“Lielā daļā no remontētajām ēkām darbi ir veikti klaji diletantiski, degradējot pilsētvidi,” uztraukti portālam raksta arhitekts Gundars Vīksna, iesakot pievērst uzmanību labiem un sliktiem piemēriem Liepājas vēsturisko ēku atjaunošanā.

Pilsētas būvvaldes arhitekti piekrīt, ka situācija Liepājā nav perfekta, bet tā pilnīgi noteikti nav traģiska.

Savā blogā http://blog.gvbirojs.lv/?p=305 G.Vīksna ar piemēriem ir mēģinājis parādīt veiksmīgus un arī ne tik veiksmīgus centienus veco māju atjaunošanā, jo uzskata, ka lielai daļai cilvēku nav izpratnes par to, cik harmoniski tas iederēsies kopējā vidē. Viņš ir pārliecināts, ka administratīvas metodes – Būvvaldes aizliegumi – dod tikai daļēju efektu. Arhitektūras kvalitāte ir pasūtītāja patiesa izpratne un viņa profesionalitāte. Tā kā arī turpmāk būs pieejams Eiropas Savienības finansiāls atbalsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, kas nozīmē, ka fasāžu renovācija turpināsies, arhitekts uzsver šīs lietas aktualitāti.

Situācija nav perfekta

”Jāatzīst, ka atšķiras dažādu arhitektu individuālais vērtējums par to, kur mūsu pilsētā pieļautas kļūdas,” sacīja pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone visu Būvvaldes arhitektu vārdā, kad bija iepazinušies ar G.Vīksnas rakstīto. ”Būvvaldes arhitekti nevar simtprocentīgi piekrist G.Vīksnas viedoklim. Kā labas renovācijas piemērs rādīta koka ēka Ezera ielā, kur ielikti plastikāta logi – lai gan ekonomisko apstākļu diktāts spiež pieņemt arī šādus risinājumus, tomēr to nevajadzētu uzskatīt par labas prakses paraugu.”

I.Ansone uzsver, ka Liepājā ir atrodamas teicami renovētas un rekonstruētas vēsturiskās apbūves ēkas, ir veco koka durvju atjaunošanas piemēri, pēc vēsturiskajiem paraugiem izgatavotas jaunas koka ārdurvis, kas saderīgas ar ēkas arhitektūru, atjaunotas koka verandas u.c. ”Tā ir labā prakse, ko vajadzētu likt par paraugu,” uzskata arhitekte.

Vai šā brīža situācija pilsētas arhitektūrā ir tik slikta, ka būtu jāsāk uztraukties? Būvvaldes arhitekti atzīst, ka situācija Liepājā nav perfekta, bet, ievērojot pēdējo gadu pienesumu, it īpaši vēsturisko ēku renovācijā un rekonstrukcijā, tā pilnīgi noteikti nav traģiska. Viņi ir pārliecināti, ka uztraukšanās neko nelīdzēs vides uzlabošanai, daudz lietderīgāk būtu racionāli un nepārtraukti vērtēt esošo stāvokli, noteikt vājos punktus un problēmu loku, apzinoties pieļautās kļūdas ar skaidru mērķi – lai saprastu, kur un ko turpmāk darīt citādi un labāk. Tiesa, šobrīd ir būtiski samazinājušās finansējuma iespējas jebkura līmeņa būvniecībai – no privātmājas līdz ražotnei, kas, diemžēl, bremzēs labi sākto lietu attīstību.

Kaut kas jauns var parādīties jebkur pilsētā

I.Ansone uzsver, ka jebkura būvniecība Latvijā veicama, ievērojot visus valstī spēkā esošos būvniecību regulējošos likumus, noteikumus, normatīvus un standartus. Pie mums turklāt ievērojami Liepājas apbūves noteikumi. Ja ēka atrodas vēsturiskajā centrā, papildus nosacījumus izvirza Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Atkarībā no konkrētās ēkas vai vietas īpatnībām, specifiskus nosacījumus var izvirzīt arī komunikāciju dienesti, vides pārraudzības iestādes u.c. Visbeidzot katrs nama īpašnieks arī sagaida, ka projekts atbildīs viņa iecerēm. Par visu apstākļu un prasību līdzsvarotu ievērošanu atbild būvprojekta vadītājs.

Pirms darbu uzsākšanas, būvprojekts jāsaskaņo ar pasūtītāju un zemesgabala īpašnieku, kā arī ar tām fiziskām un juridiskām personām, kuru izsniegtie noteikumi prasa skaņojumu, piemēram, VKPAI, vai kuru intereses skar projekta risinājumi, piemēram, kaimiņu zemesgabala īpašnieki. Būvprojektu akceptē Būvvalde.

”Ja ir nodoms veikt kādus darbus, vislabāk būtu  iegriezties Būvvaldē un  konsultēties par katrai situācijai specifiskajām prasībām un darbu virzības kārtību.  Tas neko nemaksās, bet var pasargāt no aplamībām,” aicina I.Ansone.

Jautāta, kuras būtu Liepājā pateicīgākās vietas, kur ieviesties visam jaunajam, I.Ansone sacīja, ka teorētiski jebkurā pilsētas rajonā drīkstētu parādīties jauni, mūsdienīgi objekti: ”Saskaņu ar apkārt esošo, t.sk. veco apbūvi, nosaka nevis būvniecības gads, bet arhitektoniskā risinājuma kvalitāte – nav vienas receptes visiem gadījumiem, vienā vietā vajag pazemīgi pieskaņoties vēsturiskā fona smalkumam, citur prasīties prasās aktīvs un drosmīgs mūsdienu arhitektūras objekts.”

Lūk, labie piemēri ēku atjaunošanā Liepājas Būvvaldes arhitektu vērtējumā:

Veiksmīgs koka durvju atjaunošanas piemērs Alejas ielā 13 (meistars Andrejs Sologubs).

Zivju iela 11 (att. pa kreisi) – 2006.gada Latvijas arhitektūras darbu skates labākā sabiedriskās ēkas jaunbūve (arhitektes Diānas Zalānes biroja projekts).

Viesu nams “Poriņš” Palmu ielā 5 (att. pa labi) – sākumā delikāti veikta vecās ēkas rekonstrukcija (arhitekts Uldis Maisiņš), vēlāk viesu nams paplašināts ar ielas ainavā iederīgu jaunu piebūvi (arhitekta Agra Padēļa – Līna birojs). Piebūve 2004. gada Latvijas arhitektūras darbu skates finālā bija viens no labākajiem rekonstrukcijas objektiem.

Ir gadījumi, kad vēsturiskās ēkas rekonstrukciju labāk veikt, jaunos elementus veidojot pēc veco parauga – nekaitējot smalkajai vasarnīcu ainavai ap Gulbju dīķi. Ēka Hika ielā 7 palielināta par veselu stāvu (arhitekts Uldis Ekšteins). Attēlos – ēka pirms un pēc pārbūves. 

Liepājas vēsturisko centru vairs nevaram iedomāties bez Latvijas 1. rokkafejnīcas ēkas (biroja AKA projekts), kas pretendēja uz Latvijas labākās jaunbūves titulu 2003.gadā (att. pa kreisi).

Mūsdienu pieeja arhitektūrai atspoguļojas Liepājas Jūrniecības muzeja metā (att. pa labai), ko 2009.gadā izstrādājis gados jauno arhitektu birojs MARK – te ir gan apjoma plastika, gan pastaigām pieejams koka jumts, gan interesants ekspozīcijas plānojums, domāts arī par vides pieejamību un enerģijas ekonomiju.

Vēsturiskajā centrā saudzējama ir katra vēstures liecība. Zemesgabala Tirgoņu 22 apbūvē ietilpstošajai ēkai pie Katoļu ielas nav atsevišķa arhitektūras pieminekļa statusa, bet tā ir ļoti svarīga Liepājas centra ainavā.