Esmu topošais ugunsdzēsējs, studēju trešajā kursā. Kļūt par
glābēju izvēlējos tādēļ, ka arī mans tētis ir ugunsdzēsējs. Viņš strādā VUGD
Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļā. Var pat teikt, ka manas profesijas
izvēle ir ģimenes mantojums – tēta darbs mani ir ieinteresējis un saista.

Lai kļūtu par ugunsdzēsēju, ir specifiskas un pat stingras
prasības – glābējam jābūt ļoti labam veselības stāvoklim un teicamai fiziskai
sagatavotībai. Savādāk nav iespējams izturēt slodzi, ar kādu ugunsdzēsējiem ikdienā
jāsaskaras, piemēram, strādāšanu ugunsgrēka vietā, lielā karstumā un piedūmotā
vidē. Tas ir grūts un smags darbs.

Prakse man vēl priekšā, taču esmu tai gatavs. Sevi
nepārtraukti uzturu labā fiziskā formā. Regulāri eju uz treniņiem svaru zālē.
Divas vai trīs reizes nedēļā noteikti. Tāpēc esmu pārliecināts, ka būs labi, ka
ar pienākumiem varēšu tikt galā.

Tiem jauniešiem, kuri vēlētos kļūt par ugunsdzēsējiem vai
vismaz pieļauj iespēju par tādiem kļūt, es ieteiktu sākt nopietni trenēties jau
tagad. Un tad jau var mēģināt. Tikai jāatceras, ka, kļūstot par ugunsdzēsēju,
cilvēka dzīve mainās kardināli.

Protams, ir vērtīgi, ja topošajam ugunsdzēsējam ir arī ”C”
kategorijas vadītāja apliecība, taču šis fakts nav obligāts. Sākumā, pēc skolas
pabeigšanas, tu esi vienkāršs ugunsdzēsējs. Ja vēlies kļūt par autovadītāju,
jāmācās papildus, jāiet speciālos kursos. Nepietiek ar ”C” kategorijas
tiesībām, jāiemācās arī strādāt ar sūkni u.c.

Es tuvākajā nākotnē neplānoju iegūt ”C” kategorijas
autovadītāja apliecību, jo nekāroju kļūt par ugunsdzēsēju automašīnas vadītāju –
būšu vienkārši ugunsdzēsējs. Pagaidām man nav vēlme sēdēt mašīnā.