Ūdens, visticamāk, smird biežā remonta dēļ 03.07.2007

Ūdens analīzes Pāvilostas iedzīvotājas Irinas Kurčanovas mājā Dzintaru ielā 103 ir paņemtas, un rezultāti rāda, ka nekādas normas nav pārsniegtas, informēja Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Iedzīvotāji gan bilst, ka analīzes veiktas par ūdens kvalitāti, nevis smaku, tādēļ deputāte Maira Briede paraugus vedusi uz laboratorijām Jūrmalā un Liepājā.

Jau rakstījām, ka jūnija sākumā tika sasaukta iedzīvotāju sapulce, kurā U.Kristpasons un Komunālā uzņēmuma vadītājs Arnolds Ķeiris izskaidroja, kādēļ par patērēto ūdeni no 1.jūlija jāmaksā divreiz vairāk, ja pilsētā ir virkne ar ūdens piegādi saistītu problēmu.

Kaut gan sākotnēji tika cerēts, ka pēc pērn pabeigtā ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projekta vairs nebūs raižu par ūdens spiedienu, situācija nav uzlabojusies. Vienā pilsētas daļā iedzīvotāji ceļas naktī, lai kanniņās un katliņos satecinātu ūdeni vismaz lietošanai uzturā, otrā spiediens mēdz būt tik spēcīgs, ka salūst krāns. Turklāt ūdens ož pēc zālēm un vecām olām. I.Kurčanova apgalvoja, ka šāda problēma ir ne tikai Vecajā ciemā, bet arī divās no Jaunās Pāvilostas mājām – Dzintaru ielā 103 un 99. Abās mājās kopā ir 74 dzīvokļi, 212 iedzīvotāju.

U.Kristapsons neticēja – viņa mājā ūdenim neesot ne vainas, bet blakus ir problēmas. Tika noslēgtas derības – ja ūdens analīzes būs labas, par tām maksās I.Kurčanova, ja ne, laboratorijas izdevumus segs pašvaldības vadītājs.

U.Kristapsons stāsta, ka pavisam drīz pēc sapulces paraugi paņemti no diviem Dzintaru ielas problemātisko namu dzīvokļiem. Liepājā veikto analīžu rezultāti rādot – ūdens kvalitāte ir laba. Datus U.Kristpasons sola publicēt arī pašvaldības izdevumā "Pāvilostas – Sakas ziņas", kā viņam tika ieteikts sapulces laikā.

I.Kurčanova savukārt uzskata, ka derībās nav zaudējusi, jo netika veikti tādi laboratoriskie izmeklējumi, lai konstatētu smaku. "Tādas analīzes taisa tikai Jūrmalā," zināja pāvilostniece. Viņa piebilst, ka visu laiku ūdens nesmird. "Nedēļu ir labs, tad atkal problēmas. Ir dienas, kad tas smird, kad muzejā nāk smilšains," novērojusi I.Kurčanova, kura ir arī Pāvilostas Novadpētniecības muzeja vadītāja.

Rezultāti pēkšņi ir gatavi

Neatkarīgi no U.Kristapsona ūdens paraugus analīzēm nodevusi Sakas Novada domes deputāte Maira Briede. 18.jūnijā tie iesniegti Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra Kurzemes reģionālajā laboratorijā Liepājā, taču rezultāti vēl aizvien nav saņemti. "Ne pirmajā, ne otrajā noteiktajā reizē nebija. Tādēļ trešo reizi vairs negaidīju un devos uz Bulduriem pati," pastāstīja M.Briede.

Iemeslu, kādēļ rezultāti no Liepājas speciālistiem tik ilgi jāgaida, viņa nezina. Laboratorijā paskaidroja, ka Liepājā neveic tādas analīzes, lai konstatētu ūdens smaku, tādēļ paraugi sūtīti uz PVD Nacionālo diagnostikas centru Rīgā. Vakar gan Liepājas speciāliste paziņoja, ka tikko "vienas atbildes saņēmām". Taču tās nesniedzot pilnīgu ainu, vajagot vēl citas.

Bet Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Vides laboratorijā Jūrmalā, kur M.Briede arī nogādājusi paraugus, atzina, ka rezultātiem jau vajadzētu būt zināmiem. Analīzes neprasot daudz laika, jo tiek veiktas, pieaicinot smaku vērtētājus, ņemot vērā četru ekspertu viedokļus. Rezultāti šonedēļ tikšot paziņoti M.Briedei. Redakcijai laboratorijā gan tos atteicās izpaust, norādot: "Informāciju sniedzam tikai pasūtītājam."

Arī vispārēji komentāri par to, kādi varētu būt iemesli šādai problēmai, trešajām personām netiekot sniegti. M.Briede gan pastāstīja, ka speciālisti uzskata – smakas cēlonis varētu būt biežie ūdens piegādes pārtraukumi. Pāvilostā plīst caurules, jo tās ir vecas, vēl no padomju gadiem, un ar spiedienam neatbilstošu diametru. "Man teica – jo biežāk caurules plīsīs, jo vairāk ūdens smirdēs," atstāsta deputāte. Tas varētu būt tādēļ, ka remonta laikā ūdensvadā iekļūst gaiss.

U.Kristapsons iepriekš solīja, ka līdzekļi, kas iegūti, palielinot tarifu, daļēji tiks novirzīti jauna ūdensvada ierīkošanai. Par pašvaldības līdzekļiem paredzēts izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu un tehnisko projektu. Pēc tam jau varētu vērsties pēc atbalsta ES struktūrfondos. Tomēr darbu pie jaunā ūdenssaimniecības projekta varētu sākt tikai 2008.gadā.

Ilze Lanka,
"Kurzemes Vārds"