Nākamreiz būs vēl vairāk zivju un rokenrola  (1) 06.08.2012

Kāda tur reklāma, ja tikai pirmdien izdomājām, ka tāds festivāls jārīko – tā par pirmo ģimenēm draudzīgo festivālu "Fish Rock Festival" saka tā organizatori. Mazais festivāls bez īpašas pieteikšanas sestdien notika Embūtes pagastā pie Dēseles dzirnavām.

"Visātrāk sarīkotais festivāls," raksturo mūziķis Luijs Fonteins. Ideja par "Fish Rock Festival" pieder viņam un māksliniekiem Ievai Rubezei un Uldim Rubezim. Iepriekš šajā pašā vietā draugi aicināti uz kopīgu makšķerēšanu, nu nolemts to izvērst, liekot klāt arī mūziku. "Ja ir forši, tad kāpēc vēl kādu neuzaicināt? Tas jau neko neprasa," saka Ieva Rubeze.

Zivju un rokenrola pasākums notiek "Dēseles dārzos" – ogu audzētavā, kas ierīkota pie vecām dzirnavām. Tāpēc zemenes, plūmes un mellenes dabūjamas gandrīz tikko no dārza. 

Atpūsties, makšķerēt, baudīt kvalitatīvu blūzu un roku – tāda ir pasākuma ideja. No dzirnavu dīķa krastā iekārtotās skatuves vispirms skan blūzs – "Rick Heart&The Blues Engines" ar basģitāristu Luiju Fonteinu. Rika Hārta grupas moto ir: "Mēs ciešam par jums!" Pēc tam paša Fonteina grupas uzstāšanās kopā ar bekovokālistēm "FabTwins" un iespaidīgo ģitāristu Teriju Lagardi. Ne mazāk iespaidīgs arī trešais vakara ģitārists – Tomass Gusevs no "Adams Family". 

Elīna Veite arī ir tepat no Embūtes pagasta, viņa "Dēseles dārzos" strādā. Darbs te esot ne vienam vien pagasta iedzīvotājam – gan ogas lasīt, gan ravēt, un darbavieta esot diezgan laba. "Fish Rock Festival" viņai patīk, jo vispār jau tik reti kas apkārtnē notiekot.

Sestdien Elīna ir atbildīgā par zivju ķeršanas konkursu. Tie, kas tajā piedalās, visas Dēseles dzirnavdīķī nomakšķerētās zivis nes pie viņas nosvērt. Tiesa gan, sestdiena no šī viedokļa nav uzskatāma par bagātīgu dienu, jo kārtīgi makani negadās. Ik pa laikam pie svariem atskrien Daniels Dīks ar svaigāko lomu, bet, lai arī pretī puikas vārdam ierakstu daudz, tie rāda tikai nelielu svaru.

Apmeklētāju pūļi festivālā nemaz nav paredzēti, jo ar lieliem pasākumiem tam tiešām nav nekādas saistības. Un no tuvākām un tālākām pilsētām līdz Dēselei ir gatavi doties, visticamāk, tikai patiesi žanra cienītāji. Un tie no visa notiekošā paliek priecīgi – ar vienu aci uzmana bērnus, kas dīķī uzsit šļakatas, ar abām ausīm klausās un beigās kārtējo reizi secina, ka rokenrols nekad nemirs.

Plašāk lasiet laikrakstā "Kurzemes Vārds" 6. augusta numurā.