Priecājas par atbalstīto projektu, pukojas – par ķibelēm 31.05.2012

"Aizvadītā sezona mums bija klusāka un grūtāka," rezumē Liepājas Leļļu teātra direktors Rihards Belte. Latviešu biedrības nama rekonstrukcijas dēļ leļļiniekiem nācās nepārtraukti pārvietoties no telpas uz telpu, elpot putekļus, atlikt sezonas atklāšanu no skatītājiem solītā oktobra uz janvāra sākumu, kā arī pārcelt jauniestudējumu pirmizrādes.

Uz skatuves ciešāk jāsaspiežas

Kāpjot pa laika zoba skartajām trepēm, kas ved uz Liepājas Leļļu teātri, ir grūti pateikt, ka līdz ar Latviešu biedrības nama vērienīgo rekonstrukciju arī leļļinieki ir tikuši pie smukākām mājām. Taču, atverot zāles durvis, paveras pavisam cita aina. Akurātās rindās salikti jauni zili krēsli ar atzveltnēm, kuriem metāla apmales nokrāsotas zelta krāsā. Acis piesaista biezi zilas krāsas aizkari, kurus dekorē lielas, dzeltenas bantes. Pie vienas sienas izveidots liels ekspozīciju skapis, aiz kura stikliem uz ciemiņiem nolūkojas lelles no godalgotām starptautisku festivālu izrādēm un izvietotas Liepājas leļļu teātra iegūtās balvas, tai skaitā "Spēlmaņu nakts" statuete, kas saņemta par izrādi "Saldais sapnis". No pirmā acu uzmetiena viss no strādnieku puses šķiet labi paveikts, R.Belte nosmej, ka tomēr šādas tādas ķibeles ir gadījušās. Pēc remonta nevarēja aizvērt nevienas iekštelpu durvis un vienā vietā zālē pabojāts jaunais lamināts, jo kādam strādniekam uz grīdas izlija ūdens, kā rezultātā gludā virsma tagad ir ar uzkalniņiem.

Liepājas leļļu teātra mākslinieciskā vadītāja Lita Belte vērš uzmanību, ka pēc rekonstrukcijas tagad skatītāju zāle ir lielāka, kas panākts, samazinot līdzās esošo aktieru grimētavas un leļļu ekspozīcijas telpu. Šobrīd aktieriem tas rada neērtības, jo, ja izrādē darbojas lielāka komanda un mugurā jāvelk vērienīgāki kostīmi, visiem šaurajā telpā grūti apgriezties. Savukārt mazajiem ekskursantiem lelles ir grūti pārskatīt. To pašu var teikt par skatuvi, kura kļuvusi mazāka, jo tur izvietota arī vērienīgā ventilācijas sistēma, kura bija nepieciešama.

"Bet vismaz tagad ir tīrs un sakopts, un ir patīkamāk šeit ienākt. Arī ķibeles daļēji ir labotas," saka R.Belte, cerot, ka ar laiku arī trepes piedzīvos vizuālas un ar teātra interjera stilu saskaņotas pārmaiņas, jo kopš padomju laikiem tām nekāds uzlabojumu nav veikts.

Bija plānots, ka visi rekonstrukcijas un remontdarbi būs pabeigti septembrī, bet, kā smej R.Belte, bet tikai novembrī viņiem pieslēgta elektrību. Līdz ar to teātra darbs tika kavēts.

Atpūsties nebūs laika

Vasarā, kad citi kārtīgi atpūtīsies, Liepājas Leļļu teātra darbinieki cītīgi strādās. "Vasarā lielākoties dosimies uz festivāliem," plānus ieskicē R.Belte. Vasaras pēdējā mēnesī aktieris Dainis Laugalis un R.Belte pēc Izraēlas vēstniecības uzaicinājuma lidos uz Jeruzalemi, kur no 5. līdz 10. augustam notiks vērienīgs vispasaules teātru festivāls. Tur abi liepājnieki gūs festivālu pieredzi un apskatīs māksliniekus, kurus varētu uzaicināt piedalīties pašmāju rīkotajos Ielu teātra festivālā. Vēl augustā, kā jau ik gadu, katru svētdienu aktieri dažādos tēlos strādās Liepājas jūrmalas parka, Bērnu laukumā.

Jūlijā arī pašam Liepājas Leļļu teātrim ir jāorganizē liels pasākums – 6. starptautiskais ielu teātru festivāls "Zeme. Debess. Jūra.", kas nu jau kļuvis par neatņemamu kultūras dzīves notikumu Liepājā jūlija otrajā nedēļā. Tā galvenā rīkotāja L.Belte stāsta, ka tāpat kā pērn arī šogad festivālu pārstāvēs septiņas Eiropas valstis – Somija, Itālija, Spānija, Anglija, Latvija, Lietuva, un Vācija. "Pateicoties Liepājas Kultūras pārvaldes un citu cilvēku atbalstam man bija iespēja apmeklēt Eiropas kultūras kongresu Polijā. Tā noslēguma pasākumā ievēroju vienu pasakainu trupu. Tās dalībniekiem bija kostīmi, kuros bija iestrādāti LED gaismekļi, kas tumsā izskatījās ļoti iespaidīgi. Man liepājniekiem gribējās parādīt ko līdzīgu, kaut mazu daļiņu no redzētā," stāsta L.Belte. Iecerēto viņai izdevās īstenot - Liepājā ieradīsies trupa no Vācijas, kura būs atvedusi vairākas trīs līdz četrus metrus augstas marionešu lelles, kuras gatavotas no LED gaismām. "Šīs lelles pie skatītājiem dosies festivāla pašā kulminācijā, tas ir, piektdienas vakarā Rožu laukumā. Tās būs sastopamas arī sestdien pa dienu, bet tad tās nespīdēs, tomēr skatītāju uzmanību saistīs ar savu iespaidīgo lielumu," teic L.Belte.

 Festivāla čaklākie apmeklētāji dalībnieku vidū varēs ieraudzīt arī atpazīstamas sejas – somu uguns šova trupu, kas uzstājās arī pērn, šoreiz tā ieradīsies ar jauniem priekšnesumiem. "Vēl šogad būs divi komiķi – čīlietis no Itālijas un spānis. Cerēsim, ka varēsim pamatīgi izsmieties, vismaz es smējos vēderu turēdama, skatoties viņu priekšnesumus," ar smaidu saka L.Belte.

 Pie Liepājas Leļļu teātra šīs sezonas ieguvumiem ir pieskaitāms tas, kas ir atbalstīs projekts, ko viņi iesniedza Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmai "Kultūra". Jūlijā teātris sāks īstenot šo starptautisko projektu, kurā sadarbības partneri liepājniekiem ir somi un lietuvieši. R.Belte palepojas, ka no Latvijas teātriem viņi ir pirmie, kura projektu apstiprinājusi šī programma. "Mēs arī bijām pionieri no Latvijas teātriem, piesaistot ES finansējumu. Dievs mūs mīl, neļauj galīgi izputēt," piemetina R.Belte.

Leļļu teātris ir ieguvis 14 tūkstošus eiro, pateicoties tiem nākamā gada 27.martā Liepājā tiks organizētas starptautiskās Teātra dienas sarīkojums, kā arī taps viens jauniestudējums. R.Belte iecerējis, ka to varētu iestudēt Valsts Leļļu teātra bijušais galvenais režisors Māris Koristins. "Viņš mums savulaik palīdzēja uztaisīt izrādi "Via Vitae", ar ko plūcām laurus starptautiskos festivālos, pat ieguvām "Grand Prix"," izvēli skaidro direktors. Izrādei jau tiek šūti kostīmi, kā arī Krievijā top vairākas marionetes. "Latvijā tādā kvalitātē marionetes neizgatavo," skaidro R.Belte, vēl piebilzdams, ka šobrīd lielākā problēma ir leļļu atgādāšana uz Liepāju. Izrādes scenārija autors R.Belte cer šo izrādi veidot tādu, lai ar to varētu braukt uz festivāliem ārzemēs.

Šajā gadā pirmizrādi vēl piedzīvos iestudējums "Smilšu sēres dziesminieki", kurai Ieva Tālberga raksta mūziku. Vara Siliņa vadībā taps iestudējums "Ābece". Plānots arī jauniestudējums "Lāčradzis" , kura režisore ir maģistrante šai jomā Lelde Eglinska, savukārt viņas vīrs, aktieris Marģers Eglinskis tai būs sacerējis mūziku.

"Kurzemes Vārds"

Ģirta Gertsona foto

Katrai lellītei tagad ir sava vieta, labākajām – skatītāju zālē, kur tās var apskatīt bērni - stāsta Liepājas Leļļu teātra mākslinieciskā vadītāja Lita Belte un direktors Rihards Belte.