Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 28. aprīlis

+2°C
Vējš: DA 2.5 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Gundega, Terēze

Zigmunds Cīrulis: Gruži nenokrīt no Marsa, gružotāji ir paši liepājnieki  (12)

Atslēgvārdi lielā talka | sakopšana | atkritumi | Zigmunds Cīrulis

Foto: liepajniekiem.lv

Spodrības mēnesis Liepājā šogad bija visnotaļ nosacīts. Pateicoties siltajai ziemai, ļoti daudz ko pilsētas uzpošanas jomā bijām paveikuši jau agrāk. Līdz ar to arī Lielajai Talkai šogad Liepājā ir cita specifika, jo pilsēta lielos vilcienos jau paveikto darbu rezultātā lielā mērā ir sakopta.

Pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” nodarbinātie pilsētas uzpošanas darbus veic regulāri, augu gadu, nevis tikai talkas un spodrības mēneša laikā. Un mums nav jākaunas par mūsu uzkopšanā uzticētajiem zemes gabaliem pilsētas teritorijā.

Aģentūras uzpošamās platības aptver teju vai visu pilsētas teritoriju. Mūsu uzpošanā ir ap 300 hektāriem kopjamo platību ar 250 adresēm. No ezera līdz jūrai un no pilsētas dienvidu robežas līdz ziemeļu robežai. Mūsu uzpošamo vietu sarakstā ir gan zaļā zona, gan maģistrālās ielas un tā tālāk. Ir gan simts kvadrātmetru, gan desmitiem hektāru plaši objekti.

Viens no lielākajiem objektiem ir Liepājas ezera mala. Piemēram, teritorija ezera krastā Lauku ielas galā, kur ir laipa uz putnu vērošanas torni. Tāpat plašs objekts ir Pērkones kanāla mala. Karostā un Tosmarē savukārt rūpējamies par maģistrālajām ielām. Mūsu pienākumos ietilpst arī Karostas pludmales uzkopšana.

Piegružotākās vietas, kur mēs gluži kā Dons Kihots cīnāmies ar vējdzirnavām, viennozīmīgi, ir pilsētas nomalēs, sevišķi Karostas ziemeļu daļā – Atmodas bulvāra gals līdz pat vēja ģeneratoram. Šī pilsētas daļa ir viskriminālākā, kur mēs patiesībā esam bezspēcīgi.

Un nevienam nav noslēpums, ka piegružo šo teritoriju liepājnieki, mūsu pašu pilsētas iedzīvotāji. Neviens no malas tur gružus neved un negāž – ne tur iebrauc ar atkritumu kravām no rajona, ne arī gruži tur nokrīt no Marsa. Gružotāji ir paši Liepājas iedzīvotāji.

Fotografējam piegružotās vietas, meklējam atkritumu īpašniekus. Ir gadījumi, kad izgāztajā kravā pat izdodas atrast čekus un pavadzīmes, kas liecina par kādu uzņēmumu. Bet diemžēl grūti ir vainīgos saukt pie atbildības. Pirmkārt, nereti uzņēmums jau bankrotējis. Otrkārt, likums joprojām ir gružotāju pusē – vainīgais jāpieķer pie rokas, lai viņu sauktu pie atbildības. Un pie rokas pieķert ir ļoti grūti, jo viņi ir ar izdomu – ierodas no atkritumiem atbrīvoties visklusākajās stundās, pārliecinās, vai tuvumā nav kāds, kas likumpārkāpumu varētu redzēt un piefiksēt.

Šogad līdzekļu mums nav tik daudz, kā pērn, līdz ar ko pilsētas labiekārtošanas darbos katrā mikrorajonā – Vecliepājā, Jaunliepājā, Karostā - varam iesaistīt 10 līdz 20 cilvēkus. Tiesa, tie nav lieli cilvēkresursi, taču pa šiem gadiem darba organizāciju esam izstrādājuši tā, ka mums uzticēto godam veicam – aizrādījumus par teritoriju tīrību aizrādījumus neesam saņēmuši arī no policijas. Un ar nebūt ne vieglo kontingentu, kas tiek nodarbināts aģentūrā, tas nav mazs veikums.

Pilsēta iespēju robežās finansē arī savākto atkritumu apglabāšanu – nogādāšanu poligonā un utilizēšanu. Un tie nav mazi izdevumi.

Arī pie tā, ka pirms pāris dienām uzpostā teritorijā atkal “izauguši” gružu kalni, pa šiem gadiem esam pieraduši – ar to rēķināmies. Īpaši izteikti tas ir, apgūstot jaunas teritorijas, kas mūsu aprūpē nāk klāt galvenokārt pēc īpašnieku maiņas. Lielākoties tās ir pilsētas iznomātās teritorijas, no kurām nomnieki atsakās.

Kad uzsākam šo teritoriju sakopšanu, patiesi ir tā, ka ved un ved klāt atkritumus – pēc inerces. Ja vainīgo izdodas pieķert, ar viņu veicam pārrunas un vainīgais reizēm aizved ne tikai paša izgāztos, bet arī pārējos atkritumus.

Protams, reizēm šādās situācijās nolaižas rokas, bet, atskatoties ilgtermiņā, ir arī labi piemēri, kad neatlaidība devusi rezultātu. Šāds piemērs ir dzelzceļa sliedes Velnciemā. Kad sākām šo teritoriju kopt, tur vārda vistiešākajā nozīmē bija cūku kūts. Gružus veda paši velnciemnieki, ne jau cilvēki no Ezerkrasta. Tik ilgi aiz gružotājiem šajā vietā tīrījām, līdz tika panākts, ka šajā vietā vairs nav nelegālās izgāztuves.

Ilgi gadi bija nepieciešami, lai neapzinīgos izmācītu, bet nu cilvēkiem pašiem ir patīkami iziet pastaigā ar sunīšiem gar sliedēm sakoptā vidē. Ir patiess teiciens, ka sakopta vide maina cilvēku. Iespējams, pārmācīšanas metodika nebija tā labākā, bet rezultāts ir tā vērts.

Taču piegružotas jau ir ne tikai pašvaldībai piederošās teritorijas. Grēko, sevišķi pilsētas centrā, privātās teritorijas. Protams, šādu teritoriju ir ar katru gadu mazāk, taču tomēr ir tādi privātīpašnieki, kuri joprojām grēko.

Mēs jau arī varētu tos simts vai pārsimts kvadrātmetrus uzpost, bet likums mums liedz to darīt. Slikta pieredze mums reiz gadījās ar kādu zemesgabalu, kura īpašnieks dzīvo Austrālijā. Labu gribēdami, lai viens īpašums nebojātu kopējo tēlu, savācām atkritumus šī ārzemnieka īpašumā. Bet īpašnieks mūs draudēja iesūdzēt tiesā par to, ka esam viņam nodarījuši tūkstošiem eiro zaudējumus, iznīcinot nez kādu vērtīgu sēņu micēliju viņa teritorijā.

Un likums ir viņa pusē, kaut mēs darām labu pilsētā. Kopš tās reizes, kā to paredz likumdošana, privāto teritoriju robežas strikti ievērojam. Bet kaunu šie privātīpašnieki, kuri nesaved kārtībā savus īpašumus, pilsētai dara. Arī pašā pilsētas centrā.

Aizvadīto gadu laikā ļoti daudz esmu par šīm tēmām diskutējis un apspriedies ar kolēģiem no citām pašvaldībām. Katra pašvaldība šo problēmu cenšas risināt pār iespējas labāk. Esmu pārliecinājies, ka Liepāja uz pārējo Latvijas pilsētu fona šajā ziņā nebūt nav sliktākā – vides sakoptības ziņā esam ja ne pirmajā vietā, tad priekšgalā gan.

Viens no risinājumiem, lai mazinātu pilsētu piegružošanu, būtu izstrādāt mehānismu, kas kontrolētu sevišķi privātmāju un arī garāžu kooperatīvu atkritumu apriti. Īpašniekus kaut kādā veidā būtu nepieciešams tomēr piespiest veikt samērīgu gružu izvešanas biežumu. Ja privātmājā ir tikai paša mazākā tilpuma konteiners un tas tiek izvests reizi ceturksnī, kaut kā neticas, ka ar to pietiek...

Jā, iespējams, ka ir privātmājas, kur konteineru pietiek izvest reizi mēnesī, bet ir privātīpašumi, kur ar to acīm redzami nepietiek. Būvgruži no remontiem dzīvojamajā sektorā visbiežāk uzrodas Karostas mežā. Iespējams, tas būs pārlieku skaļi teikts, taču varbūt nepieciešamas izmaiņas likumdošanā attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Bet ir jāatrod veids un risinājums, lai izgrautās sienas nenonāktu vidē!

  • Komentāri (12)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!