“Lūdzu, palīdziet!” sauc Pāvilostas ielas 8. nama otrajā sekcijā dzīvojošie. “No viena otrā stāva dzīvokļa nāk tik neciešama smaka, ka mēs esam izmisumā!” – “Kādi kaimiņi ir, ar tādiem jāsadzīvo,” par šo situāciju saka namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Liepājas Namu apsaimniekotājs” speciālisti, mierinot, ka šis vēl neesot trakākais gadījums.

“Nevienu nevar pāraudzināt!” saka Sociālajā dienestā. Katrs no šiem dienestiem ir mēģinājis līdzēt, cik varēts, bet sieviete, kas kopā ar ģimeni mīt kaimiņu nīstajā dzīvoklī, saka: es vairs negribu te dzīvot! 

Sekcijas vecākais Jevgēņijs Čerņavskis pārskrējis no darba mājās paēst pusdienas un aicina savā dzīvoklī. “Tad jūs pati pārliecināsities, vai jums tā patiktu dzīvot,” viņš saka. Kāpņu telpa tīri izslaucīta, tomēr nepatīkama smaka jūtama. Jevgēņijs saka: “Tagad vēl nav nekas, bet vakarā – tad gan būs!” Arī viņš dzīvo otrajā stāvā – dzīvokļa durvis iepretī pieminētajam dzīvoklim. Vīrietis stāsta, ka vakaros kaimiņi sava dzīvokļa durvis paver mazliet vaļā, un tad no turienes veļas ārā tāda smaka, ka paliek nelaba dūša. To apliecina arī ceturtā stāva kaimiņiene – viņai tas viss nāk iekšā dzīvoklī.

Kamēr runājam ar kaimiņiem, parādās arī pieminētā dzīvokļa iemītniece Anita (ētisku apsvērumu dēļ īsto vārdu neminēsim). Sieviete ģērbusies baltā mētelī, kas neliecina par netīrību. Viņa pacietīgi uzklausa kaimiņu iebildumus un mierīgi atbild, ja kāds kaut ko jautā. “Kādas gružkastes? Ne pa kādām gružkastēm mēs neložņājam,” to viņa noliedz. Taču piekrīt: ar kanalizāciju gan ik pa brīdim esot problēmas – tā aizdambējoties. To apstiprina arī “LNA” Karostā strādājošie speciālisti: ģimene laiku pa laikam noplūdina augšējo dzīvokli.

Anitas ģimene jau sen ir arī Sociālā dienesta rūpju lokā. Šovasar gan tai atņemts trūcīgās ģimenes statuss, jo citur dzīvot aizgājuši vairāki ģimenes locekļi. Taču līdz tam visi saņēmuši gan garantēto minimālo ienākumu, gan pārtikas pakas, atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā, Anitas mazdēlam Speciālajā internātpamatskolā ir bezmaksas ēdināšana un cita palīdzība, stāsta dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. 

Jevgēņijs Čerņavskis stāsta: “Kā pienāk vakars, tā viņi tur kaut ko vāra, durvis atstāj pusatvērtas, un tā briesmīgā smaka izplatās pa visu kāpņu telpu.” 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20. oktobra numurā.

#kvards-20121020-14#