Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 20. septembris

+18°C
Vējš: R 1 m/s
Neliels mākoņu daudzums

Vārdadiena: Marianna, Ginters, Guntra

Linda Lauze: Šobrīd latviešu valoda pastāv īpašos apstākļos  (14)

Atslēgvārdi valoda

Tas ir dabiski, ka pirms vēlēšanām tika un tiek runāts par valodas jautājumiem, īpaši to akcentē nacionāli noskaņotie spēki. Šobrīd latviešu valoda pastāv īpašos apstākļos. Blakus tai ir divas ļoti lielas valodas – krievu un angļu valoda.

Ja ļausim tām brīvi ietekmēt vidi Latvijā, tad diemžēl latviešu valodai būs jāatkāpjas, tāpēc ir vajadzīgi noteikti pasākumi, lai Latvija būtu teritorija pasaulē, kur latviešu valoda var pastāvēt un eksistēt, būt prestiža un kur tās lietojums būtu norma.

Jāuzsver, ka no sociolingvistikas teorijas viedokļa latviešu valoda ir liela valoda, jo tajā ir vairāk nekā viens miljons runātāju.

Kopš izglītības reformas ir pagājuši vairāki gadi, un tā, manuprāt, mazākumtautības skolās tiek īstenota diezgan veiksmīgi. Var teikt, ka jaunieši iemācās latviešu valodu. Man pašai ir sadzīvisks piemērs. Daudzdzīvokļu māju pagalmā kāds bērns man krieviski jautāja, cik ir pulkstenis. Atbildēju latviski. Pēc tam pajautāju, vai viņš ir sapratis. Un viņš lepni man teica, ka jā, jo četrus gadus skolā mācoties latviešu valodu. Manuprāt, būtu svarīgi parādīt gan pašiem latviešiem ikdienas dzīvē, gan arī amatpersonām uzstājoties televīzijā, radio, citos plašsaziņas līdzekļos, ka latviešu valoda Latvijā ir svarīga un vajadzīga.

No sociolingvistikas viedokļa es varu teikt, ka pastāv shēma, pēc kuras var zinātniski runāt, vai valoda ir apdraudēta vai nē. Protams, pasaules vēsturē ir daudz valodu, kas ir izmirušas. Savā studiju laikā padomju perioda beigās saskāros ar situāciju Kabardijā Balkārijā, kur jaunieši teica, ka viņiem ir ērtāk lietot krievu valodu, bet savā dzimtajā kabardiešu vai balkāriešu valodā runāt ir kauns. Tas liecina par to, ka valoda ir nonākusi savas nāves priekšā. Valodas spēks ir tajā brīdī, ja tai tiek dota priekšroka visās sabiedrības dzīves sfērās, tā netiek noniecināta.

Valodas apdraudētība nav atkarīga no tā, vai kāds atsevišķs indivīds neprot pateikt saikli “ka”, bet lieto “kad”, vai arī lieto pārāk daudz svešvārdu. Protams, kopumā valodas kvalitāte ir svarīga, bet tās dzīvotspēja nav atkarīga tikai no šī kļūdu daudzuma.

Esmu pētījusi mutvārdu valodu, arī sarunvalodu. Mana pārliecība ir tāda, ka mūsdienu cilvēkam ir jāspēj piemēroties dažādām situācijām, tai skaitā dažādām valodas lietojuma situācijām. Ikdienā ir iespējams pieļaut kādu slenga vārdu vai svešvārdu, bet tad, ja ir jārunā oficiāli, jāspēj atrast piemērotus līdzekļus no literārās valodas bagātībām. Ne katrs diemžēl to spēj, tāpēc arī katra personīgā valoda ir jāturpina izkopt arī pēc vidusskolas vai studiju beigšanas.

Šobrīd ir ļoti aktuāli saglabāt latviešu valodas lietojuma pēctecību arī augstākajā izglītībā. Var atbalstīt profesores Inas Druvietes ideju: tas, ka ir iespējams iegūt augstāko izglītību valsts valodā, ir liels stimuls cittautiešu jauniešiem vidusskolā labi mācīties latviešu valodu. Un tad, kad viņi nonāk pie mums Liepājas Universitātē, kursabiedriem vajadzētu būt draudzīgiem, atbalstīt un palīdzēt ar latviešu valodu. Vieglākais ceļš, protams, ir ātri atbildēt krieviski, bet, ja tiek radīta latviska vide, cilvēks tajā runā, dzīvo un mācās, tad samērā ātri var apgūt valodu labā līmenī.

Cīņu par to, ka krievu valodai Latvijā ir jābūt kā otrai valsts valodai, es uztveru kā atbildes gājienu nacionālo spēku ierosinājumam izglītībā pāriet tikai uz latviešu valodu. Situācija būtu diezgan bīstama, ja krievu valodu atzītu kā otro valsts valodu. Kaut arī ir izaugušas jaunas paaudzes, no padomju laikiem nav mazinājusies šī milzīgā tolerance pret citādo, latviešu runas uzvedība, kas raksturīga drīzāk minoritātei, nevis majoritātei savā zemē. Jau šobrīd daļa cilvēku neuzvedas tā, it kā būtu saimnieki savā zemē.

Šobrīd mani pašu visvairāk satrauc tas, ka daļa politiķu, domājot par naudu, cīnās, lai palielinātu krievu valodas ietekmi augstākajā izglītībā. Arī šeit saskaras jautājums par valodu kā tirgus vērtību. Diemžēl arī biznesā valodas konkurē, un ir svarīgi, kurā valodā runā klients. Būtu jau ideāli, ja varētu katru klientu apkalpot viņa dzimtajā valodā, taču krievu valoda ir padomju laika mantojums, kas apvienoja daudzas tautas.

Linda Lauze,
Liepājas Universitātes asociētā profesore, filoloģijas doktore

  • Komentāri (14)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!