Izveido sadarbību ar dažādu kristīgo konfesiju draudzēm 07.11.2008
Atslēgvārdi muzejs | projekts | garīdzniecība
Liepājas muzejam, īstenojot projektu „Sakrālā telpa Latvijā”, izveidojusies veiksmīga sadarbība ar dažādu kristīgo konfesiju draudzēm, rīkojot kristīgo draudžu svētdienas skolu sadraudzības dienas sarīkojumu, jauniešu diskusiju ar mācītājiem, trīs garīgās mūzikas koncertus un lielizstādi ar nosaukumu „Dievkalpojumu tērpi Pareizticīgo Baznīcā” un „No Sv. Jāzepa katedrāles krātuves…”, kas aptver divas muzeja zāles.
Izveidota arī jauna muzejpedagoģijas programma “Garīgā dzīve Latvijā”, kas joprojām tiek piedāvāta skolēniem, lai veicinātu tradicionālo kristīgo konfesiju savstarpējo dialogu, izmantojot Liepājas muzeja kultūrvēsturisko bāzi.
Projekts saskaņā ar Eiropas Kopienas ārējās palīdzības granta līgumu tika realizēs 12 mēnešos, no pagājušā gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. oktobrim. Projekta kopējās izmaksas ir 29 955,57 eiro, no tiem 26 960, 01 eiro piešķirti no Eiropas Kopienas līdzekļiem.
Šā gada martā aicinājumam piedalīties pasākumā „Liepājas kristīgo draudžu svētdienas skolu audzēkņu sadraudzības diena muzejā” atsaucās astoņas Liepājas draudzes, pārstāvot trīs lielākās konfesijas: katoļu, luterāņu un baptistu. Pēc sarīkojuma Romas katoļu baznīcas Latvijā Dienvidkurzemes dekāns Gatis Bezdelīga un svētdienas skolu vadītāji atzina, kas līdzīgu pasākumu būtu lietderīgi sarīkot katru gadu.
Tika uzsvērts, ka tie sekmētu bērnu un jauniešu izpratni, savstarpēju cieņu un toleranci pret dažādu konfesiju tradīcijām, kultūras mantojumu, kā arī izmantot Liepājas muzeja vēstures ekspozīciju materiālus, lai kristīgo konfesiju kultūras mantojumu popularizētu iedzīvotājiem.
Lielu jauniešu atsaucību izpelnījās diskusija ar garīdzniekiem par mīlestību un cilvēku dzīvību, kuru atraktīvi vadīja psiholoģe un kustības „Par dzīvību” jauniešu darba koordinatore Diāna Staņko. Pēc diskusijas skolēni savās atsauksmēs norādīja, ka šādās diskusijas vajadzētu rīkot regulāri katrā skolā. Viņiem bija interesanti uzzināt mācītāju viedokli par jauniešiem aktuālām tēmām, kā arī iesaistīties sarunās.
Labas, pat cildinošas atsauksmes saņemtas par visiem trim garīgās mūzikas koncertiem, kas Liepājas muzejā tika rīkoti projekta laikā. Muzejā uzstājās Liepājas jautais koris „Laiks”, vokālā grupa „Anima Solla”, bet vislielākais apmeklētāju skaits bija grupas „Schola Cantorum Riga” koncertā „Fiat Lux” – „Lai top Gaisma”. Tā bija unikāla iespēja piedzīvot 1000 gadu senus dziedājumus, kas izmainīja pasaules mūzikas vēsturi. Koncertā skanēja gregoriskie dziedājumi.
Gregoriskie dziedājumi ir tradicionālais vienbalsīgās dziedāšanas veids dievkalpojumā un tiek saistīts ar pāvesta Sv. Gregora Lielā (6. – 7. gs.) vārdu. Tie ir skanējuši Rietumeiropas baznīcās vairāk nekā 1000 gadu, tādējādi veidojot dzīvu saikni starp neskaitāmu paaudžu dažādu zemju un tautību ticīgajiem.
Tie ir arī Eiropas profesionālās mūzikas vēsturiskais pamats. Grupas vadītājs, Rīgas Doma mūzikas direktors un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents Guntars Prānis sacīja: „Gregoriskie dziedājumi dod dziļāku iespēju tuvoties Dievam, Viņa Vārdam, lūgšanai, caur kuru ienāk miers un sakārtotība. Es noteikti nepiekrītu tam, ka tas ir kaut kas elitārs”.
Savukārt lielizstādes nolūks - stimulēt sabiedrības morāli ētisko attīstību, izmantojot impulsus, kurus sniedz kristīgās vērtības, kā arī veicināt laicīgās sabiedrības un kristīgo konfesiju pārstāvju savstarpēju dialogu. Tā iepazīstina plašāku sabiedrību ar Baznīcas tērpu praktisko izmantošanu, tērpu un to sastāvdaļu simbolisko nozīmi, konkrētam baznīcas gadam atbilstošām liturģiskajām krāsām. Lai to uzskatamāk un pilnvērtīgāk veiktu, līdzās tērpiem eksponēti attēli ar dažādu baznīcas dzīves norišu atspoguļojumu, kā arī dievnamā atrodošies sakrālie priekšmeti.
Saņemot Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes atbalstu, ar atsaucību un lietpratīgu palīdzību izstādes veidošanā piedalījās Liepājas apriņķa prāvests virspriesteris Nils Druvaskalns, kā arī Romas katoļu baznīcas Latvijā Dienvidkurzemes dekāns Gatis Bezdelīga.
Komentējot izstādes eksponātus, Gatis Bezdelīga palīdzēja atvērt īpašu lapaspusi katoļu draudzes vēsturē. Tā saistās ar slepenu garīgās literatūras pārrakstīšanu padomju varas gados, ko veica draudzes locekļi Eduards Megnis un Aleksandrs Šēfers.
A. Šēfers šo darbu veicis laikā no 1958. – 1965. gadam, E. Megnis – 1970. gadu beigās. Abi šo darbu, kuru nepārprotami var nosaukt par kalpošanu, darījuši ar lielu ticības spēku un drosmi, veltot tam vakara un nakts stundas, izmantojot nereģistrētas rakstāmmašīnas un, protams, pakļaujot iespējamām represijām gan sevi, gans savas ģimenes locekļus.
Lielizstādes izveidei no projekta līdzekļiem tika piešķirts finansējums jaunu vitrīnu izgatavošanai un statīvu iegādei, lielformāta fotogrāfiju un to apgaismojumu nodrošināšanai. Tāpat no projekta līdzekļiem tika apmaksātas ekspertu konsultācijas un mākslinieku uzstāšanās sakrālās mūzikas cikla koncertos, iegādāti materiāli radošajām darbnīcām, kā arī jauni krēsli pedagoģijas nodarbībām un koncertiem. Finansējums tika izlietots arī projekta un tā aktivitāšu publikācijas materiālu nodrošināšanai, autoratlīdzības darbnīcu vadītājiem un pieaicinātajiem ekspertiem.
Izmantojot Liepājas muzeja kultūrvēsturisko bāzi, projekta galvenais mērķis bija veicināt tradicionāli eksistējošo reliģisko konfesiju savstarpējo dialogu un radīt sabiedrībā izpratni par Latvijā tradicionāli eksistējošo reliģisko konfesiju kultūras vērtībām un kultūru dažādības priekšrocībām.
Liepājas muzeja vēsturiskā ekspozīcija ir lielisks palīgs darbā ar skolēniem, tāpēc īpaša uzmanība projekta ietvaros tiks pievērsta bērniem un jauniešiem, viņu izpratnes un tolerances vairošanai pret dažādu konfesiju tradīcijām, kultūras mantojumu..
Līdzšinējā muzeja darbība pierādījusi, ka tieši jauniešu auditorija ir ļoti atvērta idejām un radošām aktivitātēm. Pieredzējušu speciālistu vadībā, mērķtiecīgi vadot jauniešus dažādās radošās nodarbībās, īsā laikā iespējams panākt noturīgus un ilglaicīgus rezultātus. Lai jaunieši veidotos kā personības, kas ciena reliģisko piederību, ir būtiski gūt izpratni un apzināties dažādu reliģiju un konfesiju kultūras vērtības jau bērnībā.
Liepājas muzejs


Kultūra
-
Maijas Kalniņas koncerts un viņas mammas gleznotas gleznas (3)
Radošajā telpā "Ideju bode" piektdien, 31.maijā pulksten 19:00 notiks dziesminieces Maijas Kalniņas koncerts un viņas...
24.05.2013 + lasīt vairāk
-
Apskatāma izstāde par Liepājas – Darmštates sadraudzību
Piektdien, 24. maijā, atzīmējot Liepājas – Darmštates sadraudzības 20. gadadienu un 2. Baltvācu dienas Liepājā, domē...
23.05.2013 + lasīt vairāk
-
Svētku ietvaros atklās "ART Teddy” lāču izstādi (1)
Jau piekto reizi jūnija pirmajās dienās uz Liepāju ciemos aicina Lielmutis Fricis un Lielmute Marta”. Tie ir svētki...
23.05.2013 + lasīt vairāk
-
Metalurgu tautas teātris sezonu noslēdz ar dzejas uzvedumu "Tik tuvu tev..” (3)
Sestdien, 25.maijā, pulksten 15:00 Liepājas Leļļu teātrī gaidāma Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Metalurgu...
22.05.2013 + lasīt vairāk
-
Krājums "Laiks nekur nepazūd" iegūst 1. vietu (1)
Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas radošo darbu krājums "Laiks nekur nepazūd" ieguvis 1. vietu Latviešu valodas un...
22.05.2013 + lasīt vairāk
-
Kurzemes tautastērpu informācijas centrā pirmā saruna par galvassegām (2)
22. maijā plkst. 16 Liepājas muzeja ratnīcā Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Ģibiete...
21.05.2013 + lasīt vairāk
Saistītās ziņas
-
Muzeju naktī pētīs augu sēklas un stādīs kokus
-
Iepazīstas ar tehnisko projektu bērnudārza "Pienenīte” modernizācijai (1)
-
Kolekcionārs A.Ņikišins saredz Liepāju kā kultūras centru -
Eiropas privātkolekciju festivāls "Vēsture bez robežām" -
Alsungā prezentēs Kurzemes tautastērpu informācijas centra darbību -
Liepājā - vienīgais tautas tērpu centrs ārpus Rīgas -
Skolēni muzejā sacentīsies zināšanās par Liepāju
-
Ar izstādi laukumā pie Liepājas Universitātes atklāj pasākumu ciklu veltītu imigrantu integrācijai
-
Muzejā darbosies Kurzemes tautastērpu informācijas centrs -
Sabiedrisko inspektoru apmācībās piedalās 30 dalībnieki (1)
-
Elita Patmalniece pārdos darbus mūziķa Jāņa Groduma piemiņas vietas izveidei (1)
-
Bez vecā nebūtu arī nekā jauna
Pievieno komentāru