Latvijas Nacionālais balets viesosies Liepājā ar Pētera Čaikovska baletu "Riekstkodis"  (2) 15.12.2010

No 13. līdz 15. janvārim Latvijas Nacionālais balets viesosies Liepājas teātrī ar divām izrādēm: Modernā baleta vakars (svīta no baleta Bīstamie sakari un baleta viencēliens Ceļojumi) būs skatāms 13.janvārī, bet Pētera Čaikovska balets Riekstkodis – 14. un 15. janvārī.

„Liepājas pilsēta ir īpaša ar savām operas un baleta vēsturiskajām tradīcijām – Kurzemes pilsēta bijis pašiem savs operas un baleta teātris, bet pirmskara baleta vadītājs Alberts Kozlovskis, emigrējot uz Zviedriju, pat kļuva par Stokholmas Karaliskā baleta trupas baletmeistaru un horeogrāfu. Liepājniekiem šogad piedāvājam gan mūsdienu baletu, gan baleta klasiku – divus pretpolus, kas ļauj novērtēt mūsu baleta trupas plašās iespējas izpausties dažādos žanros” atzīmē baleta trupas vadītājs Aivars Leimanis.

Pētera Čaikovska balets "Riekstkodis" ir viens no populārākajiem iestudējumiem LNO. Balets Riekstkodis ar lieliem panākumiem tradicionāli rādīts ziemas mēnešos gan Latvijas publikai, gan viesizrādēs ārvalstīs. Iestudējuma pirmizrāde notiks 2000.gadā, tās horeogrāfs inscenētājs ir baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Aleksandrs Vasiļjevs. Baleta darbība notiek Rīgā 19.gadsimta beigās - te jūtama pilsētas senlaicīgo ieliņu gaisotne, atrodami jūgendstilā veidoti interjeri, augu motīvi un efektīgi kontrasti: ārā ir ziema, bet telpās zied puķes. Atdzīvojas egļu rotājumi, spēļu mantiņas, un mazās Marijas sapņi par savu Princi sāk piepildīties. Viss notiek tieši tā, kā piedienas Ziemassvētku naktij...

Horeogrāfs Aivars Leimanis: „Baletā skatītāji varēs redzēt ne tikai manus jaunievedumus, bet arī klasiskās pērles – piemēram, rožu valsi un sniegpārsliņu valsi, kurus pārveidot nav iedrošinājušies savos iestudējumos pat Barišņikovs un Nurijevs. Jauniestudējuma scenogrāfiju un kostīmus veidojis krievu izcelsmes mākslinieks no Francijas Aleksandrs Vasiļjevs. Viņš baleta darbību ir pārcēlis uz 19.gadsimta beigām un par darbības vietu izraudzījies kādu Hanzas pilsētu - Lībeku, Brēmeni, bet, iespējams, arī Rīgu.”

„Riekstkoža iestudējumam tika uzšūti 180 skatuves kostīmi, kuros atspoguļojas visa senlaicīgās dzīves kinematogrāfiskā patiesība. Daļa audumu ir atceļojusi no Francijas, daļa sameklēta tepat Rīgā. Arī eglei ir izmantoti tikai 19.gadsimta beigu rotājumu zīmējumi. Brīžiem baleta darbība norisinās zem galda, kur labprāt mēdz rotaļāties bērni, un tad mēbeles kļūst gigantiski lielas. Bet 2.cēliena pasakainajai saldumu pasaulei iedvesmu esmu smēlis latviešu gleznotāja Ludolfa Liberta daiļradē,” par iestudējumu stāstīja A.Vasiļjevs.