Kurzemes iedzīvotājiem viszemākais finanšu zināšanu novērtējums Latvijā  (5) 21.06.2012

Pirmo reizi Latvijā noteikts sabiedrības Finanšu IQ, kas rāda, ka Latvijas sabiedrības zināšanas finanšu jomā ir viduvējas jeb 173 no 300 iespējamiem punktiem.

Vislabākie rezultāti ir rīdziniekiem (178 punkti no 300), savukārt zemāko vērtējumu finanšu zināšanu jomā saņēmuši Kurzemes iedzīvotāji (165 punkti no 300), liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktais Latvijas sabiedrības finanšu zināšanu jeb Finanšu IQ novērtējums.

Visaugstākais finanšu zināšanu līmenis kurzemniekiem ir par finanšu plānošanu un uzkrājumiem, pensijām, ieguldījumiem (56 punkti no 100), kas vērtējams kā viduvējs. Savukārt vājākas zināšanas Kurzemes iedzīvotājiem ir par kredītiem (53 punkti no 100), kas arī uzskatāmas par viduvējām. Kopumā Kurzemes iedzīvotāju finanšu zināšanas vērtējamas kā viduvējas, informē Nordea Latvija sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa.

Salīdzinot iegūtos rezultātus reģionos, augstāks Finanšu IQ rādītājs nekā Kurzemes iedzīvotājiem (165 punkti no 300) ir rīdziniekiem (178 punkti no 300), Zemgales (174 punkti no 300), Vidzemes (173 punkti no 300) un Latgales (168 punkti no 300) iedzīvotājiem.     

Lai celtu vispārējo Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītības līmeni, Nordea banka radījusi Finanšu izglītības programmu. Tās ietvaros pirmo reizi Latvijā izstrādāts Finanšu zināšanu standarts – skaidri definēts zināšanu kopums, kas par finansēm būtu jāzina ikvienam; Finanšu zināšanu rokasgrāmata, kā arī Finanšu IQ tests, ar kuru veikts Latvijas sabiedrības zināšanu novērtējums finanšu jomā.

"Izstrādājot finanšu zināšanu programmu, mums bija svarīgi balstīties uz stingriem pamatiem, skaidri apzinoties patieso ainu finanšu zināšanu jomā Latvijā. Tieši tāpēc mēs veicām pirmo Latvijas Finanšu IQ mērījumu, kas parādīja, ka iedzīvotājiem ir samērā lieli zināšanu robi tādās ar finanšu jomu saistītās tēmās kā kredīti, pensijas, uzkrājumi un ieguldījumi. Savukārt nedaudz labāka izpratne un zināšanas ir par finanšu plānošanu un pārvaldību. Apzinoties, ka esošais iedzīvotāju finanšu zināšanu novērtējums ir stipri viduvējs, par Nordea finanšu izglītības programmas mērķi esam izvirzījuši turpmāko piecu gadu laikā celt Latvijas sabiedrības Finanšu IQ no līdzšinējiem 173 punktiem līdz vismaz 220 punktiem," norāda Jana Strogonova, Nordea bankas Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja.

Finanšu guru un finanšu "nezinīša" profils

Latvijas finanšu zināšanu novērtējumā izcils rezultāts ir vien 2% Latvijas iedzīvotāju, gandrīz katrs ceturtais jeb 26% aptaujāto finanšu jautājumus pārzina labā līmenī, vairumam – pusei iedzīvotāju – finanšu zināšanas vērtējamas viduvēji, savukārt 23% respondentu Finanšu IQ testā saņēmuši negatīvu vērtējumu. Labāku zināšanu līmeni, kā arī augstāku vērtējumu Finanšu IQ testā uzrādījuši vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem.

"Vīrietis vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, strādā privātajā sektorā un dzīvo Rīgā – tāds ir Latvijas "finanšu guru" jeb iedzīvotāju ar labākajām zināšanām finanšu jautājumos profils, kas izveidots, ņemot vērā Finanšu IQ testa rezultātus,” stāsta Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS direktors. "Savukārt iedzīvotāja ar vājākajām finanšu zināšanām jeb tipiska "finanšu nezinīša" profils biežāk ir sieviete vecumā virs 55 gadiem, ar vidējo vai pamata izglītību, zemiem ienākumiem, kura dzīvo Kurzemē, lauku teritorijā un pašlaik nekur nestrādā," skaidro A. Kaktiņš.  

Finanšu IQ testa rezultāti parāda, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju "dzīvo tikai šodienai" un vairumam joprojām ir diezgan šaura izpratne par finansēm un labklājības vairošanu. Piemēram, 34% aptaujāto uzskata, ka viņu labklājību nosaka tikai tas, vai konkrētajā mēnesī viņi var nosegt savus tēriņus. Puse Latvijas iedzīvotāju, veidojot savus uzkrājumus, joprojām nezina, kādu noguldījumu summu sedz Latvijas Noguldījumu garantiju fonds. Savukārt, izvērtējot savu patieso finanšu situāciju, 63% respondentu nerēķinātos ar savām saistībām un parādiem, uzskatot, ka tie nav būtiski personīgā finansiālā stāvokļa noteikšanā.

Par Nordea finanšu izglītības programmu

Nordea finanšu zināšanu programma ir Nordea bankas radīta iniciatīva sabiedrības izglītošanas jomā. Tās mērķis ir celt Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītības līmeni, tādējādi vairojot sabiedrības labklājību. Programma balstīta mērķtiecīgā un sistemātiskā pieejā. Tās ietvaros pirmo reizi Latvijā radīts Finanšu zināšanu standarts, kas aptver būtiskākās ar finanšu jomu saistītās tēmas, tostarp finanšu pārvaldība, kredīti, uzkrājumi, ieguldījumi, pensija un citas.

Nordea finanšu izglītības programmas izstrādē aicinātas līdzdarboties arī Latvijā nozīmīgākās, ar finanšu jomu saistītās institūcijas, tostarp LR Finanšu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Finanšu Kapitāla un Tirgus komisija, Latvijas Komercbanku asociācija, kā arī mācībspēki – Rīgas Ekonomikas augstskola – Stockholm School of Economics in Riga un Banku augstskola.

Testu iespējams aizpildīt šeit