Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 23. maijs

+11°C
Vējš: DR 5.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija

Cīņā par ceļa atjaunošanu iesaistās lietuvieši  (19)

Atslēgvārdi apšes upe | tilts | autoceļš | rekonstrukcija

Vai ir vērts sakārtot tiltu pār Apšes upi, ja pretī nav ceļa – to vakar, ierodoties Priekules novada domē, vēlējās saprast Skodas rajona pašvaldības mērs Petrs Pušinsks. Runa ir par to, vai ir cerības, ka drīzumā tiks rekonstruēts autoceļš Priekule – Lietuvas robeža.

Brauktuve no Gramzdas līdz Lietuvas robežai ir ļoti sliktā stāvoklī. Lai pārrunātu iespējas to atjaunot pēc iespējas ātrāk, vakar Priekules novada domē notika paplašinātā Tautsaimniecības un attīstības komitejas sēde. Tajā piedalījās ne vien deputāti, izpilddirektors Andris Razma un Attīstības nodaļas vadītāja Una Ržepicka, bet arī valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi" un "Latvijas Autoceļu uzturētājs" pārstāvji Liepājas reģionā Baiba Kampmane un Gunārs Lagzdiņš. Vēl ieradās kaimiņvalsts – Lietuvas – pārstāvji.

"No rīta braucāt pa šo ceļu un redzējāt, kas un kā – ka tas ir katastrofālā stāvoklī," sēdi atklāja U. Ržepickas stāstījums viesiem par problēmām ar valsts pārraudzībā esošo ceļu Priekule – Lietuvas robeža. "Mums ir ideja rakstīt vēstuli ministrijai. Aprakstīt situāciju gan tur, gan Krotes virzienā, kas ir mūsu taisnākā izeja uz Rīgas šoseju, un Vaiņodi." Viņa iecerējusi, ka to varētu parakstīt ne tikai abu pašvaldību pārstāvji, bet arī "Latvijas Valsts ceļi" un "Latvijas Autoceļu uzturētājs".

"Lai valdība atrod izeju, kā situāciju padarīt labāku!" uzsvēra U. Ržepicka. Viņa atgādināja, ka slikti ceļi atsaucas uz novada ekonomisko attīstību. Ne tikai lielajiem ražotājiem, bet arī mazajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu.

Priekules novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainars Cīrulis papildināja, ka Virgas pagastā bāzētais uzņēmums "Kurzemes gaļsaimnieks" nodarbina lielu daļu "Liepājas metalurga" bijušo strādnieku. Tagad uzņēmums atradis tirgu caur Lietuvu uz Ķīnu, tādēļ labs ceļš uz Skodu ir nozīmīgs. Tas ir svarīgi arī zemnieku saimniecībām, kas nodod pienu kaimiņvalsts pārstrādes uzņēmumiem. Tāpat ir daudz loģistikas firmu, kas izmanto šo ceļu tranzītam uz tādām Dienvidkurzemes pilsētām kā Aizpute, Saldus, Kuldīga, kā arī uz Rīgu. Caur Skodu un Priekuli virzās arī daļa to, kas izmanto Klaipēdas ostu. "Klaipēdas reģions ir pieturvieta Eiropas tūristiem. Kamēr nav ceļa, mēs kavējam to, lai viņi tālāk nonāktu pie mums. Kavējam jaunu firmu rašanos," norādīja A. Cīrulis. "Mēs nepaņemam naudu, ko varētu paņemt."

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 17.marta numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (19)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!