Šā gada 22. maijā plkst. 14 Liepājas
muzejā notiks 17. starptautiskās zinātniskās konferences “Sabiedrība un
kultūra: Zinātne laiku lokos” plenārsēde, kas veltīta izcilajam latviešu
arheologam, pedagogam, muzeju darbiniekam Pēterim Stepiņam, kuram šogad
apritētu 100 gadu jubileja, portālam pastāstīja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Konferenci rīko Liepājas Universitātes
Vadības un sociālo zinātņu fakultātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes
Socioloģisko pētījumu centrs, Melardalenas augstskolas Sociālo zinātņu
departaments (Zviedrija) un Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde “Liepājas muzejs”.

Plenārsēdē Liepājas muzejā ar lasījumiem
uzstāsies Liepājas Universitātes administratīvais direktors Arturs Medvecis,
kas raksturos Pēteri Stepiņu kā pedagogu Liepājas Pedagoģiskās skolas periodā.
Mg. hist. Inga Doniņa runās par Latvijas un Lietuvas teritorijas kuršu
kapulauku izpēti. Latvijas Nacionāla vēstures muzeja arheoloģe Dr. hist.
Ingrīda Virse sekos Pētera Stepiņa pēdās un runās par kādu neparastu karavīra
apbedījumu Mazkatužu kapulaukā.

Savukārt Liepājas muzeja direktores
vietniece krājuma darbā Guna Dancīte iepazīstinās ar Pētera Stepiņa mantojumu
Liepājas muzejā, bet vēsturnieks Arnolds Bērzs runās par Pēteri Stepiņu kā
darba kolēģi, arheologu un skolotāju. Dr. hist. Tālis Pumpuriņš atklās
Pieminekļu valdes arhīva liecības par Pēteri Stepiņu, arheologs Dr. hist. Juris
Urtāns raksturos Pēteri Stepiņu arheologu vidē.

Zinātnisko lasījumu noslēgumā Liepājas
muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere iepazīstinās klātesošos ar
Liepājas muzeja arheoloģijas ekspozīciju, kam sekos Pētera Stepiņa meitas Agnes
Sprūdžas atmiņas par tēvu un ieskats dzimtas vēsturē. Plenārsēdi Liepājas
muzeja telpās noslēgs Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas čellistes Santas
Valeres koncerts. Pie klavierēm Ilze Dzērve.

Pēteris Stepiņš dzimis 1914. gada 27.
aprīlī Krāslavas rajona Aulejas pagasta Ančos. 1932. gadā viņš sāka studijas Latvijas Universitātes
Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā. Nepieciešamība pelnīt
iztiku aizkavēja studiju beigšanu līdz 1941. gadam. Šajā laikā Pēteris
Stepiņš piedalījās izrakumos Klaņģu, Daugmales, Talsu un Jersikas pilskalnos,
kā arī Rūsīšu – Debešu kapulauka izrakumos Rubas pagastā. 1939. gadā viņš
patstāvīgi veica senās Aizkraukles baznīcas atrakšanu Daugavas krastā, bet
1940. gadā vadīja arheoloģiskos izrakumus Īlē. No 1941. līdz 1944. gadam,
būdams Pieminekļu valdes inspektors, pārlūkoja pilskalnus Kurzemē, veicot
arheoloģisko pieminekļu apsekošanu. Tika iesaukts Latviešu
leģiona 19. divīzijā. Karam beidzoties, nokļuva padomju režīma filtrācijas
nometnē Sibīrijā.

Pēc Otrā
pasaules kara Pēteris Stepiņš strādāja par pedagogu. Tomēr, gan būdams Liepājas
muzeja ārštata līdzstrādnieks, gan dažus gadus strādādams muzejā, viņš
sabiedriskā kārtā turpināja arheoloģisko izpēti un apsekošanu – veica izrakumus
Vārtājas senlejā atklātajā senpilsētas daļā pie Vārtājas pilskalna, pētīja
uzkalniņkapus Bārtas Pukuļos un 1960. gadā veica izrakumus Durbes Dīros.

Šie
izrakumi un vēstures pirmavotu studijas ļāva izdarīt secinājumus par kuršu
karavīru izšķirošo lomu Durbes kaujā 1260. gadā. Savu pētījumu rezultātus
Pēteris Stepiņš apkopoja 1967. gadā izdotajā brošūrā “Durbes
kauja”. 1970. gadā, izpētot agrā dzelzs laikmeta kuršu apbedījumus
Grobiņā līdzās skandināvu kapu laukam, arheologs pierādīja, ka Grobiņas pirmie
apdzīvotāji bijuši kurši.

Pētera Stepiņa mūžs noslēdzās 1999. gada
24. novembrī.

Plenārsēde Liepājas muzejā ir atvērta
ikvienam interesentam. Ieeja bez maksas.