Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“KVV Liepājas metalurgam” izstrādāti divi darbības turpināšanas scenāriji; samazinās administratīvo aparātu

“KVV Liepājas metalurgam” izstrādāti divi darbības turpināšanas scenāriji; samazinās administratīvo aparātu
Foto: liepajniekiem.lv
11.06.2015 08:53

LETA

AS “KVV Liepājas
metalurgs” ir izstrādāti divi biznesa plāni, kādā veidā tiks turpināta
uzņēmuma darbība, un jūnija beigās vai jūlija sākumā tie tiks iesniegti
valdībai, intervijā aģentūrai LETA sacīja “KVV Group” līdzīpašnieks
Valērijs Krištals.
Pirmais plāns paredz, ka darbu turpina uzņēmuma velmēšanas cehs un
izgatavo velmējumus no iepirktajām sagatavēm. Ceha maksimālā jauda ir 64
000 tonnu velmējumu mēnesī, patlaban tiek saražots 25 000 līdz 30 000
tonnu.

“Velmētavā mēs pat pieņēmām jaunus darbiniekus – šonedēļ pieņemti 30
jauni darbinieki, un patlaban šajā cehā strādā 320 cilvēki,” sacīja
Krištals.

Otrs scenārijs, kuru “KVV Liepājas metalurgs” gatavojas iesniegt valdībai, paredz tēraudkausēšanas ceha darba atjaunošanu.

“Lai īstenotu šo scenāriju, mums nepieciešama sadarbība ar valdību –
skaidrs valdības plāns un laika grafiks, kā tiek plānots samazināt
elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājumus. Pirms
uzņēmuma pirkšanas administrators mūs informēja, ka 2015.gada laikā šis
jautājums tiks atrisināts, ar to arī rēķinājāmies un turpinām
rēķināties,” skaidroja Krištals.

Viņš uzsvēra, ka otrā scenārija īstenošanai svarīgi ir trīs
priekšnosacījumi un par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) jautājumu
vēl svarīgāka esot cenas stabilizācija metāllūžņu tirgū. Metāllūžņu
cenas straujš lēciens no 207 eiro par tonnu uz 245 eiro par tonnu bija
galvenais iemesls, kāpēc maijā pēc divu nedēļu darbības tēraudkausēšanas
cehs tika apturēts.

Trešais nosacījums, kas nepieciešams “KVV Liepājas metalurga” darbības atjaunošanai pilnā apjomā, ir vietējā metāllūžņu un armatūras tirgus aizsardzība, norādīja Krištals.

Viņš sacīja, ka gadījumā, ja īstenojas visi trīs nosacījumi, tad
tēraudkausēšanas krāsni varētu iedarbināt 2,5 mēnešu laikā – septembra
beigās.

Krištals stāstīja, ka patlaban “KVV Liepājas
metalurga” zaudējumi sasniedz 4,2 miljonus eiro. Divu miljonu eiro
zaudējumus radīja rūpnīcas uzturēšana no rudens līdz darbības atsākšanai
februārī, vienu miljonu eiro – tēraudkausēšanas krāsns iedarbināšana un
1,2 miljonus eiro – divas nedēļas ilgusī tērauda kausēšana.

“Sapratām, ka tā turpināt nevar, tāpēc tika pieņemts lēmums krāsni
apturēt. Arī lūžņi bija iepirkti tikai 15 000 tonnu, un tad sekoja
straujais cenas lēciens, kas produkcijas ražošanu padarīja nerentablu.
Ja nolemsim krāsni atkal iedarbināt, tad būs par pieņemamu cenu jāiepērk
lielāks metāllūžņu apjoms, lai krāsni varētu nodrošināt ar izejvielu
vismaz divus trīs mēnešus uz priekšu,” skaidroja Krištals.

Viņš piebilda, ka abus izstrādātos turpmākās darbības scenārijus valdībai plānots iesniegt laikā no 29.jūnija līdz 2.jūlijam.

AS “KVV Liepājas metalurgs”
administrācijā patlaban strādā 230 cilvēki, taču administratīvo aparātu
ir plānots būtiski samazināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja “KVV
Group” līdzīpašnieks Valērijs Krištals.

“Šo pārvaldes aparātu saņēmām mantojumā, un tas nav adekvāts. Tiks
veiktas pārrunas ar katru darbinieku individuāli, un tad skatīsimies,
kurš paliks un kurš nē,” sacīja Krištals.

Viņš noliedza izskanējušos minējumus par uzņēmuma vadības nomaiņu un
apstiprināja, ka patlaban vienīgais valdes loceklis Igors Kovaļenko
paliks savā amatā un turpinās vadīt uzņēmumu. Valde tiks papildināta ar
vēl vienu valdes locekli – Igoru Kozļenko. Kovaļenko un Kozļenko katram
būs savi pienākumi un atbildības jomas.

Krištals informēja, ka daudziem administrācijas darbiniekiem ir
neadekvāti augsta alga – no 3000 līdz 5000 eiro mēnesī un pat vairāk.
“Cilvēkam ar šādu algu būtu jāspēj pašam vadīt uzņēmumu, nevis jāizpilda
neliels darba apjoms administrācijā,” sacīja Krištals.

Viņš sacīja, ka atlaišanas neskars inženierus un cehu vadītājus, bet
gan grāmatvedību, lietvedību, ekonomistus, sagādes daļu un tamlīdzīgus
amatus.

“Nav normāli, ja Liepājā ir 20
ekonomisti un finansisti, kuru alga ir vismaz 1500 līdz 1800 eiro.
Kijevā visu “KVV Group” ar daudz lielākiem apjomiem apkalpo četri
ekonomisti un viens galvenais ekonomists. Arī lietvedībā algas nav
mazākas par 1500 eiro, tāpat pārāk daudz cilvēku ir sagādes daļā,
loģistikas daļā. Šīs algas ir neadekvātas salīdzinājumā ar tiem 1200
eiro, kurus saņem tēraudkausētājs,” uzsvēra Krištals.

Viņš sacīja, ka no daļas administrācijas darbinieku nāksies šķirties,
bet daļai tiks piedāvāts pārslēgt līgumu uz mazāku, bet adekvātu
samaksu.

“Tad arī redzēsim, kurš ir rūpnīcas patriots, bet kurš te ir tikai
algas dēļ. Tas, ka cilvēks nostrādājis uzņēmumā 30-40 gadus, nav iemesls
lielai algai, alga jānosaka pēc reālā pienesuma, ko dod katrs
konkrētais darbinieks,” skaidroja Krištals.

Viņš nenoliedza, ka administrācijas samazināšana prasīs lielas
izmaksas. Aprēķināts, ka administrācijas darbinieku atlaišanai un
kompensāciju izmaksāšanai būs nepieciešami aptuveni 900 000 eiro.

AS “KVV Liepājas metalurgs” vadību nemainīs, un Liepājas mēra Ulda Seska (“Liepājas
partija”) apgalvojumi “ir balstīti baumās”, šorīt LNT raidījumā “900
sekundes” teica “KVV Group” līdzīpašnieks Valērijs Krištals.

Viņš apgalvoja, ka ar Liepājas
domi nav tādas attiecības, kas uzņēmuma darbībai varētu palīdzēt.
Turklāt Seska iepriekš izteiktie apgalvojumi LNT raidījumā “900
sekundes”, ka “KVV Liepājas metalurgs” notiks vadības maiņa, ir nepatiesi un “balstīti baumās”.

Krištals skaidroja, ka notiks tieši otrādi. “Igors Kovaļenko [valdes
loceklis] paliks savā amatā, un valdē sāks strādāt vēl viens cilvēks.”

“Lai [Sesks] noskaidrotu patiesību, būtu pieticis tikai ar vienu telefona zvanu,” norādīja Krištals.

Kā ziņots, AS “KVV Liepājas
metalurgs” spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo
produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas
uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos
pasaules reģionos.

Maija sākumā “Liepājas metalurgā”
strādāja aptuveni 960 darbinieki, taču mēneša beigās uzņēmuma vadība
paziņoja, ka pēc ražošanas sašaurināšanas rūpnīcā darbu turpinās vien
nepilni 300 darbinieki.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz