Inguna Tomsone: Iedzīvotāji darba grupās norāda tālāko darba virzienu  (1) 14.07.2012

Noslēgušās astoņas darba grupas, kuras tika rīkotas Liepājas pilsētas Attīstības programmas 2014. – 2020. gadam un Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam izstrādei. Tajās piedalījās nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji, iedzīvotāji un dažādu jomu speciālisti, kas uzsvēra demogrāfijas, bezdarba, jauniešu, transporta, pilsētvides pieejamības, kā arī citus jautājumus.

Interesanti bija novērot, ka iesaitītajiem bija diezgan vienots viedoklis par to, kas pilsētā ir vērtējams kā labs. Savukārt viedokļi par ne tik veiksmīgām lietām jeb redzējumu, kas būtu jāmaina, ir daudz dažādāki un sadrumstalotāki. Šāda tendence iezīmējās gandrīz visās grupās un jāatzīmē, ka tas neaprobežojās tikai ar kritisku skatījumu, bet visi dalībnieki labprāt turpinājumā piedāvāja savu redzējumu par nepieciešamajām rīcībām, lai situāciju mainītu. 

Tematiski caurskatījām 8 jomas un 28 apakštēmas. Kopumā piedalījās 189 cilvēki jeb, vidēji rēķinot, 24 cilvēki vienā grupā. Vērtējot jau notikušās darba grupas, jāatzīst, ka Liepājas aktīvo cilvēku lokam tas ir optimāls darba grupu skaits. Galvenokārt šādu secinājumu ļauj izdarīt tas, ka dažādās tematiskajās darba grupās sāka atkārtoties jau iepriekš minētas aktuālās lietas. Ņemot vērā, ka šī procesa viens no mērķiem bija iegūt dažādu liepājnieku skatījumu, viedokļus un vērtējumu, tad viedokļu atkārtošanās norāda uz tēmas izsmelšanu.

Jau sākotnēji identificējām, ka demogrāfiskie un nodarbinātības jautājumi būs aktuāli visās tematiskās grupās, tādēļ šīs tēmas tika nosauktas par caurviju tēmām. Taču mums par pārsteigumu gandrīz katrā grupā ieskanējās pilsētvides pieejamības jautājumi un universālo dizaina principu ievērošana rekonstruējot ielas, gājēju pārejas vai kādu ēku. Jāatzīst, tas liecina par tēmas aktualitāti iedzīvotāju vidū un šis jautājums nebija populārs, gatavojot iepriekšējo attīstības programmu. 

Atgriežoties pie caurviju tēmām, daudz tika pieminēta jaunatne un nepieciešamā atbalsta sniegšana saistībā ar karjeras izvēli un sagatavošanu darba tirgum (nodarbinātība vasarā un prakses iespējas mācību laikā), kā arī par iespējām saturīgi pavadīt brīvo laiku. 

Bieži tika apspriests arī jautājums par nokļūšanu Liepājā, kas pēdējo 7 gadu griezumā ir kļuvusi apgrūtinošāka. Šis jautājums tika pārrunāts vienlaikus ar pilsētas atpazīstamības un popularizēšanas jautājumiem, kas tiek vērtēti kā vāji un nepietiekami pilsētas reklamēšana. Kā galvenā problēma tam tiek minēta nespēja vienoties par vienu Liepājas atpazīstamības simbolu, kas manā skatījumā vēlreiz apliecina pilsētas dažādību, daudzslāņainību un bagāto mantojumu.

Vērtējot darba grupu materiālus, iezīmējas interesanti Liepājas attīstības vektori. No vienas puses ir sakārtotas tranzīta ielas, bet turpmāk jādomā par iekšpagalmiem daudzdzīvokļu mikrorajonos un mazajām ielām pilsētā. Tiek pozitīvi novērtēti uzlabojumi piejūras zonā (pludmalē, veloceliņā gar jūru, parkā), bet vēl joprojām novārtā palikusi ezermala, kanālmalas. Ja pilsētas sabiedriskā transporta uzlabojumi tiek vērtēti pozitīvi, tad nokļūšana līdz Liepājai problemātiska šķiet daudziem. Izskanēja vērtējums, ka krītas Liepājas "koncertspēja" jeb mazinās Liepājas kā festivālu galvaspilsētas nozīme, taču vienlaikus tika pozitīvi vērtēti centieni atjaunot un attīstīt Liepājā kurortoloģijas tradīcijas.

Esmu pateicīga ikvienam darba grupas dalībniekam par veltīto laiku!

Inguna Tomsone,
Liepājas pilsētas Domes Attīstības pārvaldes eksperte