Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Papildināts (18:38) – Krievija nosaka embargo ES pārtikas precēm; mūsu ražotāji cer uz valdības atbalstu

Papildināts (18:38) – Krievija nosaka embargo ES pārtikas precēm; mūsu ražotāji cer uz valdības atbalstu
Foto: Publicitātes
07.08.2014 12:29

liepajniekiem.lv; LETA

Krievija noteikusi “pilnīgu embargo” lielākajai
daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un
citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, atsaucoties uz Krievijas
premjerministra Dmitrija Medvedeva ceturtdien, 7.augustā, izplatīto paziņojumu,
ziņo aģentūra LETA.

“Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai,
cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena
produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,” norādījis D.Medvedevs.

SIA ”Kolumbija LTD” valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks
portālam pastāstīja, ka uzņēmums uz Krieviju eksportē pusi no saražotās zivju
produkcijas – gan saldētas zivis, gan konservus.

I.Krupņiks gan portālam uzsvēra, ka pagaidām uzņēmums nav
saņēmis oficiālu informāciju par to, ka Krievija apturējusi SIA ”Kolumbija LTD”
produkcijas importu, taču sarunā ar viņu bija noprotams, ka šādas bažas pastāv.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs uzskata, ka gadījumā, ja šāds
paziņojums būs un produkcijas eksports uz Krieviju tiks apturēts, Latvijas
valdībai un Eiropas Savienībai jādomā, kā atbalstīt uzņēmumus, piemēram, ar
dotācijām vai kompensācijām, jo tas ir politisks lēmums, viņš uzskata.

SIA ”Elpa”, kas ir vienīgais piena pārstrādātājs
Dienvidkurzemē, kaut arī līdz šim nav eksportējusi produkciju uz Krieviju,
izjutīs embargo sekas, portālam atzina SIA ”Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars
Sisenis.

””Elpa” līdz šim produkciju uz Krieviju vēl neeksportēja,
taču bijām ceļā uz to,” stāsta G.Sisenis: ”Jau bijām iesnieguši pieteikumu PVD savas
produkcijas eksportam uz Krieviju. Šomēnes Latvijā ieradīsies komisija.” Taču
atzīst: ”Nojautas nav labas.”

Viņš uzskata, ka embargo nopietni ietekmēs Latvijas iekšējo
tirgu, arī uzņēmumu ”Elpa”: ”Jo ražotājiem, kuri eksportē uz Krieviju, kaut kur
taču būs jāliek saražotā produkcija. Visticamāk, Latvijas tirgū, ienāks ne
tikai papildus produkcija no vietējiem ražotājiem, bet arī produkcija no citām
ES valstīm. Un tas skars vissāpīgāk, jo ienāks lielie ražotāji gan no Polijas,
gan arī Dānijas, Lietuvas, Vācijas, Holandes, kas arī eksportē produkciju uz
Krieviju.”

Viņaprāt: ”Eiropas Savienībai vajadzētu pārskatīt pēdējā
gada stingros noteikumus par kvotām. Jo valstīm, tostarp Latvijai, kas
pārsniegs kvotas, tie būs papildus maksājumi.”

G.Sisenis uzskata, ka embargo noteikti ietekmēs piena cenas:
”Ja kaut kas notiek lielajā, globālajā tirgū, ja tiek saražots un tirgū nonāk
vairāk produkcijas, līdz ar ko piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, cenām
plauktos ir jākrīt. Ieguvēji šajā situācijā varētu būt pircēji, jo produkcija
kļūs lētāka. Savukārt cietēji būs ne tikai Krievijas pircēji, kuriem nebūs
iespēja iegādāties preci, bet arī ražotāji – zemnieki un pārstrādātāji.”

Viņš, tāpat kā SIA ”Kolumbija LTD” valdes priekšsēdētājs,
uzskata: ”Pareizi būtu, ja politiķi uzņemtos atbildību un atbalstītu zemniekus
un ražotājus gadījumā, ja viņu izteikumi ietekmē uzņēmējdarbību.” Un uzsver, ka
uzņēmēji nevar pēkšņi pārorientēties un sākt ražot citu produkciju.

Saistībā ar Krievijas noteiktajām
sankcijām pārtikas nozarē nākamnedēļ tiks sasaukta valdības ārkārtas
sēde, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas
(V) preses sekretāre Džeina Tamuļeviča.

Konkrēta sēdes norises diena pagaidām nav zināma, taču, visticamāk,
tā varētu notikt pirmdien, 11.augustā. Ministrijām uz sēdi ir uzdots
apzināt un izvērtēt, kādas iespējamās sekas sankcijas varētu radīt
Latvijai un tās ekonomikai.

Valdības ārkārtas sēdē, kas sasaukta saistībā ar Krievijas
ieviestajām sankcijām, tiks ierosināts, lai šo sankciju visvairāk skartajiem
Latvijas uzņēmumiem tiek piešķirtas nodokļu brīvdienas uz 12 mēnešiem, šodien
pēc Tautsaimniecības padomes vadības komitejas ārkārtas paplašinātās sēdes
sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

“Visiem ir jāsaprot, ka patlaban ir nepieciešama
solidaritāte ar tiem uzņēmumiem, kurus skars sankcijas, un ar tiem cilvēkiem,
kas šajos uzņēmumos strādā,” uzsvēra Dombrovskis.

Ministrs norādīja, ka šiem sankciju skartajiem uzņēmumiem
varētu dot atlaides uzņēmumu ienākumu nodokļa un darba spēka nodokļa
maksājumos, jo šie nodokļi ir viegli administrējami. Dombrovskis piebilda, ka
nodokļu brīvdienas varētu būt piemērojamas tikai ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi
neatlaiž strādājošos. Tāpat, pieļaujot iespēju, ka bankas varētu prasīt
uzņēmumiem atmaksāt izsniegtos kredītus, varētu tikt rosināts, ka Latvijas
Garantiju aģentūra šiem uzņēmumiem izsniedz galvojumus un garantijas.

“Tie būtu īstermiņa risinājumi. Vidējā termiņā mums ir
jāpalīdz šiem pārtikas ražotājiem atrast jaunus noieta un eksporta tirgus,
tāpēc tiks rosināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā izveidot jaunas
štata vietas. Savukārt politiskā līmenī Latvijai jāstrādā kopā ar citām
Krievijas sankciju vairāk skartajām valstīm, piemēram, Somiju un Poliju, kā arī
Baltijas valstīm, lai pārliecinātu sankciju mazāk skartās Eiropas Savienības
(ES) valstis, ka ir nepieciešams solidārs atbalsts tām valstīm, kuras sankcijas
skar vairāk,” norādīja Dombrovskis.

Ministrs arī uzsvēra, ka plānots sākt informatīvo kampaņu,
lai atbalstītu tās Latvijā ražotās pārtikas preces, kuras uz gadu aizliegts
ievest Krievijā. Tiks veiktas sarunas ar mazumtirgotājiem par iespēju šīs
preces īpaši marķēt vai arī atrast tām īpašu vietu veikalos, lai pircēji uzreiz
varētu saprast, ka, pērkot tieši šīs preces, tiek sniegts atbalsts Latvijas
ražotājiem, skaidroja Dombrovskis.

Jautāts, pēc kādiem kritērijiem tiks noteikti tie uzņēmumi,
kuriem varētu piešķirt nodokļu brīvdienas, Dombrovskis sacīja, ka galvenais
kritērijs būs Krievijas sankciju aizliegto produktu eksporta īpatsvars uzņēmuma
apgrozījumā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris
Krīgers norādīja, ka tagad jāseko līdzi tam, lai uz sankciju rēķina uzņēmumi
nesāk risināt savas ražošanas problēmas un nesāk atlaist darbiniekus.

“Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai gadījumā, ja kāds
uzņēmums būs spiests pārtraukt darbību, atlaistie darbinieki nepaliek tikai ar
pliku bezdarbnieka pabalstu – nepieciešama valsts palīdzības programma šiem
cilvēkiem,” uzsvēra Krīgers.

Viņš piebilda, ka šīm sankcijām varētu būt turpinājuma
efekts, tāpēc jau laikus ir jādomā par to, kādu atbalstu varētu sniegt
autopārvadātājiem, ostām, loģistikas centriem, ja arī tos skars grūtības.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis
Endziņš norādīja, ka sankciju rezultātā problēmu būs diezgan daudz, būs
uzņēmumi, kuri nonāks maksātnespējas situācijā, atlaidīs darbiniekus.

“Mums visiem jādomā, kā mazināt sankciju sekas. Šis ir
brīdis, kad katram Latvijas iedzīvotājam ir jāpērk Latvijā ražotās pārtikas
preces. Jāsaprot, ka, nopērkot citā valstī ražotu pārtiku, jūs atlaižat no
darba kādu Latvijas iedzīvotāju. Tāpat ir jāseko Polijas piemēram un jāaicina
ES atbalstīt sankciju smagāk skartās valstis, jo kaimiņus sankcijas vienmēr
skar smagāk,” uzsvēra Endziņš.

Viņš piebilda, ka nodokļu brīvdienas būtu labākais
instruments, kas varētu nodrošināt, lai uzņēmumiem saglabājas apgrozāmie
līdzekļi, kas patlaban ir pats svarīgākais. Savukārt vidējā termiņā būtu
jākoncentrējas uz eksporta apjomu intensificēšanu jau esošajos tirgos ārpus
Krievijas, kā arī jaunu tirgu meklējumiem, norādīja Endziņš.

”Liepāja vienmēr ir bijusi ražojoša pilsēta, un lielākā daļa
no šeit saražotās produkcijas tiek eksportēta, tai skaitā arī uz Krieviju,
portālam atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks: ”Piemēram,
pagājušajā gadā uz citām valstīm ārpus Latvijas tika eksportēti 84 procenti no
visas Liepājā saražotās produkcijas, bet no valstī kopumā tikai 61,8 procenti. Tātad
Liepājas ražotāji strādā uz ārvalstu tirgiem. Šogad mūsu eksporta īpatsvars ir
nedaudz mazāks – 73,4 procenti – taču tas joprojām ir viens no augstākajiem
rādītājiem valstī. Statistikas cipari ir mainīgi, bet viennozīmīgi eksporta
īpatsvars uz Krieviju ir augsts, līdz ar to varu teikt, ka ražošana un arī
citas nozares ar augstu eksporta īpatsvaru Liepājā ir atkarīgas no notikumiem
ārpus valsts robežām un to ietekmi izjutīs – gan saistībā ar tikko noteiktajām
Krievijas sankcijām, gan karadarbību Ukrainā un citiem notikumiem.”

”Liepājas eksportspējīgie uzņēmēji, kuri strādā uz  Krievijas un NVS valstu tirgiem, jau
vairākkārt ir izjutuši Krievijas ekonomisko satricinājumu sekas, kā tas bija,
piemēram, 1997.gada Krievijas krīzes laikā, kad virkne Liepājas pārtikas un
citu nozaru uzņēmumi saskārās ar grūtībām. Ja salīdzinām Liepājas uzņēmēju
atkarību no Krievijas šodien un pirms gadiem 10 vai 15, tad var secināt, ka uzņēmēji
ir mācījušies no iepriekšējām krīzēm un Krievijas neprognozējamās politikas,
tādēļ savus tirgus centušies diversificēt. Lai arī eksporta īpatsvars
atsevišķiem uzņēmumiem sastāda 50 procentus un pat vairāk, tomēr šiem
uzņēmumiem ir noieta tirgi arī ārpus Krievijas, kuros realizēt savu produkciju,”
turpina U.Sesks.

Viņš uzskata: ”Pirmā no Liepājas ražošanas nozarēm, pa ko sitīs
Krievijas tikko noteiktās sankcijas, ir zivsaimniecība. Vēl gan jāgaida
oficiāls apstiprinājums, kāda tieši produkcija ir iekļauta aizliegto preču
sarakstā, taču mūsu lielākā zivju apstrādes uzņēmuma ”Kolumbija Ltd” eksporta
apjomi uz Krieviju sastāda aptuveni pusi. Tas ir uzņēmums nevis ar dažiem
desmitiem strādājošo, bet nodarbina ap 350 liepājnieku. Lai nu kā, bet risks
pastāv. Tāpat jāskatās, kā šie globālie notikumi ietekmēs darbību Liepājas
ostā, jo Krievijas izcelsmes kravas Liepājas ostas kravu apgrozījumā sastāda ap
20 procentiem. Ir arī lauksaimniecības kravas kā graudi un lopbarība.”

”Mani bažīgu dara tas, ka Krievija pie šīm sankcijām var arī
neapstāties un ķerties pie citām nozarēm,” bažījas Liepājas mērs: ”Un tur atsevišķiem
uzņēmumiem eksporta apjomi uz Krievijas tirgus sastāda 70 procentus un pat
vairāk. Te es varu tikai piekrist Somijas valdības vadītāja Aleksandra Stuba teiktajam,
ka sankciju tiešā un netiešā ietekme būs būtiska un var novest pie pasaules
ekonomikas krīzes Nr.2. Es zinu, ka mūsu valdībā ir plānota ārkārtas sēde par
šo jautājumu un, manuprāt, šajā situācijā vajadzētu sekot kādiem soļiem gan no
premjeres, gan ārlietu ministra – es domāju, tām valstīm, kuras visvairāk skars
šīs sankcijas, būtu jāprasa kompensācijas mehānismi no Eiropas Savienības. Saviem
spēkiem vien Latvija ar to netiks galā!”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz