Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 27. maijs

+12°C
Vējš: DR 4.2 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta

Latviešu mākslas zīmoli un glezniecības mūsdienu izpausmes

Atslēgvārdi māksla | izstāde

Vasara nenoliedzami vedina uz vieglprātīgākām, atbrīvotākām izpausmēm, uz saulainām izklaidēm pludmalē vai zālienā pie upes un ezera vai došanos atvaļinājumā uz siltām zemēm. Tomēr arī šajā laikā Liepājas izstāžu zāles aicina baudīt mākslu. Un piedāvājums ir gana interesants un dažāds, dodot priekšstatu par glezniecības aktualitātēm, kā arī iepazīstinot ar latviešu mākslas zīmoliem, kas izturējuši laika pārbaudi. Tiem pieskaitāms gleznotājs Roberts Stārosts un koktēlnieks Miķelis Pankoks.

Liepājas skartā mantiniece

Ir patiess prieks, ka pēdējos pāris gados redzēt un vērtēt mākslinieces Ievas Iltneres (dzim. 1957.g.) gleznas ir bijusi iespēja gan "UPB holdinga" galerijā būvuzņēmumā "Nams", gan pašlaik arī mākslas galerijā "Promenāde", kur joprojām apskatāma izstāde "Iedomu diktatūra", jo Ieva Iltnere ir viena no spožākajām un radoši piepildītākajām savas paaudzes māksliniecēm.

Turklāt šā gada janvārī Liepājas muzeja lielajā zālē plaša piemiņas izstāde bija sarīkota mākslinieces tēvam Edgaram Iltneram, kurš savulaik ir gan mācījies Liepājā, gan vēlāk rūpējies un ne reizi vien palīdzējis ar padomu mūsu pilsētas māksliniekiem, pašu mājās rīkojot un ārpus Liepājas rādot kopizstādes. Tādējādi viņa meita Ieva Iltnere ir tēva – Liepājas skartā – sava veida mantiniece. Ne velti viņas personālizstādes pulcina plašu interesentu loku.

Ievas Iltneres māksla caur intīmu sižetu spēj runāt par lielām, nozīmīgām tēmām, kas ir svarīgas gan katram indivīdam, gan plašākai sabiedrībai. Viņa radījusi savu tēlu sistēmu ar spilgti individuālu rokrakstu. "Promenādē" izvietotas deviņas lielāka formāta un četras maza formāta gleznas. Mākslinieces audekliem raksturīgs klusināts kolorīts un diskrēta intonācija. Īpašu uzmanību viņa pievērš gaismēnu attiecībām un kompozīcijai. Katrs darbs ir tieša personiska kontakta caurstrāvots. Ievas Iltneres darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Ludviga muzejā Āhenē, Janes Vorhes Zimmerli mākslas muzejā Ņūdžersijā, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.


Ekscentriskais dendijs

"UPB holdinga" galerijā būvuzņēmumā "Nams" atklāta izstāde "Vilnis Zābers. Piezīmes". Tajā apskatāmi mākslinieka zīmējumi un grafikas. Vilnim Zāberam (1963–1994) liktenis bija lēmis dzīvot strauji un īsu mūžu, jo, kā redzams pēc gadskaitļiem, viņš no šās zemes pēkšņi aizgāja 31 gadu vecumā, ciešot autoavārijā. Vilnis Zābers nu kļuvis par vienu no latviešu mākslas leģendām, 80. un 90. gadu konceptuālās mākslas pārstāvjiem.

Uz Liepāju mākslinieka darbu izstādi atveda viņa atraitne Ingrīda Zābere. Atklāšanā tika parādīti arī 20.gadsimta 90.gadu sākumā un 2003.gadā tapuši videomateriāli, kuros mākslinieka draugi dalījās atmiņās par Vilni (autore – Asnate Rībena).

Lai gan dzimis 1963.gada 27.janvārī Lubānā, līdz pašai aiziešanai Vilnis dzīvojis un strādājis Rīgā: 1981.gadā beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu; 1991.gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu; no 1986. līdz 1991. gadam darbojies jauno mākslinieku grupā "LPSR Z". Mākslinieks paspēja sarīkot kādas četras personālizstādes un piedalīties daudzās mākslinieku grupu izstādēs un performancēs Latvijā un ārvalstīs.

Viļņa Zābera mākslas mediju diapazons bija ļoti plašs – gleznie­cī­ba, grafika, instalācijas, zīmējumi, karikatūras, literāri darbi utt.. Tomēr, kā teica viņa sieva, pāri visam stāvēja Zābera vislielākais mākslas darbs – viņa dzīve, kurā sabalansēts bija viss, sākot ar paštēlu un beidzot ar izstrādātām uzvedības niansēm. Ekscentriskais dendijs ar jūtīga seismogrāfa precizitāti reaģēja uz sava laika vibrācijām un fiksēja tās. Katru dienu pa vienam zīmējumam.

Neskaitāmie zīmējumi vistiešāk ļauj apjaust mākslinieka domas kustību. Smalku līniju tīkls veido Boša un Brēgeļa tēliem līdzīgus personāžus, cenšoties notvert pūļa un laikabiedru īpašās pazīmes. Zābera radošā enerģija modificējās neskaitāmās izpausmēs – no rūpīgi izplānotiem un pasniegtiem darbiem līdz nejaušiem zīmuļa pieskārieniem papīram vai grūti salasāmiem tekstiem un dzejoļiem uz lapas malām. Tāpēc arī izstādes nosaukumā likts mākslinieka paša teiktais - "Piezīmes".


Latviešu portretu meistars Roberts Stārosts

Liepājas muzeja lielajā zālē skatāma ārkārtīgi saistoša izstāde, kas veltīta izcilā latviešu portretu meistara Roberta Stārosta 100.jubilejai. Piemiņas izstāde Liepājas muzejā tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Blakus klusajām dabām un ainavām ekspozīcijas centrālais tēls būtībā ir pats Roberts Stārosts, jo tās smagsvars ir autora pašportreti. Taču izstādē redzama tikai neliela daļa no mākslinieka atstātā radošā mantojuma.

Roberts Stārosts dzimis 1908.gadā Grobiņā, kur arī nodzīvoja lielāko daļu sava mūzā. Mācījās Liepājas Daiļamatniecības skolā (vēlākā Lietišķās mākslas vidusskola) Dekoratīvās noformēšanas darbnīcā. 1942.gadā pabeidza studijas Latvijas Mākslas akadēmijā Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Tam sekoja ilgs un smags savas patiesības aizstāvēšanas ceļš, sarežģītais gājums uz atzīšanu, kas turpinājās līdz pat mūža noslēgumam 1958.gada 6.janvārī.

Ekspozīcijas veidotājs, Liepājas muzeja direktores vietnieks krājuma darbā Jānis Gintners ir tas, kurš apsekojis mākslinieka radošo mantojumu un no kolekcijas atlasījis, viņaprāt, veiksmīgākos gleznotāja darbus, pārliecinoties, ka "Robertam Stārostam lemts pretrunu plosīts liktenis: zemei piesaistīts, bet radošu dzīvi dzīvojošs. Smagā zemkopja dzīves gaita, bet reizē ar to tuvība dabai un lauku sētas sadzīvei, kas veidoja Stārosta rakstura pievilcību, dodot bagātu sižetu klāstu gleznām un zīmējumiem. Līdztekus augstajai dziesmai, kuru izdzied Stārosta pašportreti, pārliecinoši dungo lauku vide, uzlūkota ar mīlošām acīm, iezīmēta vai iegleznota turpat vai breigeliskā smalkumā, uzplaukst kluso dabu ziedi".

Mākslinieka daiļrades pētnieks mākslas zinātnieks Alberts Eglītis raksta: "Roberts Stārosts savā daiļradē bija konsekvents reālists. Viņa māksla sakņojas lielajā mīlestībā pret tēlojamo pasauli, neviltotajā sirsnībā, kāda ielikta katrā motīvā, ko veidojusi viņa ota vai zīmulis. Ārēji kluss un kautrīgs, Stārosts slēpa sevī lielu cilvēcisku un radošu temperamentu."

"Enerģija, ko mākslinieks iegleznoja savos darbos, apstādināja viņa sirdi, kad bija radīts pēc skaita jau tuvu sešdesmitais pašportrets. Visu savu sapratni par cilvēka dzīves jēgu gleznotājs iegleznoja pašportretā. Tie, kuri pazīst vai ir redzējuši Roberta Stārosta darbus, tajos nevar neredzēt viņa vēlmi gleznot ar visu dvēselē uzkrāto izjūtu krāsu toņu paleti. Krāsas, ko jauc viņa roka, pārtop pašportretos redzamajās cilvēka rakstura īpašībās, ko varam viegli nolasīt: spītība, nevarība, draiskulība, bezcerība, noteiktība, labestība, labvēlība un jūtīgums."

Roberts Stārosts kļuvis par vienu no latviešu glezniecības zīmoliem, tādēļ laikā un vietā tapusi un ar Grobiņas pagasta vadības atbalstu dienas gaismu ieraudzījusi grāmata "Roberts Stārosts. Latviešu pašportretu meistars" 80 lappušu apjomā, ar krāsainām gleznu reprodukcijām, gleznas "Inese" bildi uz vāka. To sagatavojusi darba grupa – mākslas zinātnieks Alberts Eglītis (Eglītis 1969.gadā rakstījis diplomdarbu "Roberts Stārosts" (diplomdarba vadītājs Romis Bēms), Mākslas akadēmiju beidzot), rakstniece Sandra Vensko un fotomākslinieks Varis Sants.

Grāmata nav veidota tikai kā mākslas katalogs, bet ir arī kā lielisks sava laika kultūrvēsturisks dokuments, topot par pieminekli izcilajam portretistam Robertam Stārostam. Sandra Vensko skaidro: "Teksts varbūt mulsinās, varbūt uzrunās, varbūt uzdos jautājumu – vai tā bija? Nē, mēs nezinām, kā bija. Neviens nevar zināt, kā jutās cilvēks, kura piecdesmit gadu vairs nav šajā pasaulē. Bet mēs zinām, ka mums ir atļauts runāt par notikumiem un sajust mazdrusku līdzīgi to, ko domājamies jūtam līdzīgi." Kultūrvēsturiskais konteksts allaž grāmatu dara pilnasinīgāku, saistošāku un izgaismo konkrētas personības un laiku.

Portretos visvairāk valdzina un saista acis. Sandra Vensko ir skaisti pateikusi: "Mākslinieka Roberta Stārosta izjūtas staro no pašportretiem, no viņa acīm, no klusajām dabām. Noslēpumaini blīvas ir gleznas, kas dziļi slēpj sevī to izjūtu, domu gammu, ko mākslinieks ielicis otas ritmiskajā rakstā."

Mākslas zinātnieks Alberts Eglītis un rakstniece Sandra Vensko Roberta Stārosta 100.jubilejai veltītās izstādēs atklāšanā Liepājas muzejā.


Pasaules mākslinieks
koktēlnieks Miķelis Pankoks

Liepājs muzejā iekārtota ekspozīcija "Koktēlnieks Miķelis Pankoks (1894–1983)", kas ieguvusi konceptuāli jaunu satura atspoguļojumu mūsdienīgā vizuālā izteiksmē. Tas ir informatīvi emocionāls vēstījums par šīs neparastās personības dzīvi un mākslu, un to sagatavoja muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere un direktores vietnieks krājuma darbā Jānis Gintners, bet vizuālo ietērpu veidojusi muzeja māksliniece noformētāja Alda Timbra.

No koktēlnieka Miķeļa Pankoka vaiga radošā darba sviedri nenozuda visu viņa gandrīz 89 mūža gadus. Piecdesmit no tiem pavadīti Latvijā, Jūrmalciemā, radot vairāk nekā 700 skulptūru, sarīkojot 32 izstādes. Tad no 1944.gada oktobra – bēgļa gaitas Vācijā un Austrijā. Līdz 1952.gada 17.maijam, kad, šķērsojot Šveices robežu, kļūst par Valdhauza klīnikas Kūrā pacientu. Kā Latvijā, tā Šveicē viņa humānisma caurstrāvotā māksla un paša personiskā pievilcība iemantoja cilvēku cieņu, labvēlību un pat mīlestību.

Lielākais skaits Miķeļa Pankoka darbu glabājas Liepājas muzejā, pavisam to ir 143, no tiem 128 tapuši Latvijā, bet 17 ir Šveices posma skulptūras. Muzejā saglabāts arī koktēlnieka personīgais arhīvs: dienasgrāmata, ikdienas piezīmju lapas, sarakste, fotomateriāli.

Ekspozīcijas "Koktēlnieks Miķelis Pankoks (1894–1983)" daļa, kurā mēģināts restaurēt mākslinieka darba apstākļus Jūrmalciemā. Fonā viņa fotogrāfija.

Indra Imbovica,
"Kurzemes Vārds"

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!