Karostā "raud" kāpas  (19) 04.04.2008

Pērnā pavasara epopeja ar mucām, acīm redzot nav pavisam beigusies. Karostā, Atmodas bulvāra galā, raud kāpas – no tām vairākās vietās kopā ar gruntsūdeņiem izplūst nezināma viela, kas izžūstot iekrāso smiltis zili violetā krāsā. Pašvaldības policijas darbinieki Karostas pludmalē aiz Ziemeļu fortiem konstatējuši grunts piesārņojumu. Redakcija pārliecinājās, ka piesārņojums pamanīts Atmodas bulvāra pašā galā. No izskalotās vairāku metru augstās kāpas jūras pusē iztek zilganas krāsas šķidrums. Ar neapbruņotu aci redzams, ka no nogruvuma sūcas ārā gruntsūdens, kas līdzi nes piemaisījumu.

Piesārņojums redzams vairākos posmos, vairāku metru garā joslā. Kamēr šķidrums uz smilts sienas nav nožuvis, tam ir zilgans metālisks spīdums. Savukārt vietās, kur šķidrums notecējis līdz pludmales smiltīm un tur izžuvis, smiltis nokrāsojušās zili violetas.

Ceturtdienas vakarā domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls ziņoja, ka piesārņoto vietu apsekojuši gan Reģionālās vides pārvaldes, gan domes Vides daļas speciālisti. Tika skaidrots, ka paņemti piesārņotās grunts paraugi, kas nosūtīti ekspertīzes veikšanai, lai noskaidrotu, kas tā par vielu, kas izplūst no kāpas. Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova skaidroja, ka vispirms tiks meklēts piesārņojuma avots, iespējams, izdarot urbumus, lai to atrastu. Amatpersona pieļāva, ka nezināmā izplūstošā viela ir padomju armijas mantojums, iespējams, līdzīga tai, kāda 2007.gada pavasarī tika atrasta Karostā. Ļaudis tika brīdināti nenonākt saskarsmē ar nezināmo vielu.

Taču jau nākamajā dienā speciālisti domas mainīja. Pēc kāpas apskates Reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Māra Muceniece norādīja, ka piesārņojums, ja arī tāds ir, nav apkārtējai videi īpaši bīstams. No kāpas atsegumā redzamajām melnajām, 30 centimetru biezajām joslām, pēc viņas teiktā sūcoties dzidrs ūdens, bez raksturīgas smakas. Tādēļ amatpersona pieļaujot iespēju, ka tas ir gruntsūdens. Turklāt šādi atsegumi esot redzami arī citur jūras piekrastē. Grunts analīze iespējamā piesārņojuma vietā netikšot veikta, jo neesot apstiprinājies pieņēmums, ka apmēram 500 metru no Ziemeļu mola varētu būt kāds grunts piesārņojums. Vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas noformētais apsekošanas akts tikšot nodots Liepājas domei, kas varēs lemt par tālāko rīcību. 

Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Liepājas jūras kontroles sektora vadītājs Ainars Priediens atzīst, ka pagaidām piesārņojums arī neapdraud jūru. Atsegums kāpā atrodas 30 līdz 50 metru attālumā no krasta un Baltijas jūrai nav bīstams. A.Priediens tikai pauž bažas, ka vētras laikā gan daļa piesārņotās grunts var tikt ieskalota jūrā, tāpēc būtu svarīgi noteikt, ir vai nav šajā vietā reāls piesārņojums.

Atgādināsim, ka 2007.gada pavasarī jau piedzīvojām līdzīgu precedentu. Kad Karostā tika atraktas mucas ar nezināmo vielu, sākumā cilvēki pie tām gāja un strādāja bez maskām un spectērpiem. Tikai vēlāk, kad tika noskaidrots, ka mucās atrodas bīstamā ķīmiskā viela sulfurilhlorīds (Saskarē ar gaisu no sulfurilhlorīda izdalās sērskābes un sālsskābes tvaiki, veidojot baltu miglu, kas var izplaucēt elpceļus. Padomju laikos šī viela izmantota kā dūmu aizsegs, lai karakuģi nebūtu redzami no gaisa.), atbildīgie kļuva piesardzīgāki. Vai nebūtu jāmācās no kļūdām un jāpārliecinās, ka viela patiesi ir nekaitīga, ka piesārņojuma nav, kā pauž atbildīgie dienesti? Vai tīšuprāt jākāpj uz grābekļa otrreiz, ja jau ne vienu reizi vien esam pārliecinājušies, ka zeme mūsu pilsētā un ap to slēpj bīstamas lietas?

Ita Cērmane,
"Kurzemes Vārds"

Vides inspektors Sergejs Larins domā, ka no kāpas tek ārā gruntsūdens, kas nes līdzi piesārņojumu – šķidrumam ir ne tikai metāliska nokrāsa, bet arī īpatnēja asa smaka.