Mūža maizi vecajiem dzīvniekiem  (11) 07.09.2012

"Mums ir arī pasaka par vecīšiem, ko bērni vecuma galā sēdināja ragutiņās un veda uz mežu," atgādina Anžela. "Vai tagad ir pienācis līdzīgs laiks sirmajiem dzīvniekiem?"

To stāstot, viņa glāsta aptuveni 17 gadu veco Tarzānu. Tā liktenis ir pavisam skumjš. Kādreiz – spēka gados – viņš bija sargs katlumājā netālu no Karostas tilta. Kad katlumāju slēdza, suni neviens līdzi nepaņēma – tā tas palika tur klīstam. "Labi, ka atradās līdzjūtīgas sievietes, kas par to parūpējās – gadiem nesa tam ēdienu," stāsta Anžela. Un rāda – sunim ir dažādas traumas, lūzumi un tamlīdzīgi, kas neārstēti saauguši nepareizi. Taču, neskatoties uz savu sirmo vecumu un dzīvē daudz pieredzēto, suns ir veselīgs un dzīvespriecīgs. Kad veco katlumāju beidzot bija nolemts nojaukt, tās pašas sievietes lūdza palīdzību Dzīvnieku patversmē – tā nu Tarzāns tur tagad dzīvo, un tās pašas sievietes par viņu arī painteresējas un apciemo, taču nevienai no viņām nav iespēju lielā auguma suni paņemt pie sevis mājās.

Egona Zīverta foto

Tarzāns tiešām ir pelnījis labus saimniekus, Anželai piekrīt Dzīvnieku patversmes darbiniece Tatjana Leonova (no labās) un brīvprātīgā Oksana Osipoviča.