Kas notiek ar Liepājas bruģi?  (19) 15.08.2011

Vērojot, cik daudz šovasar bruģa atklājas zem daudzkārt lāpītās asfalta segas un kā ielu malās sakrājas akmeņu kaudzītes, atmodās vecais jautājums – kas notiek ar Liepājas bruģi, kuru vairs neslēps zem ielas jaunā, melnā klājuma. Kur paliks apaļās kaķugalvas, kantainie pelēči un kantainais sarkanais granīts, puskaltie laukakmeņi? Kā pilsēta glabā bruģi?

Bruģis noliktavā – tas nav mīts. Pilsētas Komunālās pārvaldes valdes loceklis Ģirts Reinbergs un Pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš sagaida mūs noliktavas laukumā Ezermalas ielā. Vēlāk mums pievienojas arī Mārtiņš Jākobsons, Komunālās pārvaldes Ceļu nozares vadītājs.

Tiešām – aiz noliktavas atsedzas vairāki pelēki bruģa kalni. Daži zaļi, jau apauguši ar zāli. Tātad no ielām noņemtais bruģis patiešām tiek uzglabāts un uzkrāts. M. Jākobsons pastāsta, ka saskaitīts, noliktavā pašlaik ir uzkrāts 641 kubikmetrs bruģa. Šogad bruģakmeņi šurp vesti no Brīvības ielas, Zirņu ielas, Jelgavas ielas.

Rekonstruējot ielas, pie bruģa demontāžas ir klāt būvuzraugs, kurš uzmēra atrasto bruģi. Pēc demontāžas, kad bruģis nogādāts noliktavā, tiek salīdzināts dabā uzmērītais un noliktavā ievestais bruģis, skaidro M. Jākobsons. Ja akmens bruģi paredzēts atjaunot, tad bruģi "uz uzņēmēja atbildību" var atstāt arī objektā, bet pēcāk būvējot noņemtā bruģa kvadratūrai jāsakrīt ar izbūvēto. D. Jēriņš piebilst – tāpat kā bruģakmeņi, pilsētas noliktavā būvniekiem ir jānoglabā arī citi materiāli, kurus iespējams atkārtoti izmantot, piemēram, vecās trotuāru plāksnes un tamlīdzīgi.

Liepājas bruģis ir tik dažāds. Vispopulārākais laikam ir priekšstats par zviedru kaltajiem bruģakmeņiem, kādus pašvaldība ir pirkusi 20. gadsimta 30. gados par 50 – 80 santīmiem gabalā – to zina stāstīt vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš. Zivju ielā redzams somu bruģakmens, tas esot gaišāks un ne tik garens kā zviedru akmens.