Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 23. jūnijs

+17°C
Vējš: A 4.0 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Līga

Lasot ziņas, smadzenes atpūtināt nedrīkst

Atslēgvārdi masu mediji | mediji | informācija | portāli | ziņas | žurnālistika

Foto: Publicitātes

Tas, ka sazēluši tā dēvētie pseidoziņu portāli, kuri publicē skandalozas, uzmanību piesaistošas, bet absolūti nepatiesas ziņas, ar kurām cilvēki tik aktīvi dalās, lieliski ilustrē nepieciešamību veicināt medijpratību dažādās sabiedrības grupās. Kvalitatīvas ziņu žurnālistikas priekšnosacījumi ir patiesums, faktu precizitāte, neitralitāte, maksimāli iespējama objektivitāte un viedokļu balanss, taču daļa no mediju satura ir absolūtā pretrunā tiem. To rada žurnālisti, kuri neatbildīgi izturas pret savu darbu, vai arī cilvēki, kuri vispār nav žurnālisti, neizprot profesionālas žurnālistikas standartus un vērtības un strādā tikai auditorijas piesaistīšanas nolūkos, izplatot "skaļas", bet nepatiesas ziņas.

Kāpēc par to būtu jāuztraucas? Tāpēc, ka šādas ziņas maldina cilvēkus, deformē viņu realitātes uztveri un, esmu pārliecināta, kopumā rada negatīvus efektus. Ko darīt? Jācenšas ziņās iedziļināties, jālasa tālāk par virsrakstiem, kas nereti ir īpaši maldinoši, jāpārbauda, kas ir ziņas avots, kā šie fakti saskan ar kontekstu un tiem faktiem, ko jau zinām. Es studentiem jau 1. kursā uzsveru, ka, lasot vai klausoties ziņas, mums nevajadzētu atpūtināt smadzenes, bet gan tieši otrādi – pieslēgt savas kritiskās domāšanas prasmes. Tiešām aicinu cilvēkus nevairot pseidoziņu popularitāti un ar tām nedalīties sociālajos medijos, jo atbildīgi ir ne tikai tie, kas nepatiesās ziņas publicē, bet arī visi, kas ar tām dalās tālāk.

Ļoti skeptiska esmu arī pret pašvaldību izdevumiem, jo tie mēdz kopēt žurnālistikas žanrus un formātus, lai radītu maldinošu iespaidu par objektīvu saturu, taču realitātē piedāvātais saturs ir neobjektīvs un radīts tikai pašvaldības (turklāt parasti tikai pozīcijā esošo politisko spēku) interesēs. Problēma ir tad, ja cilvēki to neatšķir un vērtē kā objektīvu saturu. Otra problēma, kas manā izpratnē ir vēl lielāka, – cilvēki ar bezmaksas pašvaldību izdevumiem mēģina aizstāt neatkarīgus medijus, kas, protams, nav bezmaksas. Tādējādi tiek vēl vairāk apgrūtināta iespēja nodarboties ar neatkarīgu žurnālistiku reģionos.

Projekts "Reģionālo mediju spēks", nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai".

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi domā

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!