Piektdiena, 1. augusts

+21°C
Vējš: R 2 m/s
Neliels mākoņu daudzums

Vārdadiena: Albīna, Albīns

Vēstules no mammas Īrijā  (18)

Atslēgvārdi darbs ārzemēs

Bērni paliek vientuļi dzimtenē...

Dzīve pie tantes vai vecmāmiņas, pilnīga patstāvība vai pat vecāku pienākumu uzņemšanās pret jaunākajiem brāļiem un māsām nereti ir ikdiena tiem dažāda vecuma bērniem, kuru vecāki izvēlējušies atstāt Latviju, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Beidzot par atbalstu viņiem sākusi domāt arī valsts. Centāmies noskaidrot, cik lielā mērā palīdzēt Latvijā palikušajiem bērniem var Liepājā un rajonā, kā tiek apzinātas un risinātas tā dēvēto Īrijas bērnu problēmsituācijas.

Ir jāmāca vecāki

12.klases audzinātāja ievēroja, ka jau mācību gada pirmajās dienās viens no viņas skolniekiem neapmeklēja stundas. Līdz šim zēns bija centīgs mācībās, aktīvs, nekas neliecināja, ka viņam būtu nevērīga attieksme pret stundām. Tā kā 12.klase ir nozīmīgs posms un šajā mācību gadā ir jābeidz vidusskola, audzinātāja zvanīja zēnam uz mājām. Un noskaidroja ka puisis ir atstāts vecāku vietā diviem saviem mazajiem brālīšiem, no kuriem viens uzsācis mācības pirmajā klasē, otrs apmeklē skolu jau otro gadu. Piedevām vēl mazais pirmklasnieks tieši mācību gada sākumā saslimis, un, kamēr vecāki ir prom peļņā ārzemēs, lielajam brālim nācās sēdēt mājās pie sasirgušā mazuļa. Un uz vidusskolas pēdējās klases audzēkņa gūlās vēl viens pienākums – palīdzēt mazākajam brālim iejusties skolas vidē.

"Tā nav normāla situācija," šo gadījumu komentēja pilsētas Klašu audzinātāju metodiskās apvienības vadītāja, 1.ģimnāzijas skolotāja Signe Berga. Viņa uzsvēra: lai gan zēns jau ir pilngadīgs, viņam nevar uzlikt par pienākumu aizstāt vecākus un veikt to funkcijas, kamēr viņi ir prom. 1.ģimnāzijā notikušajā klašu audzinātāju sapulcē viens no apspriestajiem jautājumiem bija tieši to bērnu iesaistīšana ārpusklases nodarbībās, kuru vecāki aizbraukuši.

"Ja bērnam būs saturīgs un piepildīts dienas ritms, viņam mazāk paliks laika draiskoties, vienalga, vai viņš dzīvo pie vecākiem vai vecvecākiem," sacīja klašu audzinātājas.  Nodarbības ir tikai viens no veidiem, kā novērst bērna uzmanību no savas atstumtības, jo agri vai vēlu aizbraukušo vecāku atvases sāk justies pamesti, tāpēc ir ļoti svarīgi, cik redzīgi un saprotoši ir skolotāji. Ja ikdienā varbūt vēl pietiek ar vecvecāku vai citu radinieku atbalstu, tad var rasties situācijas, kurās nepieciešama mamma.

"Nu, kaut vai braucot ekskursijā uz ārzemēm, kad nepilngadīgajiem ir vajadzīga vecāku parakstīta pilnvara," paskaidroja S.Berga. Katrs gadījums, protams, ir individuāls, bet pedagogu pieredze rāda, ka tagad daudz vairāk jāizglīto paši pieaugušie. Bērnu mammas un tēti bieži vien nezina, kas viņiem jādara, lai aizbraucot viņi būtu pilnīgi nodrošinājuši visu, kas juridiski nepieciešams bērnam. 

"Nevar pilnvarot būt par mammu!"

"Tā ir nopietna problēma," uzsvēra pilsētas Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Dace Liņķe. "Bērni, kuriem viens vai abi vecāki aizbraukuši no valsts un strādā ārzemēs, izjūt to pašu pamestības sindromu kā jebkurš zēns vai meitene, kuru radinieki pametuši likteņa varā." Pašlaik skolās apkopo datus par audzēkņiem, kuru vecāki strādā ārzemēs. Tā saucamo Īrijas bērnu problēmai uzmanība veltīta visas valsts mērogā. Bērnu un ģimenes lietu ministrija izstrādājusi mērķprogrammu "To bērnu stāvokļa uzlabošana, kuru vecāki devušies uz ārvalstīm, un sociālās atstumtības izplatības ierobežošana laikā no 2006. līdz 2009. gadam". Tā paredz dažāda veida pasākumus, kā strādāt ar tiem pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu audzēkņiem, kuru vecāki strādā ārzemēs. Viens no ierosinājumiem ir pagarinātās dienas grupas skolās – gan lai bērni saņemtu mācību vielas apguvei nepieciešamo palīdzību, gan lai būtu pieskatīti pēc stundām.

Skolotāji ir pirmie, kas redz, ka viņu skolēna dzīves ritmā notikušas izmaiņas. Tieši tāpēc šoruden pilsētas pedagogu metodiskās konferences laikā ar sociāliem pedagogiem un klašu audzinātājiem tikās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas   speciāliste, kura runāja par tēmu "Darbs ar bērniem, kuru vecāki strādā ārzemēs". Viņa vērsa uzmanību uz diviem aspektiem. Pirmais – juridiskie jautājumi, otrs akcents bija likts uz skolu, kura pirmā pamana, ka zēns vai meitene atstāts pie vecvecākiem vai kāda cita radinieka, vai pat pie svešiem cilvēkiem. Un tieši skolotājiem darīja zināmu, kā juridiski pareizi jārīkojas. Vecākiem ir jāatstāj ģenerālpilnvara personai, kuras uzraudzībā atrodas bērns. "Taču šāda pilnvara dod tiesības rīkoties bērna interesēs, bet tā nekādā gadījumā neaizstāj visus tos pienākumus, kuri ir jāveic mammai un tētim. Nevar pilnvarot būt pat mammu!" sacīja D.Liņķe.

Viens pats mājās

Bāriņtiesa ir institūcija, kuras redzeslokā ir šie aizbraukušo vecāku bērni un problēmas, kas ar to saistītas. Liepājas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele vēlējās pievērst sabiedrības uzmanību, lai par tādiem gadījumiem, kad abi vecāki ir prom, tiktu ziņots Bāriņtiesai. Arī tad, ja ģimenē savas atvases ir audzinājis viens no vecākiem – mamma vai tētis un viņš ir aizbraucis, bet bērns palicis mājās. Jo Bāriņtiesas kompetencē ir apkopot šo informāciju, lai veidotu statistiku visas valsts mērogā. "Lai gan gadījumi ir dažādi," sacīja T.Ziemele. "Mums ir pat tāda informācija, ka tētis un mamma ir mājās, bet ārzemēs strādā viņu nepilngadīgais bērns."

Bāriņtiesa nodarbojas ar to, lai juridiski būtu pārstāvētas bērna intereses – audzināšana, aprūpe. Ja reiz vecāki to nespēj nodrošināt, tad lemj par vecāku aprūpes tiesību ierobežošanu un meklē variantus, kā bērnam būtu labāk. Tagad Liepājas Bāriņtiesa izskata lietu par prasības sniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu kādam tētim. Viņš devās strādāt uz ārzemēm un atstāja savus bērnus savai sievai, kas nebija viņu māte. Pēc laiciņa arī šī sieviete devās peļņā, atstājot šos bērnus vienus. Bet, kā bilda T.Ziemele, ir arī gadījumi, kad aprūpes tiesības tiek atjaunotas.

Lauku specifika – individuāls darbs

Liepājas rajona Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Pārsla Ivanova atzīst, ka šogad vēl skolās un pašvaldībās nav apkopotas ziņas par tā dēvētajiem Īrijas bērniem, tomēr, atsaucoties uz pagājušā mācību gadā izzināto, viņa norāda uz aptuveni 80 bērniem, kas Liepājas rajona skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs mācās, kamēr viens no vecākiem vai pat abi devušies peļņā uz ārzemēm. Lielākais šādu bērnu skaits ir Aizputē, kur skolā bija 20 bērnu, kam vecāki strādā ārzemēs. Tad seko Vaiņodes vidusskola, kur bija uz pusi mazāk šādu skolēnu. Liels skaits bērnu, kuru vecāki ilgstoši atrodas prom, ir arī Grobiņā, Vērgalē un Aizputes pagastā. "Prognozēju, ka šīs skolu sniegtās ziņas atbilst realitātei arī tagad, jo daži vecāki sāk atgriezties, citi no jauna devušies prom, bet aizvien vairāk ir situāciju, kad vecāki bērnus ņem līdzi, turklāt ne vienmēr par to paziņo," stāsta P.Ivanova.

Viņa pērn palīdzējusi risināt arī situācijas, kad kāda mamma aizbrauca uz ārzemēm, atstājot savu bērnu internātskolā, kādēļ viņam nebija pat uz kurieni doties brīvdienās. Tāpat Durbes novadā bijusi situācija, kad bērns bija Latvijā atstāts pilnīgi viens. Taču šādus kliedzošas vecāku bezatbildības gadījumus speciāliste daudz nevar nosaukt. "Tā nu reiz ir mazo pašvaldību priekšrocība, ka visiem var izsekot līdzi un panākt normālu situācijas risinājumu," saka P.Ivanova.

Cits jautājums ir par to, ka daudziem skolēniem jau tā ir problēmas ar motivāciju mācīties, kamēr šādi vecāku piemēri nebūt neveicina apziņu, ka izglītība ir svarīga. "Lai gan mums ir arī kāds piemērs, kad puisis aizbrauca uz ārzemēm, pastrādāja un atgriezies vēlējās iet skolā, jo redzēja, kāda nākotne viņu sagaida bez izglītības," saka P.Ivanova.

Runājot par problēmām, ar ko saskaras pašvaldībās, kā svarīgāko P.Ivanova minēja to, ka daži no vecākiem nebija nokārtojuši pilnvaru par aprūpes un aizgādības tiesību deleģēšanu prombūtnes laikā kādam no radiniekiem vai paziņām, pie kura bērns tiek atstāts. Tāpēc bāriņtiesu darbinieki rūpīgi strādājuši tieši pie šī jautājuma. Otra būtiskākā problēma ir tā, ka bērniem ir ilgstoši pārrauta fiziskā un emocionālā saite ar vecākiem, kādēļ viņi bieži slimo, neapmeklē stundas, kavē mācības un ārpusstundu nodarbības. Tāpat skolotāji sastopas arī ar uzvedības problēmām. "Mammas pietrūkst arī bērnam, kura aizbildniecība un sadzīve ir nokārtota, pat tam, kas var palepoties ar dārgām dāvanām no ārzemēm," norāda P.Ivanova. Viņa uzsver, ka daudzu vecāku ilgstoša prombūtne darbā Rīgā vai kādā celtniecības objektā citā Latvijas malā nav mazāk traumējoša bērnam un ģimenei.

Sakas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Baiba Blaubārde stāsta, ka viņas pašvaldībā ir divi bērni, kas Latvijā palikuši, saviem vecākiem dodoties darbā uz ārzemēm, taču abās ģimenēs ir atrisināts jautājums par pilnvaru nodošanu kādam no radiniekiem. "Mums ir tā priekšrocība, ka pazīstam savas ģimenes pietiekami labi, tāpēc varam personīgi daudz ko pārrunāt, izskaidrot un panākt, ka vecāki, dodoties prom, nokārto sava bērna dzīvi," stāsta Bāriņtiesas vadītāja. Viens no bērniem, pusaudzis, dzīvojis pie vecmāmiņas, tad vasarā devies līdzi mammai uz ārzemēm, taču vēlāk atgriezies Latvijā. Bāriņtiesa gādājusi, lai arī 16 gadu vecais bērns tomēr nepaliek bez atbildīgā, lai gan visas problēmas jau tā atrisināt nevar. "Mazais trešklasnieks, kas aug pie vecmammas, tāpat gaida mammu, un viņa dvēselīte cieš no tā, ka tuvākā cilvēka nav blakus," stāsta B.Blaubārde. Tāpēc vārdos neaprakstāms ir to bērnu prieks, kuru vecāki atgriezušies un tagad atkal strādā Latvijā.

Bāriņtiesas priekšsēdētāja priecājas par iecerētajām atbalsta programmām Īrijas bērniem un palīgskolotājiem, kas varētu palīdzēt ar mācībām vecmāmiņu vietā. Tomēr viņa atzīst, ka laukos daudz nopietnāka problēma par šiem bērniem ir to vecāku bērni, kas nekur prom nav devušies, tomēr nestrādā un visus ienākumus vienkārši nodzer. "Tādām ģimenēm palīdzība ir vajadzīga daudz vairāk, jo situācija ir vairāk nekā traģiska," saka B.Blaubārde. Tāpat jāatceras, ka dažādas mācības un lekcijas nereti neapmeklē tie vecāki, kam tas būtu jādara. Atnāk tikai apzinīgie, kuriem tāpat viss kārtībā. "Kamēr bērni vēl mazi, varam situāciju kontrolēt vieglāk, bet, kad nāk pusaudža gadi, tad arī vairs netiekam viņiem klāt un pārliecināšanas darbs norit daudz grūtāk," ir spiesta atzīt speciāliste.

Anda Pūce,
Daina Meistere,
"Kurzemes Vārds"

  • Komentāri (18)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!