Raudošā Mirdza  (11) 30.08.2012

Ir skaidrs, ka visos laikos ir bijuši cilvēki, kuri respektu izjūt, iespējams, tikai pret rungu. Un viņiem ir vienaldzīgas personības, kurām velta skultpūras, pieminekļus un piemiņas plāksnes. Šie cilvēki bez nagu savaldīšanas nav spējuši paiet garām arī dzejnieces Mirdzas Ķempes piemineklim, kas atrodas skvērā K. Ūliha un Peldu ielas krustojumā.

Jau ilgāku laiku gluži kā asaras pār dzejnieces seju rit eļļas krāsas lāses. Un tā vien izskatās, ka tur padarbojies kāds pseidomākslinieks. Vēl pēc kāda laiciņa dzejnieces tēls vēl papildus izķēmots ar papīra vai putuplasta gabaliņiem, acīmredzot uzjautrināšanās nolūkā.

Mirdzai Ķempei patiešām būtu iemesls raudāt. Samērā nesen viņas piemiņas ansambli bija apsēduši metāla zagļi, kuri tīkoja pēc bronzas izstrādājumiem. Un lielāko daļu no tiem arī nozaga. Un tagad kādam piemineklis noder arī par izsmiekla objektu.

Nav jēgas diskutēt par šo zagļu un pseidomākslinieku morāli ētisko izpratni. Iespējams, viņi to sapratīs tikai tad, kad pašus ķers karmas bumerangs. Taču atbildīgajiem dienestiem gan vajadzētu būt vērīgākiem un šādas nejēdzības novērst ātri, nevis ļaut, lai garāmgājēji šajā necieņas izpausmē nolūkotos dienām un pat nedēļām ilgi.

"Kurzemes Vārds"

Viktora Ulberta foto

Izķēmotais Mirdzas Ķempes piemineklis.