Noraida prasību par 30 tūkstošu latu lielu kaitējuma atlīdzību  (17) 08.06.2012

Vakar Kurzemes Apgabaltiesa noraidīja liepājnieces Jūlijas Semjonovas prasību pret Liepājas Reģionālo slimnīcu par 30 tūkstošu latu lielu morālā kaitējuma atlīdzību. Iepriekš to jau bija noraidījusi Liepājas tiesa. Taču ģimene ir gatava vakar pasludināto lēmumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā un, ja vajadzēs, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šī tiesvedība ir saistīta ar notikumiem pagājušajā gadā, kad zēns, kuram tagad ir 15 gadu, kopā ar tēvu braukājot ar minimotociklu, krita un guva traumu. Cietušo nekavējoties nogādāja Liepājas Reģionālajā slimnīcā, kur viņam nācās šķirties no vienas nieres. Zēna māte uzskata: tas noticis tāpēc, ka mediķi laikus nav novērtējuši viņas dēla stāvokļa nopietnību un viņš laikus nav saņēmis medicīnisko palīdzību.

Sākotnēji zēns ievietots slimnīcā novērošanai, taču līdz vakaram atklāts, ka plīsusi niere un tā nekavējoties jāizņem. Vēlāk pacientam sākušās vēl citas veselības problēmas, tāpēc tālākai ārstēšanai viņš nogādāts Rīgā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Pirms šā negadījuma puika trenējies hokejā, taču pēc notikušā viņam nodarbības ledus laukumā ir liegtas, un, kā apgalvo māte, tas dēlam radījis nopietnu emocionālu traumu, jo puika savus nākotnes sapņus saistījis ar hokeju. Lai saudzētu otru nieri, puika nedrīkst nodarboties ne ar vienu citu sporta veidu, kas kaut vismazākā mērā varētu būt traumatisks.

Zēna māte, saprotot, ka situāciju labot vairs nav iespējams, tāpēc vēlas no slimnīcas saņemt morālā kaitējuma kompensāciju, ko izlietotu sava dēla tālākai ārstēšanai. Slimnīca prasību neatzīst.

Lai izvērtētu notikušo, tiesvedības laikā tika pieaicināts arī Veselības inspekcijas ārsts eksperts, kurš atzina, ka todien slimnīcā dežurējošā jaunā ārsta darbībā konstatēti ar sniegto veselības aprūpi saistīti administratīvie pārkāpumi, kā arī pārkāpts slimnīcas valdes rīkojums, kas nosaka, ka ārsts rezidents drīkst strādāt tikai uzraugošā ārsta vadībā. Tiesvedības laikā arī konstatēts, ka pazudusi daļa dokumentu, kuros fiksēta zēnam sniegtā palīdzība. Taču tiesvedības laikā prasītāju pusei nav izdevies pierādīt, ka šie un vēl daži citi konstatētie pārkāpumi būtu iemesls tam, ka nieri nācies izņemt. Mediķi atzina: nieri vienalga ātrāk vai vēlāk būtu nācies izņemt, jo tā plīsusi kritiena brīdī, nevis vēlāk, kad puika jau atradās slimnīcā.

Kristīne Pastore,
"Kurzemes Vārds"