Omītes mīlestība un asaras  (12) 12.06.2012

Kamēr viena omīte – vienalga, vai tāda, kas tikko pārkāpusi 40 gadu slieksni vai īsta sirmmāmiņa – priecājas par mazajiem vai jau lielākajiem mazbērniem, tikmēr citai acīs asaras: mazbērnus nav redzējusi jau gadiem. Viss sācies tik skaisti. Jaunie savijuši ligzdiņu, pasaulē nācis ilgi gaidītais mazulis. Taču omīte no ģimenes atstumta.

Bet viņa tik ļoti grib redzēt un samīļot mazbērnus. Ko darīt? Civillikums paredz, ka bērnam ir tiesības tikties ar vecvecākiem, ja vien nav kādu īpašu šķēršļu.

Ludmila Daudiša no Ludzas slauka asaras, stāstot par savām sirdssāpēm – to, kā viņai liegta iespēja redzēt mazdēlu, kuram jau ir deviņi gadi. Pirms septiņiem gadiem gājis bojā viņas dēls Ģirts. Tā bijusi traģiska avārija. Ģirtam palikusi sieva, arī gadu un deviņus mēnešus vecs dēliņš.

Ludmila stāsta, ka pirms tam attiecības visiem bijušas ļoti labas. Pēc dēla traģiskās nāves tikšanās ar vedeklu un mazdēliņu ātri palikušas aizvien retākas. Vedekla dzīvojusi Rīgā, tad pārcēlusies uz Siguldu, mazdēliņš Rīgā gājis bērnudārzā. Omītei un opapam vienīgā iespēja, kā puiku satikt, bijusi braukt to apmeklēt bērnudārzā. Kad zvanījusi vedeklai, tā reti kad pacēlusi klausuli. Un drīz jau arī vairs tikšanās bērnudārzā nav bijusi iespējama.

Mazdēls nebija redzēts trīs gadus, kad pēc lielām pūlēm omītei izdevies vedeklas mammu pierunāt noorganizēt tikšanos ar mazdēlu uz pus stundu. Pēc tikšanās vedekla uz telefona zvaniem atbildējusi un sievietes vienojušās, ka mēģinās attiecības veidot no jauna, tomēr ir pagājis aptuveni mēnesis, un Ludmila stāsta: nekāda attiecību veidošana laikam neiznāks – uz viņas telefona zvaniem atkal neviens vairs neatbildot.

Ludmilas vedekla notikušo komentē īsi: viss notiekošais ir ļoti komplicēts gadījums, kad cilvēkiem krasi atšķiras dzīves vērtības, uzskati un kad dominē viena cilvēka egoisms. 

Liepājas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele ir atklāta: gadījumi, kad vecvecākiem ir problēmas satikt savus mazbērnus un kontaktēties ar viņiem, līdz Bāriņtiesai nonāk ļoti reti. Viņa gan nenoliedz, ka tādu nebūtu, taču, visticamāk, cilvēki kaut kā tiek galā pašu spēkiem. Taču viņa uzsver arī to, ka šo saskarsmi ir iespējams regulēt tiesiskā ceļā. Taču ne ar Bāriņtiesas, bet tiesas starpniecību.

Egona Zīverta foto

Kad vecāki un vecvecāki nespēj cilvēciski vienoties par iespējām kopīgi audzināt bērnu, nereti tas kļūst kā lelle pieaugušo rokās, kad katrs to rauj uz savu pusi.