Lelda Zīverte: Apsaimniekotājs – ķīlnieks starp piegādātāju un tiešo lietotāju  (15) 05.11.2009

Mūsu uzņēmuma situācija patreiz ir tāda, ka apsaimniekošanā esošās mājas visas ir nodrošinātas ar pamatpakalpojumu – apkuri, kā arī tajās ir nodrošināts papildpakalpojums – karstā ūdens sagatavošana.

Esam apmaksājuši arī visus "Liepājas enerģijas" izrakstītos rēķinus. Manuprāt, šobrīd aktīvi netiek runāts par cēloņiem, bet meklēts vainīgais, par kuru galvenokārt uzskata namu apsaimniekotāju.

Problēmas būtība ir tāda (un par to jau mūsu galvaspilsētā šobrīd diskutē), ka siltumpiegādātājam būtu jāiegulda investīcijas iekšējo tīklu sakārtošanā, respektīvi, nodrošinot katru lietotāju ar atsevišķu individuālu uzskaiti (kā tas ir ar "Latvenergo", "Latvijas Gāzi"), kas dotu iespēju liegt pakalpojuma saņemšanu (atslēgt apkuri katram nemaksātājam atsevišķi). Tādā gadījumā apsaimniekotājs nebūtu starpnieks un ķīlnieks starp piegādātāju un tiešo lietotāju, kā arī tiktu slēgti tiešie līgumi ar katru dzīvokļa īpašnieku. Protams, tas radītu citas problēmas – tiktu izjaukta siltumapgādes sistēma mājā, teorētiski tiktu radīti finansiāli zaudējumi kaimiņu dzīvokļa īpašumam (ja netiktu nenodrošināti likumā paredzētie +18 C), jo būs jāmaksā vairāk, kā arī nodarīts kaitējums pašam īpašumam – veidosies pelējums u.c. Nav pieļaujama situācija, kāda bija "Liepājas siltuma" laikā, kad nemaksātājiem tika atvienoti radiatori un ar šīm sekām jācīnās vēl joprojām (jau pieminētā sistēmas izjaukšana), jo pārkāpta likumdošana, kas paredz, ka, ja tiek pārplānotas vai pārveidotas komunikāciju daļas, kas funkcionāli nedalāmi saistītas ar visas mājas ekspluatāciju (apkures sistēma), nepieciešama 100% pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana.

Piekrītu, ka maksātājiem nav jācieš nemaksātāju dēļ, tāpat loģiska ir "Liepājas enerģijas" vēlme saņemt maksu par nodrošināto un izmantoto pakalpojumu (maizi jau arī veikalā nevienam nedod uz pēcmaksu – sak, es apēdīšu tepat veikalā, jo ļoti gribas, bet, kad valsts man iedos naudu un darbu, tad varbūt samaksāšu – nu tā, kaut kad!).

Apsaimniekotājs nenodarbojas ar naudas pavairošanu un naudaszīmju drukāšanu, tāpēc tā rīcībā ir tik naudas, cik iedzīvotāji samaksājuši un, ja maksājumi netiks veikti godprātīgi un noteiktajā termiņā, tad izveidosies situācija, ka ar mājas apsaimniekošanas līdzekļiem nevar nosegt maksājumus par siltumu. Iespējams, problēma meklējama kolektīvās saimniekošanas izveides pirmsākumos, kur nevienam, privatizējot savu dzīvokli, neienāca prātā pajautāt visiem kaimiņiem garantijas, ka viņš te dzīvos mūžīgi un maksās arī tāpat – godprātīgi, lai neradītu citiem neērtības. Pasakiet, kuru vainot šajā situācijā – vai tiešām apsaimniekotāju, kurš neskatoties uz visu vēl nodrošina gan sanitāro kopšanu, gan citu pakalpojumu apmaksu? Nebūt nevēlos iedziļināties aspektos par apsaimniekošanas maksājumu izlietošanas lietderību un likumību, taču patreizējā situācijā uzskatu, ka apsaimniekotāju (namu pārvalžu) vēlme nepasliktināt savu finansiālo stāvokli ir pašsaprotama – nevar vēlēties, lai apsaimniekotājs atrisina bezdarba problēmas, nodrošina ar siltumu un vēl samaksā citu parādus. Pie visa iepriekš sacītā vēlos piebilst, ka ļoti labi saprotu tos cilvēkus, kuri ar maziem bērniem spiesti atrasties bezkomfortā, taču atcerēsimies, ka sociālisms ir beidzies, bet komunisms tā arī pie mums neatnāca....

Lelda Zīverte,
SIA "Apsaimniekošanas serviss L" valdes locekle