LSO ar Geršvina Rapsodiju viesosies Rīgas festivālā  (1) 05.06.2012

Ar Džordža Geršvina "Rapsodiju blūza stilā" 8.jūnijā plkst.20:00 Rīgā, Lielajā Ģildē Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā priecēs Rīgas festivāla klausītājus. Solists – džeza pianists Harijs Bašs, kurš savulaik ar lieliem panākumiem koncertējis duetā ar Raimondu Paulu.

Kā informē LSO sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere, tad Džordžs Geršvins ir simbols tam, kā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs tuvinājās divas kultūras – eiropeiskā klasiskās mūzikas vide un Amerikas melnādainais savvaļas augs džezs. Geršvina vecāki bija Krievijas ebreji – imigranti ASV, un viņš vadīja bērnību neiedomājamā dažādu tautu tradīciju kokteilī, uzaugot Manhatanas austrumu rajonā Īstsaidā, kur mita ebreji, afroamerikāņi, baltie amerikāņi, visdažādāko Austrumeiropas tautu pārstāvji. Jaunais mūzikas cienītājs mācījās mūzikas teoriju, iepazinās ar laikmetīgākiem strāvojumiem klasiskajā mūzikā, taču kāds viņa skolotājs teica – lielākus panākumus gūsiet neakadēmiskās mūzikas laukā. Tā arī bija, un jau pirmais hits – dziesma Swanee – guva milzīgus panākumus. Ar saknēm klasiskās mūzikas auglīgajā augsnē un skatienu uz afroamerikāņu mūzikas tradīcijām – tāds bija Geršvins, kurš guva panākumus gan smalkos salonos, gan vienkāršu ļaužu dzīvokļos.

Par “Rapsodiju blūza stilā” amerikāņu mūzikas žurnālists Alekss Ross saka – “tā atrodas ar vienu kāju virtuvē, ar otru kāju viesistabā”. Protams, tas nav džezs. Tā nav arī laikmetīgā klasiskā mūzika. Tas ir Gēršvins –, kā teica Leonards Bernsteins, dižākais melodiķis kopš Čaikovska laikiem.

Pēc pirmatskaņojuma publika esot burtiski lēkusi kājās un aurojusi. Geršvinu slavēja Stokovskis, Godovskis, Heifecs, Kreislers un pats Rahmaņinovs. Aizbraucot uz Eiropu, jaunais amerikānis saņēma slavas dziesmas no Stravinska, Ravēla, Prokofjeva, Šēnberga, Berga un citiem sava laika dižajiem. Īsā laikā Džordžs Geršvins kļuva par Amerikas skaņumākslas slavenāko eksportpreci.

Koncerta programmā klausītāji dzirdēs arī Antonīna Dvoržāka Devīto simfoniju “No Jaunās pasaules”, kur populāru melodiju ielokā visskaistāk mirdz brīnišķi skaistā lēnā daļa, savukārt koncerta ievadā skanēs viens no visu laiku dzīvespriecīgākajiem klasiskajiem skaņdarbiem – Leonarda Bernsteina mūzikla “Kandids” uvertīra.