AS “KVV Liepājas metalurgs” valdības izvirzītos nosacījumus izpilda tikai daļēji, jo uzņēmums nevar sniegt bankas garantijas par kavēto 2,7 miljonu eiro maksājumu, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

“Tas nozīmē, ka vienošanās par kavētā maksājuma pārstrukturēšanu nav panākta, un Valsts kase šodien valdības sēdē ziņos par uzņēmuma iesniegtajiem dokumentiem,” sacīja Dzelme.

Viņa piebilda, ka šo nosacījumu neizpilde neizslēdz turpmāku sarunu iespējamību ar “KVV Liepājas metalurgu” par sadarbības turpināšanu. “Tomēr tiks izskatīta iespēja izmantot līgumos paredzētās saistību izpildes nodrošinājumus,” sacīja Dzelme. Jautāta, par kādu nodrošinājumu ir runa, Dzelme sacīja, ka, piemēram, tās ir uzņēmuma sniegtās ķīlas vai jau iepriekš iesniegtās banku garantijas.

“Protams, konsultācijas un sarunas ar uzņēmumu vēl tiks turpinātas un, iespējams, ka kāda vienošanās vēl var tikt panākta,” sacīja Dzelme.

LETA jau ziņoja, ka “KVV Liepājas metalurgs” vakar vēlu vakarā Valsts kasei iesniegusi apliecinājumus par valdības pagājušajā nedēļā uzņēmumam izvirzīto nosacījumu izpildi.

Lai valsts piekristu AS “KVV Liepājas metalurgs” kavētā 2,7 miljonu eiro maksājuma atlikšanai uz diviem gadiem, uzņēmumam ir jāiesniedz apliecinājums, ka tā māteskompānija veiks finanšu ieguldījumus, kā arī jāiesniedz valdībai bankas garantija ar termiņu līdz 2017.gada 31.janvārim par atliktā maksājuma segšanu, 12.janvārī pēc valdības sēdes informēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Uzņēmuma atbildi valdība gaidīs līdz šodienai.

Āboliņš atteicās minēt konkrētu summu, kāda uzņēmuma māteskompānijai jāiegulda “KVV Liepājas metalurgā”. Viņš norādīja, ka šī summa ir paredzēta uzņēmuma biznesa plānā.

Ja uzņēmums izpildīs šos nosacījumus, tad maksājumu grafiks valstij varētu tikt pārskatīts, bet tas vēl ir sarunu jautājums, sacīja Valsts kases pārvaldnieks.

Viņš piebilda, ka par pērn neveikto maksājumu tiek rēķināta soda nauda, kas ir 0,1% dienā no maksājamās summas.

Āboliņš uzsvēra, ka pagaidām esot runa tikai par pērn veicamo maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet par šogad veicamo maksājumu uzņēmums nav izteicis lūgumu to atlikt.

Ministru kabinets šodien vēl nepieņēma lēmumu saistībā ar AS “KVV Liepājas metalurgs” saistību neizpildi, bet par to varētu lemt nākamnedēļ, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Ministrs informēja, ka šodien valdība uzklausīja Valsts kases un auditora starpziņojumu par situāciju “KVV Liepājas metalurgā”.

Lai arī iepriekš Valsts kase aģentūrai LETA atzina, ka vienošanās par “KVV Liepājas metalurga” kavētā maksājuma pārstrukturēšanu nav panākta, un Valsts kase šodien valdības sēdē iecerēja ierosināt izmantot līgumā ar investoru paredzētās tiesības attiecībā uz nodrošinājumu, tomēr valdība nekādus lēmumus nepieņēma.

Reirs stāstīja, ka Valsts kasei un auditoriem ir uzdots noskaidrot nepieciešamo informāciju un sagatavot to izskatīšanai Ministru kabinetā nākamās nedēļas sēdē.

Reirs atturējās komentēt iespējamās sekas tam, ka “KVV Liepājas metalurgs” valdības izvirzītos nosacījumus izpilda tikai daļēji, jo uzņēmums nevar sniegt bankas garantijas par kavēto 2,7 miljonu eiro maksājumu.

Valstij ir trīs rīcības scenāriji saistībā ar Liepājas metālapstrādes uzņēmumu “KVV Liepājas metalurgs” (KVV) un tā lūgumu koriģēt kredītsaistību nomaksas kalendāru, atliekot 2,7 miljonu eiro maksājumu, kas bija jāveic līdz pērnā gada nogalei, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Viņa norādīja, ka valdība pagājušajā nedēļā izvirzīja trīs nosacījumus KVV, pie kuru izpildes valsts varētu atlikt šo kredītmaksājumu – bankas garantija par atlikto maksājumu, apliecinājums par biznesa plānā paredzēto investīciju izpildi, kā arī kontroles iespējas KVV krājumos un citos resursos. KVV divus no uzstādījumiem izpildījis daļēji, bet vienu pilnībā.

Valdība vēl turpinās gaidīt, vai KVV būtu ar mieru šos uzstādījums izpildīt pilnībā līdz janvāra beigām. Tad arī jāseko kādai rīcībai no Valsts kases puses, un valdībā runāts par trim iespējamiem scenārijiem. Premjere gan neatklāja nevienu no šiem scenārijiem, uzsverot, ka nevēlas radīt ažiotāžu.

“Nevienam nav vēlme pārtraukt [uzņēmuma darbību] un sākt jaunu procesu. Jebkādu procesu. (..) Jāatrod labākais risinājums Liepājai,” sacīja Straujuma.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka KVV jādomā par darbības restrukturizāciju, jo Eiropā metalurģija ir “ar zināmu krīzes priekšnojautu”. Tāpat valsts iespējas palīdzēt ir ļoti limitētas, ņemot vērā Eiropas Savienības nosacījumus par valsts atbalstu.

Ja līdz janvāra beigām neizdosies panākt vienošanos ar AS “KVV Liepājas metalurgs” par valdības izvirzīto nosacījumu izpildi, kreditoriem būs jāsāk realizēt tiesības uz nodrošinājumu, šodien žurnālistiem sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

“Patlaban valdības nosacījumi ir izpildīti daļēji. Nav iesniegtas bankas garantijas par visu kavēto maksājuma summu 2,7 miljonu eiro apmērā, bet tikai par daļu no šīs summas. Tāpat ir saņemts tikai uzņēmuma vadības apliecinājums par to, ka tiks veikti biznesa plānā paredzētie finanšu ieguldījumi, taču nav saņemts akcionāru apliecinājums par ieguldījumiem,” sacīja Āboliņš.

Valsts kases pārvaldnieks uzsvēra, ka sarunas ar uzņēmumu notiek visu laiku un tās tiks turpinātas, lai panāktu vienotu izpratni par nosacījumu izpildi. “Dialogs nav beidzies, tomēr kreditoriem ir jāizskata tās tiesības uz nodrošinājumu, ko paredz iepriekš noslēgtie līgumi. Tomēr arī tiesību uz nodrošinājumu realizācija neizslēdz dialoga turpināšanu ar uzņēmumu,” sacīja Āboliņš.

Viņš norādīja, ka ir vairāki nodrošinājumi – tās ir gan iepriekš izsniegtās bankas garantijas, gan komercķīlas, gan hipotēkas, gan saistīto uzņēmumu ķīlas.

“Kāpēc “KVV Liepājas metalurgs” nav gatavs pilnībā izpildīt valdības izvirzītos nosacījumus – tas jājautā uzņēmumam. Iespējas atrast risinājumu joprojām pastāv, tās nav bezcerīgas. Pozitīvi ir tas, ka uzņēmums nav noskaņots agresīvi un ir gatavs pārrunām,” skaidroja Āboliņš.

Valsts kases pārvaldnieks informēja, ka “KVV Liepājas metalurgs” aicina kopumā grozīt saistību atmaksas grafiku, taču desmit gadu saistību atmaksas termiņu, kas noteikts uzņēmuma iegādes līgumā, netiek lūgts mainīt.

“Uzņēmums vēlas pieskaņot saistību atmaksu biznesa plānā paredzētajai darbībai. Periodā, kad tiek veiktas investīcijas, maksājumi varētu būt mazāki, bet laikā, kad notiek intensīva ražošana, – lielāki. Kopumā visu saistību atmaksa tāpat kā iepriekš paredzēta desmit gadu laikā. Jebkādas izmaiņas maksājumu grafikā var tikt veiktas tikai tad, ja kreditoriem tiek iesniegts nodrošinājums par saistību izpildi,” stāstīja Āboliņš.

Jautāts, kura banka sniegusi garantijas uzņēmumam, Āboliņš sacīja, ka tā ir banku grupa, kurai ir filiāle arī Ukrainā. Šī banka ir sniegusi arī iepriekšējās garantijas. “bankas izvēle ir uzņēmuma kompetencē, mums ir svarīgi, lai nenotiek pāreja uz banku ar zemāku kredītreitingu,” skaidroja Āboliņš.

Viņš piebilda, ka patlaban “KVV Liepājas metalurgs” nevienā bankā nekreditējas un viss finansējums uzņēmumam nāk tieši no māteskompānijas.

Jautāts, vai sarunās ar kreditoriem piedalās tikai uzņēmuma vadība vai arī akcionāri, Āboliņš sacīja, ka klātienē tikšanās ar akcionāriem nav notikusi, bet viņi esot informēti par sarunu gaitu.

Savukārt AS “KVV Liepājas metalurgs” sarunās ar kreditoriem, tajā skaitā valsti, vēlas lielāku pretimnākšanu un elastīgāku pieeju, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma preses dienestā.

“KVV Liepājas metalurgs” vadība uzskata, ka patlaban uzņēmuma kreditori, tajā skaitā arī valsts, ir ieņēmuši stingru pozīciju un uzņēmums nejūt pretimnākšanu.

Sarunas ar kreditoriem tiks turpinātas, lai panāktu vienošanos par kavētā maksājuma izpildi, norādīja “KVV Liepājas metalurgs” preses dienestā.

AS “KVV Liepājas metalurgs” pērn 28.decembrī Valsts kasē bija jāieskaita 2,7 miljoni eiro. Taču “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Talanovs informēja, ka “KVV Liepājas metalurgs” noteiktajā laikā neveiks 2,7 miljonu eiro maksājumu Valsts kasei. Rūpnīca lūgusi atlikt šo maksājumu uz diviem gadiem. “Šī maksājuma atlikšanu esam lūguši jau pirms mēneša, līdz šim notiek tā saskaņošana. Mums lūdza iesniegt biznesa plānu līdz 2030.gadam, tas ir iesniegts un saskaņots ar kreditoriem,” sacīja Talanovs.

Viņš pauda cerību, ka ar Finanšu ministriju un Valsts kasi tiks panākts kompromiss. Talanovs uzsvēra, ka maksājuma neveikšana nekādā veidā neliks valstij zaudēt naudu. “Mums ir ķīla, kas pilnībā sedz visas valsts prasības pret uzņēmumu. Tāpēc ceram, ka izdosies vienoties un atlikt šo maksājumu,” sacīja Talanovs.

“KVV Liepājas metalurga” velmēšanas cehs no 7.janvāra atsācis darbu ar iepriekšējo jaudu – aptuveni 25 000 tonnu produkcijas mēnesī. Lai nodrošinātu šādu ražošanas apjomu, velmētava strādās 24 stundu darba režīmā.

“KVV Liepājas metalurgs” aizvadītā gada pēdējās dienās un šī gada sākumā uz laiku bija pārtraucis ražošanu. Uzņēmumā bija remonta un brīvdienu pārtraukums.

Savulaik par maksātnespējīgu atzītais uzņēmums “Liepājas metalurgs”, ko iegādājās Ukrainas holdinga kompānija “KVV Group”, pēc gandrīz divu gadu dīkstāves darbu atsāka pagājušā gada februārī.

Liepājas tiesa 5.janvārī noraidīja SIA “Elme Messer Metalurgs” pieteikumu par “KVV Liepājas metalurga” maksātnespēju. “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Talanovs uzskata, ka tas ir objektīvs spriedums, jo uzņēmums esot maksātspējīgs.

LETA jau ziņoja, ka “KVV Liepājas metalurga” apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro – par dabasgāzi.