaukumam, viņš smagi pārdzīvoja valsts bojā eju. E.Rimbenieks no pilsētas galvas rezidences Uliha/ Vites ielā pārcēlās uz  savu īpašumu Aizputē, Upes ielā. Tālāk sekoja arests, deportācija un Vjatkas labošanas darbu nometne. E.Rimbenieka noziegums – viņa sabiedriski politiskā  dzīve, bet galvenais, ka viņš bijis pašvaldības vadītājs. E.Rimbenieks gājis bojā 1944.gada 15. janvārī.

Gunta Jākobsone,
Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste