Ceturtdiena, 24. jūlijs

+25°C
Vējš: ZA 2 m/s
Neliels mākoņu daudzums

Vārdadiena: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne

Cik ananasu aug Liepājas arhitektūrā?

Atslēgvārdi arhitektūra

Arhitektūras tūrisms sen vairs nav spodra lappuse mūsdienu ceļojumu rokasgrāmatās. Ar to nedomāju gadsimtiem pazīstamo vēsturisko apbūves stilu piemēru apskates. Populāra ir došanās iepazīties ar laikmetīgās arhitektūras parādībām, kas kādu vietu, pilsētu vai pat valsti no jauna padarījušas interesantas ne tikai profesionāļiem. Kultūras periodikas apritē iegājusies sentence "uzlikt uz kartes". Tā nozīmē — pēkšņi padarīt sevi redzamāku starp miljoniem citu ar pārsteidzošas arhitektūras palīdzību.

Arhitektūra arvien sākas no sabiedrības attiecībām un tās attieksmes pret dabu, izmaiņas cilvēka dzīvesveidā iedvesmo un pamato arhitektu radošās domas, kuras savukārt virza būvniecības tehnoloģiju attīstību vai otrādi. 21.gadsimts šai daiļsaimniecības nozarei piešķīris digitālu dimensiju. Arhitektūrai vienmēr bijusi sociāla nozīme, jo tai ir augsta ietekmes likme uz cilvēka psihi un fizioloģiju. Ēka vai to kopums, kas veido viensētu, apdzīvotu vietu vai pilsētvidi — telpa (mākslīgā, cilvēka radītā), kurā cilvēks uzturas, nav ignorējama kā nevēlama grāmata, nogurdinoša dziesma vai agresiju raisošs kinoseanss, nedz arī tūlīt izmetama kā apnicis mākslas priekšmets vai no modes izgājusi mēbele. Arhitektūra stāv, kur uzcelta, simtiem gadu. Tai ejam garām, to izmantojam ik dienu. Un it kā nemanāmi tā mūs ietekmē. Tieši tāpēc arhitektūru, kuras pirmsākums bija cilvēka vajadzība pēc pajumtes, ātri sāka izmantot kā efektīvu līdzekli varaskāres apmierināšanai. To rāda vēsture: uzmanību saistošākie, varenākie, pazemību iedvesošie objekti atrodami varas arhitektūrā — starp tempļiem, memoriāliem un valdību namiem.

Tagad prioritātes arhitektoniskajai ietekmei ir mainījušās. Nāciju varenības simboli arhitektūrā nu tiek celti kā populistiskas kultūras zīmes — muzeji, bibliotēkas un koncertzāles, arhitekti iecelti prestiža paaugstināšanas speciālistos, bet arhitektūru vidē iekar kā tirgzinību (mārketinga) karogu.

Tāpēc, ka vides veidotāju atbildība par sabiedrisko attiecību izaugsmi ir ļoti liela, arhitektūras kvalitātei ir milzīga nozīme. Lai atzīmētu kvalitatīvākos būvniecības piemērus pašu mājās, ieliekot tos pilsētas kartē kā modernās arhitektūras izpētes galapunktus, pirmo maršrutu "Kultūras Pulss" izvēlas pa Liepājas vietām un ēkām, kas tikušas  godalgotas vai nominētas Latvijas arhitektūras ikgada labāko darbu skatēm, ko Latvijas Arhitektu savienība šopavasar rīkoja jau divpadsmito reizi.

Par labāko no vispārēji labā pēc kārtas

Importa žurnālos noskatītie Eiropas mēroga centieni "nokļūt kartē" sasniedza Liepāju līdz ar mūsu Simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Imanta Rešņa pārgalvīgo dedzību, sapņojot par jaunu koncertzāli. Starp citu — tradicionāli. Aizmetņi tā saucamajiem arhitektūras šedevriem mūsdienās lielākoties ir uzņēmīgas personības uzdrīkstēšanās. Laika posmā, kas tikai sprīdi īsāks par brīvvalsts pastāvēšanu, Imanta Rešņa sapnis izgājis Latvijā pirmoreiz organizētā starptautiskā arhitektūras metu konkursa kristības, ieguvis neprasīta, taču Liepājai ideāla tēla aprises, sapņošanas astē aizrāvis līdzi arī Rīgu un Ventspili, nu gaida īstenošanas finiša taisni... Otrās vietas ieguvējs konkursā par Liepājas koncertzāli — latviešu biroja "Arhis" darbs "Skaņā kāpa" savukārt kļuva par 2003.gada labāko projektu Latvijā.

Lai cik dīvaini neliktos tiem, kas bieži un gauži domā pa drāti, Liepājas pilsētvide jau ir koncentrēti kvalitatīvs fons gan darba dienai, gan izklaides un atpūtas stundām, pat arhitektūras studijām. Es nerunāju par fizikālo fonu, kurā ietilpst grubuļainās ielas maznodrošinātāko mikrorajonos un atkritumos ieaugusī ezermala, nedz arī klibojošajiem komunālajiem pakalpojumiem un to augstu lecošajiem tarifiem. Runāju par to Liepājas publiskās telpas daļu, kas lēnām (naudas plūsmai adekvāti), taču iejūtīgi un talantīgi veidojas par kopēji iedvesmojošu skatuvi labam liepājnieku garastāvoklim, — Rožu laukumu, vēsturiskā centra daļu, Vecās ostmalas krastmalu un promenādi, Jūrmalas parku un Karostu, kā arī atsevišķām ielām un ēkām, kas ir sākumpunkti labiekārtošanas vektoriem uz klusākām ražošanas vai dzīvošanas zonām.

Beidzot jāmin, ka pilsētvide pati neveidojas. Pie tās strādā liels kolektīvs, sākot ar sadarbību starp arhitektiem, plānotājiem un pilsētas stratēģiem, beidzot ar stādījumu puķkopi, sētnieku un aktīvo iedzīvotāju. Tātad arī tevi, lasītāj! Liepājai paveicās, ka ilgi nebija naudas un ka bez mīlētiem mūziķiem te izsenis strādā aizrautīgi arhitekti, kam tīk savs darbs, rūp tuvākā apkārtne un tālāka nākotne. Finanšu diēta nepieļāva steigai raksturīgās kļūdas, kas arhitektūrā jālabo gadu desmitiem. Profesionāļu fanātisms sekmēja pieejamā lietošanu lietderīgi un atjautīgi.

Liepājas iekštelpu kultūras pulsu līdzās antikvāro vērtību krājumiem — apgleznotajām kāpņu telpām, spīķeru koka konstrukcijām, baznīcu altāriem, tirgus skārnim, teātra vai muzeja foajē utt. — agri pēc Atmodas paaugstināja arī mūsdienīgi interjeri. Atspēriens arhitekta Agra Padēļa-Līna ražīgi radošajai darbībai Liepājā bija trešās pēc kārtas LAS skates atzinības salona "Elektra" interjeram 1997.gadā (galvenā balva — atjaunotajai Vecpiebalgas baznīcai, arhitekte Ausma Skujiņa), kas šobaltdien nav apsūbējis, nedz ticis izpostīts, bet uzturēts ar pašcieņu. Sekoja Agra paraugstunda arhitekta dialogam ar pilsētu, kurā ieklausoties pilsētniekam būtu jāatgūst uztveres jaunība.

Jau 1998.gadā Liepājas arhitektūra noskanēja valsts apmēros — jaunā ledushalle (arhitekta U. Pīlēna birojs) uzvarēja un guva LAS skates Lielo balvu kā gada labākā ēka. Svaigā sporta būve, stāvot uz ekonomiskās paralīzes pārvarēšanas sliekšņa, ar drosmi konstruktīvajos risinājumos, materiālos, kā arī pilsētbūvnieciski politiskajā domāšanā (centriskas novietnes izvēle) iezīmēja atveseļošanos Latvijas būvniecībā.

Vienā no pavisam trim notikušajām Liepājas skatēm — tajā, kurā noteica 1999.—2001.gadu labākos darbus pilsētas arhitektūrā (bija arī 1998. un 2002.), tieši Agris Padēlis-Līns saņēma četras no sešām iespējamām balvām: interjers — restorāns "Pastnieka māja", jaunbūvju pārbūve — veikals "Sala XL", Vēsturisko ēku pārbūveveikals "Māja" un jaunbūve — veikals "Šautra". Trīs no šiem objektiem izvirzīja LAS skatei.

2002.gadā Liepāja šķita esam telpiski tuvu Grobiņai... "AKA birojs" arhitektu Andra un Aijas Kokinu iestrāde sakrālo celtņu projektēšanā un 21.gadsimta ienestā askēze arī greznākajā garīdzniecībā veicināja koka Svētās Brigitas baznīcas rašanos Liepājas rajonā, kas saņēma balvu kā gada labākā sabiedriskā jaunbūve. Kokini startēja arī ar arhitektūras seju rūpniecības sektoram – "Līvu alus darītavu". Arhitekta U. Pīlēna birojs ar Ūdenslīdēju mācību centru LAS skati ieveda Karostā. Togad Ventspils veiksme krita tur pazīstamajam pilsētvides dizainam, bet Rīgas biznesa burbuļošanu arhitektūrā apsteidza lakoniski humānā Āgenskalna ģimnāzijas rekonstrukcija (Brīnišķīgo projektu birojs).

2003.gads bija labākā lielveikala un Zaigas Gailes biroja gads Latvijas arhitektūrā. Tostarp caurspīdīgi kārtainā izklaides kūka — Liepājas 1. rokkafejnīca (AKA birojs) bija pieteikta nominācijai Jaunbūves, īres nams Graudu ielā 45 (Arhitekts Agris Padēlis-Līns) rindojās starp veiksmīgākajām Pārbūvēm, Teritoriju un pilsētu plānošanā Liepājas Būvvaldes rīkoto pilsētplānošanas plenēru enerģētika tomēr zaudēja līdzīgi notikušajam Ventspilī, bet liepājnieku (Arhitekta U.Pīlēna birojs) zīmētā Ventspils lidostiņa kļuva par gada būvi ventspilniekiem.

Par 2004.gada labāko veikumu Latvijas arhitektūrā pirmoreiz nosauca privātmāju – Siguldā. Pirmoreiz LAS skati vērtēja starptautiska žūrija. Uzvarējušā biroja "Arhis" otro komandu godāja kategorijā Ainava, dārzs, labiekārtojums, vides dizains par Vecās ostmalas promenādes izbūvi Liepājā, izkonkurējot citu tepat jutekliski sakārtotu strēmeli – Jāņa ielu (Arhitekts Agris Padēlis-Līns). Šī autora jaunradītā dzīvojamā māja Dārtas ielā 16 palika nominācijas statusā tāpat kā Liepājas domes ēka (A Projekts) pie Pārbūvēm-renovācijām. Ventspils kļuva lepna par savu bibliotēkas jaunbūvi.

Arī 2005.gadā zvaigznes tituls atkārtoti tika savrupmājai – "Drupu mājai", kā arī jaunajiem arhitektiem Uldim Lukševicam, Mārtiņam Ošānam (f. l. tadao & lukševics) un Liepājas rajonam. Viņu birojā tapušās vasaras mājiņas "Mākoņu brīvdienas" turpat, Sakas pagastā, nopelnīja atzinību sadaļā Jaunbūves-sabiedriskās ēkas sacensībā, piemēram, ar jaunuzcelto Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes kompleksu (Arhis). Atzinīgu vērtējumu pārveda "Fontaine Hotel" rekonstruētās ēkas autori (arhitekts Guntis Jurjāns, interjers Ivonna Kalita), bez īpašas ievērības atstājot tādas mūsmāju Pārbūvestirdzniecības nams "Kurzeme" (Arhitekts Agris Padēlis-Līns), stadions "Daugava" (V projekts) un atpūtas centrs "Libava" (Arhitekta G. Vīksnas birojs). Uz balvu Iekštelpu dizains pretendēja viesu nams "Poriņš", bet nule gandrīz gatavā viesnīca "Promenāde" nonāca izlasē vēl kā labs projekts (abi: Arhitekts Agris Padēlis-Līns). Tas bija izcilas kvalitātes zīmogots gads dažādu kategoriju arhitektūrā, lielākotie – galvaspilsētā.

Nesen zināma kļuvusī 2006.gada laureāte trešo gadu pēc kārtas ir dzīvojamā māja – šoreiz Jūrmalā un sešiem mājokļiem paredzēta, taču labākā ģimenes māja atkal pēc jauna arhitekta Jāņa Saukas projekta uzcelta Liepājas rajonā. Liepājā stāv pagājušā gada labākā sabiedriskā jaunbūve –  biroju ēka Zivju ielā 11/13 (Diānas Zalānes projektu birojs) – vecpilsētas kvartālā teicami un nepretenciozi iekļauta funkcionāla struktūra, kas atbildīgā situācijā rāda skaidras, neuzbāzīgas domas izteiksmību un spēku. Liepājnieki (AKA birojs) uz skatuves kāpa pēc vienas no trim balvām Ventspilij — par sulu ražotnes jaunbūvi (divas citas — restaurācijā un ainavu dizainā), lai arī Liepājā viņi apsveicami atrisinājuši vēsturisku uzdevumu, Stendera ielā laikmetīgi iekonstruējot spēļu zāli "Klondaika", bet Zaigas Gailes biroja piedāvājums bijušās Liepājas liķiera fabrikas pārveidei, protams, nevarēja pārspēt unikālo projektu Rīgas koncertzālei (Sīlis, Zābers un Kļava).

Kāpēc raksta nosaukumā minēts ananass? Latvijas arhitekti par labu sniegumu ilgtspējīgākajā no mākslām – arhitektūrā – katrā no nominācijām kā balvu saņem svaigu ananasu. Paliekoša ir Lielā balva – bronzas ananass, ko pasniedz vienam no konkrētā gada svaigo ananasu saņēmējiem. Tikai sākot ar šo gadu, pie netrūdošas lietas atmiņai – bronzas ananasa šķēles – tika arī uzvarētāji nominācijās. Augam.

Labākās laikmetīgās arhitektūras adreses:

Liepājā
Salons "Elektra", Pumpura iela 7. – Atzinība 1997
Ledushalle, Brīvības iela 3/7. –  Bronzas ananass 1998
Restorāns "Pastnieka māja", F.Brīvzemnieka iela 53
Veikals "Sala XL", Klaipēdas iela 80
Veikals "Māja", Vecā ostmala 24
Veikals "Šautra", Rožu laukums 9
"Līvu alus" darītava, Ganību iela 9/11
Ūdenslīdēju mācību centrs, Atmodas bulvāris 1
1.rokkafejnīca, Stendera iela 18/20
Īres nams, Graudu iela 45
Dzīvojamā māja, Dārtas iela 16
Liepājas domes ēka, Rožu iela 6
Vecās ostmalas promenāde. – Ananass 2004
Jāņa iela
Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes komplekss, Bāriņu iela 3
"Fontaine Hotel", Jūras iela 24. – Atzinība 2005
Tirdzniecības nams "Kurzeme", Lielā iela 13
Viesu nams "Poriņš", Palmu iela 5
Viesnīca "Promenāde", Vecā ostmala 40
Biroju ēka, Zivju iela 11/13. – Ananass 2006
Spēļu zāle "Klondaika", Stendera iela 3
Liepājas rajonā
Svētās Brigitas baznīca, Grobiņa, Celtnieku iela 33. – Ananass 2002
"Drupu māja", Sakas pagasts. – Bronzas ananass 2005
"Mākoņu brīvdienas", Sakas pagasts. – Atzinība 2005
"Lubiņu māja", Pāvilosta. – Ananass 2005

Indra Ķempe,

Diānas Zalānes projektu biroja foto

"Labākā sabiedriskā jaunbūve – 2006"
Biroju ēka Zivju ielā 11/13, "Diānas Zalānes projektu birojs".

Nominācija "Jaunbūves – sabiedriskas ēkas. 2006"
Spēļu zāle "Klondaika", Stendera iela 3, "AKA birojs"

Nominācija "Vides dizains. Projekti un konkursa darbi – 2005"
Viesnīca "Promenāde", Vecā ostmala 40, arhitekts Agris Padēlis-Līns.

Labākā nominācijā "Ainava, dārzs, labiekārtojums, vides dizains – 2004"
Vecās ostmalas promenāde, "Arhis". 

Nominācija "Jaunbūves – privātmājas. 2004"
Dzīvojamā māja Dārtas ielā 16, arhitekts Agris Padēlis-Līns.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

Kultūras Pulss

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!