Kā Rucavu pielīdzināt Romai?  (4) 06.04.2008

Aizvadītās nedēļas nogalē nozīmīgs sarīkojums vienkopus pulcēja daudzus rucavniekus. Kultūras namā notika gandrīz 500 lappušu biezās un saturā neparasti ietilpīgās grāmatas – rakstu krājuma "Rucavā, tur Paurupē..." – atvēršanas svētki. Līdz ar to, kā uzskata pagasta ļaudis, ir ielikti pamatīgi un nezūdoši pamati novada kultūras mantojuma saglabāšanai.

"Rucava tagad pievienojusies lielām pilsētām. Tādām kā Rīga un Roma, par kurām, tāpat kā tagad par Rucavu, ir uzrakstītas grāmatas," atvēršanas svētkos pajokoja vietējās pašvaldības vadītājs Viktors Čamans. Viņš pauda milzīgu gandarījumu par to, ka grāmata iznākusi, sakot, ka ir ļoti pateicīgs radošajam kolektīvam, kas uzdrīkstējās ķerties pie tik apjomīga un atbildīga uzdevuma. Un piebilda, ka paveiktais ir lieliska liecība tam, ko iespējams paveikt, radoši un sistemātiski sadarbojoties ar pētniekiem un kultūras daba organizatoriem, tautas gara mantu vācējiem un tradīciju kopējiem.

Uzskatot, ka grāmata "Rucavā, tur Paurupē..." nav garāmgājēja darbs, bet tā ir izlolota ar lielu pietāti un mīlestību pret šejienes kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijām un cilvēkiem, pagasta pašvaldība bija nolēmusi grāmatas radošo kolektīvu izvirzīt "Lielās folkloras Gada balvas – 2007" nominācijai. Grāmatas atvēršanas svētkos kļuva zināms, ka šis pagodinājums ir piešķirts.

Atzinība spārno strādāt tālāk

Atzinīgā attieksme spārno cilvēkus tikpat enerģiski darboties tālāk. Profesore Benita Laumane, kas grāmatā rakstījusi par rucavnieku uzvārdiem, ciemu nosaukumiem un vietējās izloksnes neparasto dzīvotspēju, uzsvēra, ka grāmatas iznākšana izraisīs vēlēšanos strādāt arī turpmāk, lai savāktu materiālus grāmatas otrās daļas izdošanai. Viņa apzinoties, cik daudz vēl palicis nepateikta un neapzināta. Tādēļ vietējiem iedzīvotājiem jābūt čakliem un jāpieraksta liecības, kas citādi draud pazust nebūtībā.

Par savu sadarbību ar valodniekiem un atmiņu vācējiem runāja sventājnieks Miķelis Balčus. Būdams lielisks un asprātīgs stāstītājs, viņš ne tikai nosauca novadā populārākos sieviešu un vīriešu vārdus, bet spilgti raksturoja arī cilvēku smagos dzīves apstākļus, minot piemērus par to, cik bīstams salīdzinājumā ar citiem darbiem sendienās bijis jūras zvejnieku solis. Pēc nostāstiem vairāk nekā 130 Rucavas zvejnieku savā varā paņēmušas viļņu bangas, bet kāda no ģimenēm tādējādi pazaudējusi septiņus maizes pelnītājus.

Sarīkojuma nobeiguma daļā, jau pēc videošova "Rucavas tradīcijas mūsdienās" noskatīšanās, kā arī grāmatas autoru un teicēju sirsnīgās godināšanas, notika Rucavas goda mielasts, kurā, piedaloties Rucavas etnogrāfiskajam ansamblim, Rucavas tradīciju klubam un danču kapelai "Paurupīte", dziedāja vietējās dziesmas un notika sadancošana.

Autoru un teicēju kopīgs darbs

Grāmatas sagatavošanas iniciatori un autori ir Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Kurzemes Humanitārā institūta radošā kolektīva ļaudis. Redkolēģijā darbojās profesores Benita Laumane un Ieva Ozola, bet kopā ar viņām autoru pulkā vēl ir arī Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere, Rucavas Tradicionālās kultūras centra vadītāja Sandra Aigare, Rucavas pagasta bibliotēkas un Rucavas novadpētniecības ekspozīcijas vadītāja Gunta Timbra, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves zinātniskā arhīva pārzine Māra Vīksna, Sventājas novadpētnieks un kultūras darbinieks Miķelis Balčus, habilitētā filoloģijas doktore Brigita Bušmane, kā arī Liepājas Pedagoģijas akadēmijas absolvente Kristīne Kapiņa.

Katrā ziņā par grāmatas tapšanas līdzautoriem uzskatāmi arī visi tie 11 rucavnieki, kuru spilgtie atmiņu stāstījumi publicēti grāmatas nobeiguma daļā un ko atšifrējuši Pedagoģijas akadēmijas studenti, bet publicēšanai sagatavojusi akadēmijas doktorante Liene Markus-Narvila.

Kā pastāstīja viena no aktīvākajām projekta virzītājām S.Aigare, grāmata izdota ar valsts pētījumu programmas "Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru" finansiālu atbalstu. Izdevumam, kas tagad nonākšot bibliotēku plauktos, viņasprāt, ir gan liela zinātniskā, gan praktiskā un sabiedriskā vērtība, un tā būšot saistoša lasāmviela ikvienam interesentam. Grāmata, kas daudzus jo daudzus rucavniekus skar arī personīgi, esot unikāla ar to, ka informē lasītājus par šī spilgtā Latvijas novada kultūras un valodas vērtībām, tur nosaukti daudzi fakti, kas līdz šim nebija pieejami lasītājiem. Iespējams, pirmo reizi ar grāmatas starpniecību rucavnieki uzzināšot, ka šo pagastu ir apmeklējuši, materiālus vākuši un krātuvēm iesūtījuši ap 80 sabiedrisku darbinieku, skolēnu, studentu, folkloristu un pētnieku. Ekspedīcijās iztaujāti un pierakstīti ap 250 šejienes teicēju stāstījumu. Starp tiem esot 70 Annas, 15 Jāņi, 32 Katrīnas, 26 Ķērstas, 50 Margrietas, Mārgrietas, Margietas vai Mārģietas.

Pēteris Jaunzems,
"Kurzemes Vārds"

Miķelis Balčus profesorei Benitai Laumanei solīja, ka dāvinājumā saņemtos rakstainos Rucavas cimdus nenovilkšot pat gulēt ejot.

Teicēja Anna Trautmane (no kreisās) kultūras mantojumā nodevusi gan neskaitāmus audumus, gan dreļļus.

Sandra Aigare un pagasta vadītājs Viktors Čamans sveica visu grāmatas radošo kolektīvu un katru lielā darba darītāju atsevišķi.