Liepājas metālapstrādes uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” (KVV) vadības rīcība, samazinot uzņēmuma ražošanas jaudas un atlaižot daļu darbinieku, liecina vai nu par neprofesionalitāti vai arī par vēlmi no valsts iegūt atbalstu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ministre atzina, ka šāds kompānijas vadības solis viņai bijis pārsteigums. KVV vadība par vienu no iemesliem ražošanas jaudas samazināšanai minējusi augsto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), un Ekonomikas ministrija (EM) turpina darbu pie OIK atlaides mehānisma lielajiem ražotājiem. “Es nepieņemu nekādus pārmetumus par šo EM vai valdības virzienā kopumā. Viņu [KVV vadības] darbība liecina vai nu par neprofesionalitāti vai mēģinājumu izspiest no valdības lielāku atbalstu, nekā viņiem var kāds dot,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā, no KVV bijušas indikācijas, ka uzņēmumam OIK atlaides modelis, pie kura strādā EM, neder. Sākotnēji atbalsts gan tam pausts, bet tagad kompānija vēloties pilnīgu atbrīvojumu no OIK maksājumiem pirmo darbības mēnešu laikā. “Mēs viņiem nevaram ieskaidrot, ka valdība nevar pieņemt tādu lēmumu – par atbalstu vienam konkrētam uzņēmumam. (..) Pirms dažām nedēļām KVV vadītājs man sūtīja e-pastu, ka viņi ir sākuši otra ražošanas ceha darbību un ir pozitīvas darbības prognozes. Es viņam atbildēju, ka mēs savukārt turpinām darbu pie OIK atbalsta mehānisma. Nekādas indikācijas nebija, ka viņi varētu darbību pārtraukt, tāpēc man tas bija pārsteigums. Tagad tiek meklēti dažādi iemesli tam – es to tiešām uztveru kā tādu mēģinājumu šantažēt valdību,” uzsvēra ministre.

Reizniece-Ozola minēja, ka nekādas konkrētas prasības KVV vadība viņai nav paudusi, taču Liepājas mērs Uldis Sesks esot atstāstījis, ka elektroenerģija izmaksas ir tikai viens arguments. “Otrs ir, ka vajadzētu ierobežot metāllūžņu izvešanu no valsts, kas nav iespējams Eiropas Savienības valstī. Trešais ir priekšlikums sertificēt Latvijas tirgū izmantotus metāla produktus, kas, manuprāt, ir apsverams (..) Es arī ar [Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītāju Vilni] Rantiņu esmu runājusi par domu, ka vietējo ražotāju produkciju varētu elastīgāk izmantot vietējā tirgū,” stāstīja ministre.

“Man tāda sajūta, ka brīžiem [KVV] īpašnieki nesaprot, kādā valstī viņi strādā. Te nav banānu republika, te ir savi spēles noteikumi, kas ir jāievēro. Valdība nevar vienam uzņēmumam apsolīt vairāk nekā var izdarīt un uz to arī balstīt biznesu,” uzvēra Reizniece-Ozola.

Tāpat viņa piebilda, ka piektdien, 29.maijā, reģionālās vizītes ietvaros Liepājā viņa ir ieplānojusi tikšanos arī ar KVV vadību.

Savukārt, runājot par OIK atlaidi lielajiem ražotājiem, viņa norādīja, ka jaunajai sistēmai paredzēts stāties spēkā no jūlija, bet atbalstu ražotāji saņems retrospektīvi – kad atbalstu attiecīgajam modelim būs devusi Eiropas Komisija.

Ministru pauda cerību, ka pusgada laikā EK varētu sniegt akceptu attiecīgajai EM iniciatīvai.

Savukārt Ministru prezidenta Laimdota Straujuma žurnālistiem sacīja, ka nav indikāciju, ka Liepājas metālapstrādes uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs” (KVV) grasītos ražošanu pārtraukt pilnībā.

Viņa norādīja, ka Ekonomikas ministrija gan strādā pie elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atlaides energointensīvajām kompānijām, gan sadarbībā ar Finanšu ministriju mekē citas iespējas, kā varētu sniegt atbalstu. Tiesa gan, tas noteikti nebūšot atbalsts vienam konkrētam uzņēmumam, bet gan lielajiem ražotājiem kopumā.

Pēc Straujumas teiktā, KVV darbību negatīvi ietekmē ne tikai elektroenerģijas izmaksas, bet arī situācija metalurģijas nozarē Eiropā.

Viņa gan atturējās no KVV vadības rīcības nosaukšanas par šantāžu, uzsverot, ka nekādu konkrētu finansiālu atbalstu no valsts kompānija nesaņems. “Uzņēmēji bieži nāk uz ministrijām un runā par labākiem biznesa nosacījumiem,” teica Straujuma.

Vienlaikus premjere atzīmēja, ka maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanās līgumā ar KVV valstij ir nodrošinājumi, lai tā gadījumā, ja KVV darbību aptur, nenonāktu zaudētājos. Indikāciju par šādiem KVV plāniem neesot.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka KVV 19.maijā paziņoja, ka ir spiests samazināt ražošanas jaudas un atlaist daļu darbinieku, jo produkcijas pašizmaksas nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citur pasaulē. “Diemžēl, esam spiesti pārskatīt savus optimistisko plānus attiecībā uz tēraudkausēšanas cehu, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos. Esam spiesti atzīt, ka galvenais iemesls ir augstais OIK īpatsvars no produkcijas pašizmaksas, kas pēc mūsu aprēķiniem veido aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ja ražotne strādātu uz pilnu jaudu – 75 000 tonnām mēnesī,” iepriekš sacīja kompānijas valdes loceklis Igors Kovaļenko.

KVV no darba varētu atlaist apmēram 15% strādājošo.

Tāpat vēstīts, ka šogad 6.martā notika svinīgais KVV darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum KVV bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 darbinieku.

Pērn 2.oktobrī tika parakstīts līgums par “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai KVV. Ukrainas uzņēmums par “Liepājas metalurga” pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.

“Liepājas metalurgu” par maksātnespējīgu atzina 2013.gada 12.novembrī pēc neveiksmīgiem investoru meklējumiem.