Ligita Kupčus: Nav naudas, nav iespēju  (12) 13.08.2012

Jau dažus mēnešus esmu lakrosiste. Pieļauju, ka daudziem radīsies jautājums – ko tas nozīmē? Labi, ja, izdzirdot vārdu lakross, skan atbilde: "Ā, tie tauriņķērāji!" Cilvēks par to ir ko dzirdējis un, iespējams, arī redzējis spēli dzīvē. Jo gan vīriešu, gan sieviešu komandas Liepājā trenējas publiskās vietās, galvenokārt Jūrmalas parkā un pludmalē. Žēl, ka pilsētā nav tāda laukuma, ko ikviens sportotmīlis varētu apmeklēt bez maksas un kurā attīstīt savas fiziskās dotības.

Ja nav naudas, tad attīstīt ko jaunu Liepājā ir diezgan grūti. Domāju, ka pret finansēm atdūrušies daudzi entuziasti. Jo, lai sasniegtu rezultātus, ir nepieciešama treniņu vieta. Taču Liepājā, kā zināms, lieku sporta laukumu nav. Un, ja gribas trenēties, par savu stundu vai divām jāmaksā attiecīgajam laukuma saimniekam. Tādējādi pārmetums – ko izmīdāt parka zālienu – ir lieks, jo sportistiem vienkārši nav kur palikt. Mūsu pilsētas varasvīri varētu padomāt par šo jautājumu. Organizējot mājas spēles, Liepājas lakrosisti ciemiņus uzņem Grobiņā. Un par to paldies kaimiņpilsētai! Interesanti, ka nupat Liepāja uzvarējusi konkursa "Eiropas Gada pašvaldība 2012" nominācijā "Pašvaldība veselīgam dzīvesveidam". Varbūt šis apbalvojums mudinās vēl vairāk pilsētā attīstīt ne tikai futbolu, hokeju vai basketbolu, bet arī ko citu. Zinu, ka arī, piemēram, Liepājas regbija komandai ir tā pati sāpe – nākas palauzīt galvu par to, kur iet trenēties.

Lakross Liepājā sāka attīstīties aptuveni pirms diviem gadiem. Atceros, kā pie mums uz portāla liepajniekiem.lv redakciju atnāca divi puiši un jaunās federācijas pārstāvis, lai pastāstītu par jauno sporta veidu, un aicinātu iesaistīties ikvienu interesentu. Jo Rīgā klubi bija jau nodibināti, un gribējās, lai tāds ir arī Liepājā. Līdz šim attieksme no apkārtējiem ir bijusi pozitīva. Personīgi esmu piedzīvojusi arī nepatīkamas situācijas, kad vienkārši no malas treniņa laikā sīki puišeļi komentē apmēram ar tādiem tekstiem – kurā brīdī esam saspiedušas galvu. To, ka uz sportotgribētājiem skatās šķībi, izjutis arī kāds man pazīstams skrējējs. Jo cilvēki nesaprot – kāpēc viņš skrien, un vēl tik daudz – vairākas dienas nedēļā. Piekritīsiet, ka – jo būs lielāka sporta veidu izvēle un jo pieejamāki tie būs, jo mazāk būs to cilvēku, kam ir problēmas ar mūsu laikmeta slimību – lieko svaru, kas ir no mazkustīga dzīvesveida.

18.augustā Liepājas pludmalē notiks lakrosa pludmales turnīrs – gan sievietēm, gan vīriešiem. Pie mums brauks viesi no dažādām Latvijas pilsētām, spēcīgi pretinieki. Jā, pamazām lakross Latvijā attīstās. Piemēram, nesen mūsu meitenes atgriezās no Eiropas čempionāta Amsterdamā. Lai arī ne augstā vietā, gūta lieliska pieredze un saprašanu par to, kā lakross tiek spēlēts valstīs ar dziļām šīs spēles saknēm. Sākumā domāju, ka lakrosu uzspēlēšu savam priekam – kad būs laika, kad sagribēsies. Taču, aizejot jau uz pirmo treniņu, sapratu – vai nu tu esi iekšā līdz galam vai nemaz. Jo tā pa roku galam nemaz nevar, tā iemesla dēļ, ka ir daudz jāapgūst. Un, ja neiesi uz treniņu un nemēģināsi, tad noķert bumbiņu nebūs iespējams. Tāpat, lai Latvijas čempionātā, kas notiks jau otro gadu, gūtu panākumus, ir jābūt labā fiziskajā formā. Pamatā lakross balstās uz skriešanu. Un vēl – ir jādomā. Bet kura gan spēle nebalstās uz loģisko spriešanu un kombināciju vērpšanu prātā.

Ligita Kupčus,
liepajniekiem.lv žurnāliste