Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 17. septembris

+18°C
Vējš: R 2 m/s
Neliels mākoņu daudzums

Vārdadiena: Vera, Vaira, Vairis

Tirdzniecības centru netveramais vilinājums  (1)

Atslēgvārdi tirdzniecība

Tādi kā Rīgā pie mums to vēl nav. Nav arī kā Klaipēdā. Nav kā Vācijā, Itālijā un daudzās citās Eiropas pilsētās. Jā, nav, bet arī Liepājā ir tirdzniecības centri, bez kuriem vairs savu ikdienu nevaram iedomāties. "Sala XL", "Kurzeme", "Ostmala", "Rietumu centrs". Nākamgad šo pulciņu papildinās jaunais centrs "Baata" Klaipēdas ielā, kuru vēl tikai ceļ. Pilsētas centrā ir vieta jaunam tirdzniecības un darījumu centram. Ļoti daudzi ikdienā iepērkas tieši tirdzniecības centros, bet nedēļas nogalē tos apmeklē kopā ar ģimeni un bērniem, uzturoties tur un apvienojot patīkamo ar lietderīgo.

Proti, iepērkoties, paēdot un pavadot brīvo laiku. Tirdzniecības centri kā brīvā laika pavadīšanas fenomens? Jā, arī tā var teikt. Par to šis pētījums.

"Kurzeme" reiz bija universālveikals

Tirdzniecības namu jeb universālveikalu "Kurzeme" uzcēla tālajā pagājušajā gadsimtā, padomju varas gados, bet pēc rekonstrukcijas tagadējā veidolā to atklāja 2005.gada aprīlī. Liepājā pirmais modernais tirdzniecības centrs "Sala XL", ko atvēra 2001.gada decembrī, tapa veikala "Klaipēda" vietā. Tad nāca "Rietumu centrs", kur savulaik atradās pircēju iecienītais lielveikals "Citymarket". 2004.gada 25.novembrī ļaužu pūļi stāvēja pie jaunuzceltā tirdzniecības centra "Ostmala" durvīm, gaidot tā atvēršanu. Visos Liepājas tirdzniecības centros dzīve un tirdzniecība sit augstu vilni. Pircēju skaits aizvien palielinās, nomnieki (ar nelieliem izņēmumiem) stingri turas savās vietās, jo tur, kur cilvēki, tur bizness iet. Daļa aktīvo pircēju ik pa laikam nopūšas: "Te, Liepājā, neko normālu nevar nopirkt." Un sēžas savās automašīnās, lai iepirkšanās prieku apvienotu ar piedāvātajām izklaides iespējām Klaipēdas "Akropolē" vai Rīgas tirdzniecības centros. Dzīve tur mutuļot mutuļo, jo cilvēkiem tiek piedāvāts tieši tas, ko viņi vēlas – iepirkšanās, izklaide, ēdiens, iespēja pavadīt laiku sakoptā, mājīgā vidē, kur viņš tiek gaidīts un var justies kā kungs un ķēniņš, vai lepnā vientulībā, vai vadot laiku kopā ar ģimenes locekļiem.

Vai Liepājā pietiek ar jau esošajiem tirdzniecības centriem? Noteikti ne. Tā uzskata tirdzniecības centra "Kurzeme" direktore Sanita Kalna, jo viņas pieredze liecina, ka uz Liepāju grib nākt un savus veikalus atvērt ne viens vien pasaulē pazīstams zīmolu veikalu tīkls, taču šos nodomus realizēt traucē vienkāršs apstāklis – trūkst telpu, ko piedāvāt potenciāliem nomniekiem. Tādēļ atbalstāma būtu jaunu iepirkšanās vietu, sabiedrisko centru celtniecība. Tad arī tik bieži nebūtu jābrauc iepirkties uz Rīgu. Par to, ka "Kurzemes" popularitāte aug, liecina šajā tirdzniecības centrā veiktie pētījumi. Salīdzinot ar pērno gadu, klientu skaits palielinājies par 40 procentiem. Līdzīga situācija vērojama arī pārējos Liepājas tirdzniecības centros. Tātad cilvēkiem tie ir vajadzīgi. Kādēļ?

Iepirkšanās un ne tikai…

Mūsdienu tirdzniecības centri zem viena jumta cenšas apvienot visus iespējamos pakalpojumus, no kuriem primārais, protams, iepirkšanās. Jo lielāks, dažādāks piedāvājums, jo vairāk laika pircējs, klients pavadīs centrā, jo labāk. Abām pusēm – pircējiem, pārdevējiem – labāk. Centros jābūt veikaliem, pakalpojumu sniedzējiem, ēdināšanas vietām, izklaides vietām bērniem, pieaugušajiem. Kaut vai kaimiņpilsētas Klaipēdas tirdzniecības centra "Akropole" piemērs, kur iespējams gan slidot, gan boulingu spēlēt, ne tikai iepirkties un paēst.

Ja atskatās vēsturē, tad skaidrs, ka cilvēkiem visos laikos patikusi gan iepirkšanās, gan kumēdiņi. Tā pati gadatirgu organizēšanas tradīcija, kas Latvijā 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā bija gana populāra. Lai arī uz gadatirgiem mūsu senči devās tikai pāris reižu gadā, bet tie, gluži tāpat kā mūsdienu tirdzniecības centri, bija vieta, kur varēja ne tikai iepirkties, bet arī izklaidēties, piemēram, cirka mākslinieku priekšnesumus vērojot, vizinoties ar karuseli un turpat tirgus laukumā notiesājot kādu ūdenskliņģeri. Jā, varēja arī sevi parādīt un citus apskatīt. Tas liek secināt, ka cilvēka daba un vēlmes nemainās, tikai piedāvājums kļūst daudzveidīgāks. Kādreiz divas reizes gadā, tagad – kaut vai katru dienu. Pircējiem ir kur atstāt savu naudu un izklaidēties, tirgotājiem – iespēja nopelnīt.

Vairāki un atšķirīgi

Katrs no Liepājas lielajiem tirdzniecības centriem ir atšķirīgs un, ja Liepājas iedzīvotājam ikdienā apnikusi ierastā iepirkšanās vieta, kur iets katru dienu, var doties uz citu pilsētas rajonu, citu veikalu. Bez jau pieminētajiem veikaliem "Sala XL", "Kurzeme", "Ostmala", "Rietumu centrs", līdzību ar tirdzniecības centru var saskatīt vairākos objektos, piemēram, Ganību ielā "Ezerkrasts", kur kādreiz atradās Liepājā pirmais veikals "RIMI", Kuršu un Rakstvežu ielas stūrī jaunuzceltais veikals, veikals "Beta" O.Kalpaka ielā u.c.

Bet atgriežamies pie lielajiem. "Ostmala" jau kopš atvēršanas dienas iemantojusi pircēju atzinību ne tikai kā iepirkšanās vieta, bet arī vide, kur interesanti pavadīt laiku. Izstādes, kuras autori mēdz būt kā bērni, tā pieaugušie, nomaina cita citu. Izveidojusies sadarbība ar Liepājas muzeju, Tehniskās jaunrades centru, bērnudārziem, skolām u.c. Ik pēc laika notiek mazākas un lielākas akcijas. Kur vislabāk kā "Ostmalā" jau laikus manāms, kādi svētki tuvojas? Daira Vaičikauska: "Ik dienas "Ostmalu" apmeklē vairāk nekā 9 tūkstoši cilvēku. Viņiem tiek piedāvāta iespēja ne tikai iepirkties, bet arī saturīgi pavadīt laiku. Daudzas organizācijas, mācību iestādes pašas piedāvā rīkot izstādes, koncertus, radošās darbnīcas, sacensības utt. Tā ir savstarpēji izdevīga sadarbība, kurā ieguvumi – abpusēji. Visi sarīkojumi ir bez maksas. Mums, organizatoriem, gandarījums, ka cilvēkiem patīk." Vadītāja piebilst, ka klienti ir dažādi. Kādam centrā notiekošais sarīkojums patīk un interesē, citam šķiet, ka tas tikai traucē iepirkties.

"Kurzemē" ļoti plašs apģērbu sortiments, apavi un arī citas preču grupas. Ir vieta, kur paēst, kur padzert kafiju un apēst kādu našķi, bet atšķirībā no citiem tirdzniecības centriem nav stāvvietu automašīnām. Tirdzniecības centru "Sala XL" apsaimnieko akciju sabiedrība "LPB", un tajā ir viss nepieciešamais, lai pavadītu laiku. Ēdājiem picērija "Čili pica", vecākiem vieta, kur atstāt rotaļāties bērnus. Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītāja Elīna Ļaudama: "Drīz būs gads, kopš atvērts mūsu tirdzniecības centra otrais stāvs. Tur ir apmeklētāju iecienītā kafejnīca "Pupiņbārs" un arī vairāki veikali. Manuprāt, tas, vai tirdzniecības centrs būs apmeklēts, vai būs pircēji, atkarīgs no vairākiem faktoriem, taču būtiskākais ir tas, kādi tajā veikali, to sortiments, kāds ir servisa piedāvājums. Kad pirms sešiem gadiem atvēra "Salu XL", liepājniekiem tādi tirdzniecības centri bija jaunums. Mulsinoši likās, ka ir tik liels veikals, plašumi, piedāvājums, taču tagad tas jau šķiet pašsaprotami un kļuvis vajadzīgs."

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" apsaimnieko kompānija "JYSK", centru "Ezerkrasts" uzņēmums "RIMI Latvija". Neskatoties uz dažādu kultūras un izklaides sarīkojumu neesamību, arī tur pircēju netrūkst ne darbadienās, ne brīvdienās.

Mums tos vajag!

Tirdzniecības centri kļuvuši par mūsu ikdienas, brīvā laika pavadīšanas neatņemamu sastāvdaļu. Tas ir fakts. Par to, ka neesam vis baltie zvirbuļi, bet tikai sekotāji, liecina plaši jo plaši attīstītā lielveikalu kultūra Eiropas zemēs. Ir piedāvājums, ir pieprasījums, un piedāvātāji dara visu, lai aizvien vairāk cilvēku vērtu tirdzniecības centru durvis. Viņiem, šķiet, tas izdodas. Un puses gūst abpusēju labumu.

Psihologa viedoklis

Radošās psiholoģijas centra "Ģimenei" vadītāja Iveta Gēbele:

– Brīvā laika pavadīšana tirdzniecības centros kā vienatnē, tā arī kopā ar ģimeni ir mūslaiku iezīme, kas nostiprinās un apmierina cilvēku vajadzības. Kurp doties brīvdienās, kā pavadīt brīvo laiku? Ļoti bieži izvēle tiek izdarīta par labu kādam tirdzniecības centram. Tas 21.gadsimtā šķiet pašsaprotami. Un Liepājā šī aina vēl nav tik izteikta kā Rīgā un citās lielajās pilsētās, kur iespēju klāsts ir vēl plašāks.

Kādēļ dodamies uz tirdzniecības centriem un lielveikaliem? Pamatu pamats – apmierināt savas pamatvajadzības. Tur ir komfortabli apstākļi, var gan gūt estētisku baudu, gan iegādāties sev nepieciešamo, gan saņemt pozitīvas emocijas no apkalpojošā personāla, satikt paziņas. Notiek ne tikai preču – naudas apmaiņas process, bet arī ir patīkami ieiet dārgākā veikalā, pasapņot, ko es varētu iegādāties, ja būtu nauda… Rodas motivācija strādāt, pelnīt, lai tērētu.

Bet katrai medaļai ir divas puses, arī šai. Ja laika pavadīšana lielveikalos kļūst par vienīgo vietu, kur ģimenes pavada brīvo laiku, tad rodas jautājums par vērtībām. Ko mēs iegūstam, pavadot laiku, piemēram, jūrmalā, ko iegūstam, pavadot laiku lielveikalā? Kādas emocijas pārnesam no pastaigas svaigā gaisā vai teātra, koncerta apmeklējuma un ko no lielveikala, kravājot laukā iepirkumu saiņus, kad kārtējo reizi konstatējam, ka atkal esam sapirkušies visu krietni par daudz? Tad sāk dominēt ne vairs tās labākās emocijas. Kas ir vērtīgāks, vai kopā skatīts saulriets vai atnestie iepirkumi? Lielveikali ir īstenojuši savu misiju, noorganizējuši saviem klientiem viņu vajadzību apmierināšanu. Laikam cilvēkam ir vajadzība, lai kāds viņa vietā noorganizē atpūtu, izklaidi. Augot dzīves līmenim, ienākumiem, cilvēkiem ir svarīgi apzināties, ka viņi var atļauties to, kas agrāk nebija pieejams.

Varbūt jāpadomā, vai ģimenē visa komunikācija sākas un beidzas no patērētāja aspekta? Vai varbūt mēs tiešā veidā esam iemācījušies pirkt pozitīvās emocijas? Kā saka gudrie – visu ar mēru…

Daiga Lutere,

Kāds nāk iepirkties, kāds tikai izmanto iespēju lielveikalā apsildīt degunu. Vēl kāds priecīgs par satiktu paziņu un iespēju patērzēt.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

Kultūras Pulss

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!