Karostas peldvieta – viena no netīrākajām Baltijas jūras piekrastē  (4) 13.08.2012

28. jūlijā noslēdzās Vides izglītības fonda projekta "Marlin" organizētā sabiedriskā kampaņa "Mana jūra", kuras ietvaros dalībnieki kājām mēroja vairāk nekā 500 km Baltijas jūras piekrastes un veica 35 piekrastes piesārņojošo atkritumu monitoringus, noskaidrojot Latvijas pludmaļu sakoptības situāciju.

Liepājas piekrastes teritorijas apkārtnē vidēji atkritumu ir visvairāk, par rezultātiem informē Vides izglītības fonda pārstāve Ilze Grunska.

Atkritumu daudzums tika uzskaitīts 100 metru garā pludmales nogrieznī saskaņā ar ANO Vides programmas monitoringa metodoloģiju, kas starptautiskā projekta "Marlin" ietvaros ir piemērota Baltijas jūras reģionam. Rezultāti parāda, ka vidējais atkritumu skaits Latvijas pludmalēs ir 180 atkritumu vienības uz katriem 100 metriem, savukārt piesārņotākajā pludmalē, Engurē, tās ir 570 atkritumu vienības, bet tīrākajā, Irbes ietekā, tikai 39 vienības 100 metru nogrieznī.

Datu salīdzināšanai ir izveidots 10 tīrāko un netīrāko peldvietu apskats un atrasto atkritumu vienību skaits tajās.

Netīrākās Latvijas peldvietas Baltijas jūras piekrastē:
Engure – 570
Pāvilosta – 547
Kuiviži – 541
Tūja - 290
Liepājas Karosta - 284
Vecāķi - 274
Roja - 264
Lapmežciems - 230
Liepene - 224
Saulkrasti - 224

Tīrākās Latvijas peldvietas Baltijas jūras piekrastē:
Irbes ieteka – 39
Mazirbe - 50
Pūrciems - 54
Abragciems - 61
Kaltene - 65
Lilaste - 69
Oviši - 76
Apšuciems - 87
Salacgrīva - 100
Jūrkalne - 109

Salīdzinot piekrastu teritorijas, noskaidrojās, ka vistīrākā ir Kurzemes piekraste Ventspils apkārtnē, kur vidēji ir 123,9 vienības atkritumu 100 metros. Tālāk seko Jūrmalas un Rīgas piekraste (171,4), Baltijas jūras līča zona Kurzemē (177), Baltijas jūras līča zona Vidzemē (212), bet vidēji visvairāk atkritumu ir Liepājas piekrastes teritorijas apkārtnē (231,1).

Vides izglītības fonda pārstāvji jau iepriekš informēja, ka satraucošs ir lielais atrasto plastmasas vienību skaits, kopumā tie bijuši 3478 dažādi plastmasas izstrādājumi 23 plastmasas kategorijās. Salīdzinājumam der minēt citus lielākos piesārņotāju veidus: papīra un kartona vienības pludmalēs kopumā bijušas 669, stikls un keramika – 535, bet metāls – 482 vienības.

ANO Vides programmas (UNEP) izstrādātās metodoloģijas ietvaros veikto monitoringu rezultāti atklāj, kāds piesārņojums ir atrodams Latvijas krastos un sniedz iespēju izvērtēt potenciālo piesārņojuma daudzumu jūrā, kā arī analizēt datus par to, kas ir galvenie atbildīgie sektori par piesārņojumu, un salīdzināt pašvaldību sekmes un nepilnības piekrastes apsaimniekošanā.

Sabiedriskā kampaņa "Mana jūra" norisinājās starptautiska projekta "Marlin" ietvaros, kas tiek īstenots ar Centrālās Baltijas Programmas (Central Baltic Programme) atbalstu.