Attīstības un izaugsmes pamatā ir nepieciešams mērķtiecīgs darbs, objektīvs skatījums, pat spēja  paredzēt nākotni, kā arī rast balansu starp ekonomikas attīstību un pilnvērtīgu vietu ģimenēm. Pārlapojot Liepājas attīstības dokumentu saturu aktuālo versiju, to saturs, raugoties no šodienas pozīcijām, pat nedaudz atgādina ļoti garu pasaku – tas aptver visus iespējamos pilsētas virzienus, lai pilsēta augtu un iegūtu jaunu seju. Nākotnes Liepājas plānu varētu saukt par ambiciozu, ar mērķi maksimāli piesaistīt pilsētai Eiropas Savienības līdzekļus. Taču tas vairāk ir pašvaldības iestāžu rīcības plāns, nevis skatījums uz pilsētas kā kopēja organisma attīstību. Jānorāda, ka, iespējams, nākotnes plānošana tieši “Liepājas metalurga” sabrukšanas laikā, ir vislielākā norāde un pareizais brīdis, kad ikvienam ir jāsāk skatīties nākotnē, un daudz aktīvāk jāiesaistās, lai katrs saskatītu savu vietu un lomu šajā pilsētā. Brīdī, kad milzis nespēj nostāvēt kājās, meklēt 20 alternatīvas ir stratēģiski pareizāk, nevis mēģināt novērst nenovēršamo.

No sava skatījuma vairāk vēlos uzsvērt lietas, kas nav ietvertas, bet, manuprāt, būtiskas. Pirmkārt, šie dokumenti noteikti nav aizraujoši, atšķirīgi un tādi, kas pārsteigtu. Tieši šīs īpašības ir ikvienas idejas pamatā, lai sabiedrība aktīvi iesaistītos un sniegtu savu vērtējumu. Iespējams, tieši šis bija iemesls ļoti zemajai iedzīvotāju aktivitātei un iesaistei, kā piemērs bija kultūras un tūrisma nozares pārstāvju diskusija, kur pašvaldības iestāžu pārstāvji ļoti šauri aizstāvēja ne savas nozares, bet gan tikai savas iestādes pārraudzībā esošās būvniecības nepieciešamības, jo izpratne par izaugsmi saskatāma tikai šādā griezumā. Šāda situācija ir vairāk nekā trauksmaina, jo tieši šādi gadījumi sēj šaubu sēklu, vai vispār kāds vēlas kopēju attīstības procesu vai tikai saraustīti un sekli dalīt reģipša plāksnes.

Un šeit arī nonākam līdz pašam nozīmīgākajam, kas šajos dokumentos parādās tikai pastarpināti, un tas ir – cilvēks. Cilvēkfaktoru ir īpaši svarīgi atcerēties tieši šādu dokumentu realizācijā, jo šādu stratēģisku mērķu realizācijai ir nepieciešami izcili, drosmīgi un ambiciozi cilvēki, kas spēj vadīt gan procesus, gan cilvēkus gan publiskā, gan privātā sektorā. Cilvēkiem, kuri šajā attīstības un nākotnes karā piedalīsies, svarīgi atcerēties, ka nenogurstoša sadarbība starp iestādēm, nozarēm un paaudzēm, ir daudz svarīgāka nekā īstermiņa kauju uzvaras. Sadarbojoties ir iespējams vienam no otra smelties pieredzi un zināšanas, lai radītu aizraujošas un atšķirīgas idejas, kā piemērs ir Karostas cietums, kas pilsētai devis iespēju atšķirties un būt lielākajam magnētam tūristu piesaistē atjaunotajā Latvijā.

Liepājas izaugsme pamatā balstās uz esošajiem liepājniekiem, kuri ir gatavi noticēt Liepājai. Noteikti jautājums – kas ir tas, kam ir jānotic? Jānotic ir tam, ka šeit ir cilvēks fokusā, vispirms cilvēka vajadzības un tiesības nākošajām paaudzēm, un tikai tad  viss pārējais. Visa pasaule ir pārmaiņu priekšā. Pēdējo gadu laikā ir mainījušies paradumi, esam saņēmuši sāpīgas mācības un ieguvuši nenovērtējamu pieredzi. Ir jābūt skaidriem signāliem šodienas un nākotnes liepājniekiem (ikvienam, kurš gatavs pārcelties uz Liepāju ar ģimeni vai uzņēmumu), ka šī ir īstā vieta:

– mūsdienīgu ideju realizācijai, kur tiek atbalstīti eksperimenti un nākotnes sabiedrībai noderīgi produkti, tādējādi pierādot, ka šeit spējam radīt pievienoto vērtību idejām nevis plus 15%, bet gan 15 reižu lielāku;

– sociālā biznesa ideju attīstībai, jo arvien vairāk attīstās idejas, kas balansē starp klasisko uzņēmējdarbību un nevalstisko organizāciju sektoru. Šī ir lieliska iespēja, kā pašvaldībai deleģēt virkni pakalpojumu, ko varētu nodrošināt šādi sociālie uzņēmumi, kas balstās uz uzņēmējdarbības principiem, taču peļņa nav primāra;

– realizēt idejas visās sfērās un jomās, kas tiek līdzfinansētas no jaunizveidota pilsētas attīstības fonda, kuru veido uzņēmēji, privātpersonas un mecenāti. Piešķirtais finansējums varētu būt gan kā aizdevums jau pieredzējušiem, gan stipendija jaunajiem censoņiem, lai spētu attīstīt darbību, kurus citi finansētāji neatbalsta. Kā atzina attīstības plānotāji, stratēģijas uzbūve cieši ir saistīta ar iespējamo Eiropas fondu sniegtajām iespējām, taču gadījumā ja finansējums nebūs pieejams – attiecīgās aktivitātes tikai paliks nepiepildīti sapņi. Nedrīkstam pieļaut situāciju un ļauties sevi iemidzināt ar garantēto naudas summu, bet meklēt risinājumus, kā varam sekmēt pilsētas iekšējās iniciatīvas;

– kur ir strikti nodefinētas prioritārās attīstības jomas un pie tām visi arī turas. Piemēram, ja pozicionējam Liepāju kā zaļāko pilsētu, tad visa veida apdraudējumi un ”sliktie” projekti jau tiek noraidīti sāknē;

– darbība izteikti tiek fokusēta uz vietējo kopienu, kas mazinātu problēmu ar iedzīvotāju vājo piederības sajūtu pilsētai;
sekmētu nevis viduvējību, bet talantīgu bērnu un jauniešu attīstību, attīstot katram esošos talantus, lai šeit būtu cilvēki, kuriem padodas darīt lietas, kas patīk un iedvesmo;

– jauno un nākotnes līderu (gan publiskajā, gan privātajā sektorā) izcilības skola, kas sniedz fundamentālas zināšanas, atziņas par sabiedrības daudzveidību, vēlmēm, nepieciešamību ikvienā jautājumā rast balansu.

Ir daudz lietu un jautājumu, kurus būtu nepieciešams pārvērtēt:

– esošo vīzijas projektu ”pilsēta kur strādā un atpūšas cilvēki”. Tā jāveido tā, lai atspoguļotu patieso nākotnes Liepāju, kas rada, priecē, mīl, iedvesmo! Iespējams, šeit paši mazākie liepājnieki var nākt talkā un sniegt savu skatījumu uz savu Liepāju, kāda tā būs, kad viņi iekļausies ekonomiski aktīvo grupā;

– iespējamo partneru iesaisti. Kā piemērs ir Liepājas Universitāte, kuras klātbūtne attīstības plāna rīcībās ir vairāk nekā pārspīlēta, jo virkne jautājumu no 2000. gada, kad pats uzsāku studijas Liepājā, joprojām ir neskaidri, un izglītības iestāde nav tikusi par tiem skaidrībā. Tas nerada pārliecību, ka šīs izglītības iestādes kapacitāte atbilst tai uzticētajiem uzdevumiem;

– Karostas attīstības potenciālu. Ir jārod iespējas saglabāt to mantojumu, kāds nekur citur brīvajā pasaulē tādā apmērā nav pieejams. Ja apdraudam un likvidējam kultūrvēsturisko mantojumu, tad tas ir skaļš signāls ārpasaulei, ka esam tikai īstermiņa racionālu risinājumu piekritēji.

Es redzu nākotnes Liepāju, kas motivē un aicina realizēt idejas tieši šeit. Tikai ir jārada apstākļi, kuros cilvēki vēlas iegūt jaunas zināšanas un tās pielietot sevis pašrealizācijā, nevis primāri meklēt ceļus, kā kuplināt sociālās palīdzības rindas. Liepājai ir jābūt vietai, kur nekad nebūs tā sajūta, ka varētu ieslīgt pašapmierinātībā. Vienmēr ir jārod iespējas izdarīt vēl labāk. Lai to sasniegtu, jābūt gataviem sadarboties un jāspēj vienam otru sadzirdēt. Ikvienam jābūt ar kaut nelielu pašmotivāciju celties un darīt.