Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 23. jūnijs

+19°C
Vējš: ZA 4.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Līga

Ziedonis Baušenieks: Ja nepieciešams, esam tulki  (14)

Atslēgvārdi osta | locis | Ziedonis Baušenieks

Foto: liepajniekiem.lv

Locis... tas ir tas, kurš māk locīties... Bet, ja nopietni, tad locis ir tikai un vienīgi kapteiņa padomdevējs. Mēs zinām ostas akvatoriju, zemūdens akmeņus, nianses. Kad kuģis tuvojas ostai, dodam kapteinim padomus, kā droši ienākt ostā un pietauvoties. Arī veiksmīgi iziet jūrā.

Tas nespēlē lomu, vai kapteinis jauns, vai ostā ienāk jau kuro reizi. Kapteinim jāprot ienākt ostā arī bez loča, mēs esam tikai padomdevēji. Un tikai un vienīgi Liepājas ostā, jo kas der visam, neder nekam. Līdz ar to kapteinis der visam, bet konkrētajā ostā viņam palīdz vietējie loči.

Jā, locim jābūt gan plašām, gan specifiskām zināšanām. Ne vien navigācijā, bet konkrētajā ostā, ja tā var teikt, jāzina katrs akmens. Un vēl, ja nepieciešams, esam starpnieki un tulki.

Protams, ir labi pārvaldīt dažādas svešvalodas, taču ir speciālā “sea speak” jeb jūras terminoloģija, kura jāpārvalda ikvienam stūrmanim un locim. Ir bijuši gadījumi, kad ostā ienāk, piemēram, kuģis no Ķīnas, kur neviens no apkalpes nerunā angliski. Taču vismaz trīs līdz pieci vārdi no specifiskās terminoloģijas arī viņiem jāzina. Pretējā gadījumā kuģi ostā var neapkalpot.

Kuģa apkalpei jāspēj saprast, kad pagriezt kuģi, kad samazināt vai palielināt ātrumu. Pretējā gadījumā rezultāti var būt bēdīgi. Piemēram, kā nelaimīgā “Anna”, kas ieskrēja tiltā... Tiesa, tur nebija valodas barjera, tur problēmas bija ar kuģa tehnisko stāvokli, bet, ja no Karostas kanāla ārā ietu ķīniešu kuģis, kas kaut ko nesapratīs, sekas var būt neprognozējamas.

Jo locis ķert kuģa stūri nedrīkst. Tad visa atbildība būtu uz loča pleciem. Varam vienīgi dot padomus un ieteikumus.

Pats runāju vairākās valodās. Krievu, angļu u.c. Bet jūras terminoloģiju pārzinu arī ķīniski un vēl vairākās valodās, ja nepieciešams. Galvenais, lai mani saprot. Jo cilvēkam augstāks intelekts, jo viņš novērtētāks darba tirgū. Un svešvalodu zināšanas ir tikai bonuss.

Jā, ir dzirdēts, ka varbūt locis ostā vispār nav nepieciešams. Te gribu teikt, ka

vadīt kuģi nav tas pats, kas stūrēt mašīnu. It kā kuģim ātrums nav liels - runājot krasta valodā, ap 10, 12 kilometriem stundā. Taču kuģiem tas ir liels ātrums, jo kuģu masas ir ļoti lielas un tos nevar apstādināt kā sauszemes transportu. Arī enkuru metot, kuģi nevar apstādināt momentā!

Lai kapteinis veiksmīgi ievestu kuģi ostā un pietauvotu, ir daudz specifisku lietu. Jāņem vērā vēja virziens un stiprums, viļņu augstums, straumes. Kuģis neiet kā mašīna, tas visu nosaukto apstākļu ietekmē var iet sāniski – dreifēt. Vēl jo vairāk sliktos laika apstākļos. Tad nepieciešams ne vien locis kā padomdevējs, bet arī velkoņi.

Lai nebūtu viens slikts rezultāts, kā dēļ pārējie kuģi pat nevarētu ienākt ostā. Un tad būs ķēdes reakcija – nebūs darba krastā strādājošajiem stividoriem utt. Mēs tāpēc cenšamies darīt visu, lai procesi būtu droši.

Diennaktī vidēji locim gada griezumā ir ap deviņiem darbiem – ne vien kuģu sagaidīšana un ievešana ostā, kā arī izvešana no tās, bet arī kuģu pārvietošana no vienas piestātnes uz citu. Protams, ir arī maiņas, kad loča pakalpojumi nepieciešami tikai kādam kuģim, bet rekords bijis 27 līdz 28 kuģi diennaktī.

Un nav sparīgi, vai tas pusdienlaikā vai nakts melnumā. Uz kuģa ir kāpts arī 1.janvārī desmit minūtes pēc pusnakts. Mums darbs ir nepārtraukti – 24 stundas diennaktī 365 dienas gadā.

Grūtākais un bīstamākais ir uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā. Sevišķi sliktos laika apstākļos.

Jā, varbūt kādam reizēm “jāpabaro zivis”, taču jūras slimību parasti pārcieš un tā vēlāk vairs nemoka. Tiesa, ne visus jūras slimība piemeklē. Un ne visiem tā izpaužas vienādi. Daļa “baro zivis”, citiem ir pastiprināta ēstgriba. Man pašam stipras viļņošanās laikā ir smagāka galva, gluži kā spainis uz galvas, sevišķi, ja liels nogurums. Tāpat pašsajūtu ietekmē kuģa lielums – prāmi, piemēram, šūpo mazāk, nekā zvejas kuģi.

Ziedonis Baušenieks, Liepājas ostas maiņas vecākais locis

  • Komentāri (14)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!