Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Dzintars Tomsons: Cik daudz laika bērns pavada telefonā vai datorā, tik jākompensē ar citām aktivitātēm

Dzintars Tomsons: Cik daudz laika bērns pavada telefonā vai datorā, tik jākompensē ar citām aktivitātēm
Foto: Ģirts Gertsons
15.03.2016 11:29

Dzintars Tomsons, Mg.sc.comp., Liepājas Universitātes lektors

Atslēgvārdi

Aizliegums bērnam lietot telefonu vai datoru īsti neko nedos. Pirmkārt, viņš nebūs iemācījies lietot tehnoloģijas tā, kā to dara pārējie, kam tas nav aizliegts. Otrkārt, ieraugot ko jaunu, viņš ar to, iespējams, aizrausies mazāk, nekā, tad, ja būtu to “izslimojis” vēl maziņš būdams.

Aizliegt mēs neko nevaram. Šādā veidā atliekam problēmu tikai uz vēlāku laiku. Ja problēma ir, tad, manuprāt, to labāk risināt ātrāk, kamēr vēl varam kaut kādā veidā bērnu ietekmēt, nekā tad, kad pienāk “spurainie” gadi vai viņam ir pase kabatā. Tad jau mūs neviens vairs neklausīs, lēmumus pieņems viņš pats. Uzskatu, ka problēmu labāk risināt kopā un, ja gadās, – lai bērns kļūdās. No tā viņš tikai izdarīs secinājumus un vēlāk piesargāsies pats.

Sēdēšanas pie datora vai skatīšanās telefonā vietā ir jāmēģina bērnam piedāvāt ko citu. Šīs tehnoloģijas bērni parasti izmanto izklaidei, arī saziņai ar draugiem. Atņemt tehnoloģijas, un bērnu atstāt istabā pilnīgi vienu nebūtu īsti pareizi, jo no tā viņš īsti neko neiegūs. Lai iet ciemos, lai satiek draugus klātienē, – jūs teiksiet. Bet taču uztrauksieties, ja viņš kavēsies 15, 20 minūtes, un nožēlosiet, ka būsiet atņēmis viņam telefonu, pa kuru varētu viņu tagad sazvanīt un pajautāt, kur tu esi. Tāpēc būtiski izvērtēt, kā kurā situācijā rīkoties. Jo reizēm tomēr ir labi, ja kāda ierīce bērnam kabatā vai somā.

Es nedomāju, ka problēma būtu pašos telefonos vai datoros, problēma ir to lietošanā. Agrāk pie datora varēja pavadīt stundu dienā, ne vairāk, jo, ilgāk sēžot, varēja dabūt “jūras slimību”. Attīstība ir strauji gājusi uz priekšu, un tagad, protams, ekrāni būvēti daudz savādāk, līdz ar to pie tiem varam pavadīt daudz vairāk stundu. Situācija, manuprāt, jāskatās kompleksi, – kā bērnam tiek aizpildīta diena. Jo vairāk būs citu nodarbju, jo mazāk laika paliks telefonam vai datoram. Ir jāiemanās tehnoloģijas un reālās pasaules lietas gudri līdzsvarot, lai no atkarībām varētu izvairīties. Starp citu, kā dažkārt mēs, vecāki, grēkojam? Lai tikai būtu miers, ko mēs darām? Iedodam telefonu vai planšeti, vai nosēdinām bērnu pie datora, sakot – tagad man nav laika, un, lūdzu, netraucē.

Izvairīties no modernajām tehnoloģijām mēs nevaram. Varam to kaut kā kontrolēt mājās, un bērnam, piemēram, liegt pieeju vai ierobežot laiku, kādu tie pavada pie ierīces. Taču, aizejot uz skolu, vecāku kontroles nav. Zinu, ka dažās skolās lietot telefonus nodarbību laikā nedrīkst, tai skaitā arī starpbrīžos. It kā labi, bet… Kāpēc tad telefons tiek dots līdzi? Lai varētu ar bērnu sazināties. Jebkuram risinājumam atradīsies trūkumi. Es piekrītu, – tas nav slikti, ka stundu laikā telefons netiek izmantots. Izpaliek arī ierīču salīdzināšana, kā tas notiek, piemēram, ar apģērbu – kuram labāks, dārgāks, ko es varu izdarīt, ko tu nevari utt.

Liepājas Universitātē ir bijuši ar modernajām tehnoloģijām saistīti pasākumi, lai rosinātu interesi par programmēšanu un tamlīdzīgām lietām. Uz tiem bija aicināti vecāki ar bērniem. Esmu pieredzējis: mammas, ieraugot, ka te notiek darbs ar datoru, savas atvases ātri aizvilkušas prom, jo nav gribējušas, lai viņi vispār sāk ar tiem darboties. Tas man liekas ir ceļš uz digitālo atstumtību. Tas, ka mēs nelaižam bērnus pie datoriem, nelaižam internetā, kad viņi ir vēl mazi, tādējādi cerot, ka viņiem no tehnoloģijām neradīsies atkarība, ir aplami. Tas nenozīmē, ka viņš, esot pieaudzis, nebūs atkarīgs. Aizrauties ar spēlēm vai jebko citu, ko piedāvā modernās tehnoloģijas, var jebkurā vecumā. Iespējams, mazāk šim riskam būs pakļauti tie, kuri jau bērnudārza laikā būs strādājuši ar planšeti vai telefonu. Viņi būs jau izspēlējušies un vēlāk tas tik ļoti neinteresēs. Viņi būs ieguvuši prasmi sabalansēt dzīvošanos virtuālajā telpā ar reālo telpu.

Dažkārt ir jau aizgājis līdz komiskumam. Varam novērot, ka, ejot pa ielu, divi blakus esošie cilvēki sūta viens otram īsziņas. Jo viņi vienkārši neprot sarunāties mutiski.

Varbūt bažas par telefona vai datora lietošanu mums, vecākiem, ir tāpēc, ka “tad, kad mēs augām, nekā tāda nebija”. Līdz ar to spriežam, ka tas varētu būt slikti. Bet varbūt, ka labi? Kas to lai zina. Jāpaiet laikam, lai to izvērtētu. Taču pieredze rāda: jo labāk apgūstam tehnoloģijas, jo lielākas priekšrocības iegūstam pieaugošo pasaulē. Mums, vecākiem cilvēkiem, moderno tehnoloģiju mācīšanās notiek caur iepriekšēju pieredzi. Savukārt tiem, kas šobrīd ir bērnudārzā, sākumskolā tehnoloģijas ir bijusi ikdienas sastāvdaļa. Visas viņu maņas: redze, dzirde, tauste un pat garša un smarža ir tikušas elektroniski stimulētas. Ir jārēķinās ar to, ka šī ir paaudze, kas domā, uzvedas un mācās atšķirīgi moderno tehnoloģiju izplatīšanās un pastāvīgas izmantošanas rezultātā. 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz