Kino kā terapija  (2) 20.11.2010

"Kino balstās uz pārdzīvojumiem, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc tas tik ļoti saista cilvēkus," iepazīstinot klausītājus ar to, kā kino var ne tikai kalpot izklaidei, bet arī liek domāt par sev svarīgām problēmām un ar filmu palīdzību mācīties tās risināt, sacīja kinoterapeite Dangole Rušiene, kas kopā ar fondu "Libavas Filma" ir sākusi darbību Liepājā.

Šonedēļ Karostā, 2. mūzikas skolas telpās, notika pirmais kinoterapijas seminārs. Tā sākumā D. Rušiene klausītājus iepazīstināja ar kinoterapijas pamatiem un īsi iepazīstināja ar Holivudas filmu modeļa un autorkino būtiskākajām atšķirībām.

Uzsverot to, ka filma var ne tikai dot emocionālu līdzpārdzīvojumu, bet arī ārstēt ķermeni, lektore mudināja meklēt katram tādas filmas, kas liek ķermeniski uz tām reaģēt ar prieku, asarām, dusmām, nesapratni u. tml. Semināra ievadā D. Rušiene nedaudz pieskārās arī stereotipiem, ko visbiežāk veido Holivudas filmas un ko nenobrieduši prāti mēdz pieņemt par īstenību, kas vēlākā dzīvē var būt pat traucējoši un traumējoši. Tomēr viņa noliedza vairākus stereotipus, piemēram, to, ka cilvēki, kas skatās filmas par vardarbību, noteikti paši ir vardarbīgi.

Semināra otrajā daļā demonstrēja dumpīgā franču kinorežisora Fransuā Ozona emocionāli piesātināto filmu "5X2", kurā atpakaļgaitā risinātas piecas epizodes divu cilvēku dzīvē. Filma sākas ar skatu tiesas zālē, kur tiek šķirta abu laulība, un beidzas ar iepazīšanos. Vēl pirms filmas sākuma lektore rosināja skatītājus fiksēt un pierakstīt tās izjūtas, kas rodas filmu skatīšanās laikā, bet vēlāk tās izanalizēja.