Emīls Dreiblats: Budžets nāk smagi  (5) 10.10.2009

Līdz mēneša beigām jābūt gatavam Latvijas 2010.gada budžetam, kura veidošanas process, kā to jau varēja paredzēt, nebūt nerit gludi un arī ne sākotnēji solītajā tempā. Šonedēļ no jauna uzliesmoja runas par lata devalvāciju un tas, protams, ir saistīts ar valdības un starptautisko aizdevēju nesaprašanos.

Piektdien gan premjers Valdis Dombrovskis paziņoja, ka devalvācijas nebūs un valdība turpina strādāt pie budžeta.

Donorus saniknojusi iecere samazināt budžeta tēriņus mazākā apmērā, nekā solīts vasarā, kad Latvija, lai tiktu pie kārotā aizdevuma kārtējas daļas, apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 500 miljoniem eiro un budžeta deficītu līdz 10 procentiem šogad un 8,5 procentiem no IKP nākamgad. Tiek uzskatīts, ka šādā situācijā vairojas varbūtība, ka Latvija donoru naudu var arī nesaņemt, kas savukārt pastiprina bažas, ka vajadzēs atteikties no lata fiksētās piesaistes eiro.

Šīs atkāpes no vasarā pieņemtās plāna izraisīja Zviedrijas finanšu ministra Andersa Borga sašutumu, kurš paziņoja, ka Latvijai ir jāpilda savas saistības un valdībai jārīkojas atbildīgi, citādi Latvijai Ziemeļvalstu naudu neredzēt kā savas ausis.

Bez tam šonedēļ eļļu ugunī pielēja Dombrovska ierosinātais plāns, kas paredz kredītņēmēju atbildību pret kredīta devēju aprobežot tikai ar ķīlas vērtību. No vienas puses tā bija gana tīkama ziņa kredītņēmējiem, īpaši tiem, kuru maksātspēja ir tuvu kritiskajai. Tikmēr eksperti uzskata, ka tas ir samazinājis izredzes, ka Latvija spēs pārliecināt investorus par savu spēju izvairīties no lata devalvācijas un izpildīt nosacījumus starptautiskā aizdevuma saņemšanai.

Bet tam visam pa vidu notiek mēģinājumi kaut kā izlāpīties un budžetu savērpt tā, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva. Eiropas Komisijas amatpersonas gan noraida pārmetumus par pārāk stingrajām prasībām Latvijai un bumbu spēlē atpakaļ, sakot, ka mūsējie paši vien šovasar šādiem nosacījumiem piekrituši.

Turklāt arvien skaļāk tiek runāts par to, ka beidzot būtu jāliek punkts lineārajai griešanai dažādās tam piemērotās nozarēs un būtu jāķeras pie strukturālajām reformām. Eiropa uzskata, ka Latvijas valsts pārvaldē ir milzīgas rezerves, norādot, ka valsts aparātā – gan valsts, gan pašvaldību līmenī – joprojām strādā apmēram 220 tūkstoši nodarbināto. Tiesa, ja saīsinātu kaut trešdaļu no viņiem, bezdarba līmenis uzlēktu vēl nebijušos augstumos, kas nekādi neveicinātu ekonomikas attīstību un nemazinātu spriedzi sociālajā budžetā. Ar šo pretrunu pagaidām neviens vēl nav ticis galā.

Emīls Dreiblats,
"Radio Skonto Liepāja" dīdžejs