Kā lidmašīnas uz Liepāju lidoja 18.07.2012

Šogad aprit 75 gadi, kopš sākās pasažieru pārvadāšana ar satiksmes lidmašīnām maršrutā Rīga – Liepāja un atpakaļ, jo 1937. gadā Liepāja kļuva par pirmo pilsētu Latvijā, kuru sāka apkalpot arī civilā aviācija.

Vispirms vajadzēja angārus

Saistībā ar politiskajām pārmaiņām 1934. gada maijā mainījās arī Latvijas aviācijas struktūra. Atbilstoši jaunās valsts iekārtas prasībām, kad visās dzīves nozarēs tika nostiprināta arvien lielāka valsts loma, to skāra plašas reformas. Sabiedrībā mainījās arī uzskati par satiksmes aviācijas nozīmi un piederību. Sadarbībā ar valsts Satiksmes ministriju tā tika pakļauta civilās aviācijas inspektoram.

1930. gados regulāri rīkotajās Baltijas valstu aeroklubu konferencēs līdztekus nacionālo aeroklubu darbības izskatīšanai notika plašas diskusijas, pieņemot attiecīgus lēmumus par iespējamo Baltijas valstu aerosabiedrību dibināšanu katrā no tām. Konferencēs tika nolemts, ka sākotnēji katrā valstī jāveido iekšējās aviolīnijas, lai pēc tam virzītos tālāk jau starptautiskā mērogā.

Un tā Latvijā jau 1936. gadā sāka risināt jautājumu, kas bija saistīts ar valsts gaisa satiksmes sabiedrības "Rīga – Liepāja" dibināšanu un aviolīnijas organizēšanu. Bija jāizvēlas piemērotākās satiksmes lidmašīnas gan pēc ekonomiskiem, gan militāri tehniskiem apsvērumiem.

Maršruta galapunktos, īpaši tas attiecās uz Liepāju, bija jāizveido lidmašīnu novietne, jābūvē angārs un pasažieru apkalpošanas telpas, kādas bija Spilves aerodromā Rīgā, bet vēl nebija Liepājā. Bija jāslēdz līgumi ar lidmašīnu būves firmām par lidmašīnu iegādi un apkalpojošā personāla – pilotu un tehniķu – apmācīšanu.

Liepājā gaisa satiksmes staciju izveidoja jau esošajā jūras kara aviācijas diviziona lidlaukā līdzās kara ostai un Kalpaka tiltam, tā sauktajā Velnciema aerodromā. Teritorijā, kuru vēlāk apbūvēja ar galantērijas kombināta "Lauma" ražotnēm.

1936. gada 5. jūlijā Liepājā aviācijas svētku laikā notika Pasta un telegrāfa departamenta jaunā angāra pamatu likšana un satiksmes aviācijas aerodroma vietas iesvētīšana. Tas bija svinīgs pasākums, kurā piedalījās daudzas prominentas personas – Pasta un telegrāfa departamenta direktors Hugo Resnais, Liepājas garnizona priekšnieks ģenerālis Oskars Dankers, Aizsargu aviācijas priekšnieks kapteinis Jānis Lindbergs un citi.

Pirmo akmeni angāra pamatos iemūrēja ģenerālis Dankers. Svētkos piedalījās arī Igaunijas un Lietuvas aeroklubu pārstāvji, Rīgas konferences dalībnieki. Aerodromu iesvētīja Dr. Visvaldis Sanders.

Sāk ar pasta sūtījumiem

Kā vēstīja "Kurzemes Vārds", jau 1937. gada aprīlī būvdarbi ritēja pilnā sparā: "Jaunās gaisa ostas angārus ar pasažieru telpām veidoja 12 metru augstās, 21 metru garās un 34 metrus platās ēkas mūris. Bet otro stāvu cēla no koka. Būves uzņēmējs J. Ķeiris pielika visas pūles, lai ēka līdz 15. maijam būtu gatava. Blakus angāriem pasažieru uzgaidāmās, policijas un muitas telpas."

Zemi lidlauka segumam veda no Atteku salas Liepājas ezerā. Skrejceļu no Kuršu (O. Kalpaka) ielas līdz lidostas ēkai noklāja ar betonu. Būvdarbus pabeidza un jauno lidostu iesvētīja 1937. gada 15. maijā.

Pasažieru un pasta sūtījumu pārvadāšanai sabiedrība "Rīga – Liepāja" nolēma iegādāties divas angļu "DH – 89A Dragon Rapid" lidmašīnas, jo Latvijas aviācija jau sen bija orientēta galvenokārt uz angļu aviācijas tehnikas un lidaparātu iegādi.

1937. gada martā īpaša Latvijas aviatoru komisija pēc lidmašīnu, visu instrumentu un inventāra pārbaudes pārņēma abas jaunās lidmašīnas no ražotājfirmas "The Havilland Aircraft Co". Tā paša mēneša beigās sākās abu lidmašīnu izmēģinājuma lidojumi starp Rīgu un Liepāju. Lidmašīnā atradās septiņi pasažieri un pilots jeb, kā rakstīts tehniskajos parametros, 7+1. Pārējie tehniskie dati: lidmašīnas motoru jauda 2 x 200 ZS (zirgspēki), de Havilland Gipsy Six VI; spārna vēziens – 14,65 metri; lidmašīnas garums – 10,8 metri, augstums – 3,07 metri, nesošā virsma – 31 m², tukšsvars – 1405 kilogrami, lidsvars – 2500 kilogramu, maksimālais ātrums – 250 kilometru stundā, nolaišanās ātrums – 93 kilometri stundā, derīgā krava – 650 kilogramu, maksimālais lidojuma ilgums – 4, 4 stundas bez degvielas papildu uzpildīšanas. Tolaik šī, lidmašīnas 1934. gada ārēja veidola konstrukcija bija viena no modernākajām satiksmes lidmašīnu pasaulē, tās shēma – nospriegots divplāksnis ar eliptiskas formas spārnu un neievelkamu šasiju.

No 1937. gada jūnija lidmašīnās sāka pārvadāt pasta sūtījumus. Izmēģinājuma lidojumos noskaidroja, cik varētu izmaksāt viena pasažiera vešana. Tas bija nepieciešams lidojuma maksas noteikšanai. Vienā virzienā biļetes cena bija 14 latu, bet bērniem – trīs lati.

Pirmā Valsts gaisa satiksmes sabiedrības lidmašīna "Rīga – Liepāja" Liepājas lidlaukā nolaidās 1937. gada 10. jūnijā, atvedot pasta sūtījumus. Tos pārvadāja bez īpašām piemaksām, taču sūtījumu garums nedrīkstēja pārsniegt 150 centimetru.

Pilnībā gaisa satiksmi ar abām lidmašīnām reisos "YL – ABC" un "YL – ABD" līnijā Rīga – Liepāja atklāja 1937. gada 15. jūnijā. Līnijas saimnieks bija Satiksmes ministrijas uzņēmums, kuru pārzināja Pasta un telegrāfa departamenta direktors Hugo Resnais un gaisa satiksmes vadītājs inženieris J. Jēriņš.

Sarosās arī daugavpilieši

Lidmašīnas kursēja četras reizes dienā un 210 kilometru lielo attālumu veica nepilnā stundā. No Rīgas lidmašīna izlidoja pulksten 7.30, pēc stundas tā bija Liepājā un uz Rīgu atpakaļ devās pulksten 8.50. Pēcpusdienas reiss no Rīgas bija pulksten 16.15, bet atpakaļ – 17.35. Vasaras lidojumu saraksts bija spēkā no 15. jūnija līdz 30. septembrim. Biļetes varēja iegādāties Liepājas telegrāfa kasē Jēkaba (Radio) ielā 15.

15. oktobrī, paveicot 492 lidojumus, noslēdzās pirmā lidsezona. Bija nolidotas 502 lidstundas, nolidoti 97 600 kilometru. Šajā laikā ar lidmašīnām bija lidojuši 2162 pasažieri, pārvadāti 6122 kilogrami pasta un 227 kilogrami citu sūtījumu un bagāžas. Šie panākumi mudināja domāt par tālāku valsts gaisa satiksmes tīkla veidošanu. Arī Daugavpils virzienā.

Ērtos lidojumus izmantoja galvenokārt valsts iestāžu darbinieki, uzņēmēji, rūpnieki, turīgie pilsoņi. "Kurzemes Vārds" raksta, ka 1938. gadā no lidmašīnas Liepājā izkāpis kāds Medzes pagasta lauksaimnieks. Korespondenta taujāts, vai neesot bijis bail lidot, bijušais karavīrs un darbarūķis braši atbildējis, ka tas viss esot bijis nieks salīdzinājumā ar cīņām pret Bermontu Liepājas pievārtē 1919. gada novembrī.

Latvijas pirmo valsts gaisa satiksmes lidmašīnu tālākais liktenis bija šāds: 1940. gadā tās lidojušas virzienā uz austrumiem PSRS Civilās gaisa flotes Baltijas pārvaldes pakļautībā. Viena no tām avarējusi reisā Rīga – Maskava neilgi pirms kara sākuma, nolaižoties Maskavas Bikovas lidlaukā. Otru 1942. gada maijā vācu "Luftwaffe" vadība Rīgā nodevusi "Sonderstaffel Bushmann" (īpašā aviācijas eskadriļa) Igaunijā. Igauņu lidotāji to pārdzinuši uz aerodromu Ulemistē.

Civilās aviācijas satiksme starp Rīgu un Liepāju pastāvēja līdz 1939. gada beigām, kad tuvējās karostas pakāpeniskas pārejas padomju armijas daļu pārvaldījumā dēļ šie reisi tika pārtraukti.

Jānis Gintners,
 

(No topošās grāmatas "Liepāja 1920. – 1939." – turpinājuma grāmatai "Liepāja Latvijas sākotnē").

Pirmā Latvijas Valsts gaisa satiksmes lidmašīna "DH – 89A Dragon Rapid" Liepājas lidlaukā. 1938. gads.