Andris Karlsons: Galvenais ir vēlme šķirot  (9) 11.06.2012

Eiropas Savienība noteikusi, ka līdz 2014. gadam Latvijā jāievieš dalīta atkritumu vākšanas sistēma. Vai ar diviem gadiem pietiks, lai iemācītu iedzīvotājiem šķirot? Jāsaka, ka viegli nebūs. Kā redzams pēc ārvalstu pieredzes, visbiežāk, lai būtiski mainītos cilvēku attieksme/apziņa pret šķirošanu, ir jānomainās veselai paaudzei, tātad apmēram 20 gadi.

Bet ir arī valstis, kurās iedzīvotāju attieksme nav īpaši pozitīva, tomēr šķirošana ir labi attīstīta, un tas tikai tādēļ, ka tiek pielietotas represīvas metodes – ļoti lieli sodi par nešķirošanu, nepareizu šķirošanu vai arī ļoti augsta maksa par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu.

Ieviest iespēju šķirot atkritumus nav grūti, nepieciešams tikai atrast tam resursus un tos ieguldīt. Nav grūti noorganizēt arī savākšanu un savāktā materiāla pāršķirošanu, jo "EKO Kurzemei" ir plaša pieredze gan loģistikas plānošanā, gan atkritumu šķirošanas organizēšanā. Galvenais, lai iedzīvotājiem būtu vēlme šķirot. Tas šobrīd ir sāpīgākais jautājums.

Domāju, ka būs gan pozitīvie piemēri, kādi ir jau šobrīd, gan arī tādi, kur šķirošana vienkārši tiks ignorēta. Visticamāk, ka lielākā daļa būs kaut kur pa vidu. Ja runājam par paaudzēm, nedomāju, ka kāda ir īpaši jāizdala atsevišķi, jo katrā no tām ir gan šķirošanas piekritēji, gan pretinieki. Tātad jāstrādā ir ar visām.

Juridiskās personas Liepājā atkritumu šķirošanu veic jau gadus desmit. Ja runājam par iedzīvotājiem, tad šobrīd iespēja šķirot ir vairāk nekā 80 daudzdzīvokļu namiem, šķirošanas konteineri ir pieejami arī astoņās publiskās vietās, kā arī pludmalē. Mūsu teritorijā, Ezermalas ielā 11, darbojas arī šķiroto atkritumu pieņemšanas laukums, kurā mēs bez maksas pieņemam dažādus sašķirotu atkritumu veidus, tai skaitā rudens sezonā arī koku lapas un veco zāli.

Šķirošanas kvalitāte esošajās adresēs ir viļņveidīga – brīžiem tiek sašķirots ļoti labi, bet brīžiem šajos konteineros parādās tikai sadzīves atkritumi. Šīs mājas mēs attiecīgi par to arī informējam.
Līdz šim nedaudz novārtā bija palikušas privātmājas, tomēr jau pāris mēnešu laikā plānojam tām piedāvāt speciālus maisus šķirotajiem atkritumiem.

Esmu dzirdējis visdažādākos iemeslus, kāpēc cilvēki negrib šķirot atkritumus. Starp tiem ir gan slinkums, gan dažādi stereotipi, dzīves uztvere utt. Interesanti ir tas, ka, ja cilvēkam jautā, vai viņš būtu gatavs šķirot, lielākā daļa atbild, ka noteikti jā, ja tik būtu iespēja. Bet tiklīdz mēs piedāvājam visdažādākos veidus, kā to noorganizēt, šis pats cilvēks sāk domāt neskaitāmus iemeslus, kāpēc to nedarīt.

Pastāv viedoklis, ka atkritumu apsaimniekošanas organizācija no tā gūst papildus labumu. Atbilde ir vienkārša – ja iedzīvotāju atkritumu šķirošana būtu bizness, tad tas būtu attīstījies jau pats no sevis un valstij vai ES tas nebūtu "jāuzspiež". Problēma ir tajā, ka iedzīvotāju sašķirotie atkritumi ir salīdzinoši zemas kvalitātes, tātad arī to pārdošanas cena ir zema, bet pirms pārdošanas tie vēl ir jāsavāc, jāpāršķiro, jāsaķīpo un jāaiztransportē līdz pārstrādes vietai. Otrs aspekts pie šī jautājuma – ja iedzīvotāji atšķiro būtisku apjomu, tātad samazinās izvedamo sadzīves atkritumu apjoms, tātad operators saņem no mājas mazāk naudas nekā pirms šķirošanas.

Pastāv mīts, ka nav vērts šķirot, jo visu tāpat saber vienā mašīnā. Šis tiešām ir mīts, jo manā pieredzē nav neviena šāda nepamatota gadījuma. Ir vairāki skaidrojumi. Pirmais: tiešām vienā mašīnā tiek iztukšoti gan šķirotie, gan nešķirotie atkritumi – tātad šķirotajā konteinerā ir samesti pārāk daudz sadzīves vai citi nederīgi atkritumi, kā rezultātā konteinera saturs vairs nav derīgs pārstrādei. Otrais: gan sadzīves, gan šķirotos atkritumus izved ar atkritumvedējiem, kuriem ir presēšanas iekārtas, jo tas ir optimālākais veids. Tātad var gadīties, ka iedzīvotājs pamana tikai to, ka šāds atkritumvedējs iztukšo šķirošanas konteineru, bet nepamana, ka sadzīves atkritumu konteineru tajā reizē netukšo.

Ja šķiro atkritumus, tad maksa par sadzīves atkritumiem samazinās. Tā tas arī ir, jo, ja tiek atšķirots būtisks apjoms, ir iespējams samazināt sadzīves konteineru skaitu, tātad arī samaksa samazinās. Tomēr daudzdzīvokļu mājās jārēķinās, ka, lai manāmi samazinātos nešķiroto atkritumu apjoms, kārtīgi būtu jāšķiro lielākajai daļai nama iedzīvotāju, nevis tikai dažiem entuziastiem. Līdz šim ir bijuši tikai daži gadījumi, kur nešķiroto atkritumu apjoms ir samazinājies tik nozīmīgi, lai varētu samazināt izvesto kubikmetru skaitu.

Ir skaidrs, ka atkritumi būs jāšķiro, jo to nosaka gan Latvijas, gan ES normatīvie akti. Tātad nav vairs aktuāls jautājums "vajag vai nevajag to darīt?". SIA "EKO Kurzeme" to iesāka pamazām, pārsvarā ar tiem, kas to paši vēlas, lai uzņēmums paplašinātu pieredzi šajā sfērā. Uzskatu, ka 2014.gads nav nekāds bieds atkritumu šķirošanas ziņā, jo tehniski liela daļa no nepieciešamā jau esam paveikuši, atliek vien pamazām iepirkt vairāk konteineru un tos izvietot.

Andris Karlsons,
SIA "EKO Kurzeme" izpilddirektors