Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” atklāšanas koncertā galvenokārt jāspēlē latviešu māksliniekiem, kuri guvuši pasaules atpazīstamību, intervijā “Rietumu Radio” sacīja koncertzāles projekta vadītājs Ints Dālderis. “Mēs esam akadēmiskās mūzikas lielvalsts, un mums jālepojas ar saviem māksliniekiem,” sacīja Dālderis. “Protams, vienmēr ir interesanti dzirdēt arī ārvalstu māksliniekus, bet atklāšanā jābūt mūsējiem, kas pasaulē kļuvuši labi zināmi.”

Kā norāda Dālderis, vairāki mākslinieki jau ir uzrunāti, taču līgumi par uzstāšanos noslēgti vēl nav.

“Būvniecībai ir tendence būt neprecīzai, līdz ar to ar datumu jābūt uzmanīgiem,” sacīja Dālderis. Pagaidām gan viss norit pēc plāna, un ēkas būvniecībai jābeidzas nākamā gada 30.jūnijā. Viņš gan norādīja, ka “mēs tēmējam visaugstākajā mērogā”.

Dālderis izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai arī viņš pats varētu piedalīties atklāšanas koncertā kā mūziķis. “Neesmu domājis par to. Būtu laimīgs, bet negribētu izmantot savu dienesta stāvokli. Ļoti labprāt piedalītos šajā koncertā, un varbūt kādu mazu daļu varētu arī nospēlēt,” sacīja Dālderis. Viņš gan norāda, ka joprojām aktīvi muzicē un klarnetes spēli nav aizmirsis. “Esmu savas kultūras jomas pārstāvis politikā un citās aktivitātēs, bet es joprojām palieku mūziķis. Tā ir mana dzīve,” sacīja Dālderis.

Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” spāru svētkus plānots svinēt augusta beigās. “Precīzu datumu nenosaukšu, jo būvniecībai ir tendence būt neprecīzai, tāpēc jābūt piesardzīgiem,” sacīja Dālderis, gan norādot, ka atklāšanas koncerts jau tiek plānots un mākslinieki uzrunāti.

Sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri pārrunātas galvenās lietas un “idejas ir nopietnas, bet pie tām tiek strādāts”, izteicās Dālderis.

Līdz ar jaunās koncertzāles “Lielais dzintars” nodošanu ekspluatācijā
Liepājai jākļūst par reģionālu mūzikas un kultūras centru, uzskata
koncertzāles projekta vadītājs. Koncertzāles galvenie
īrnieki būs Liepājas Simfoniskais orķestris un Emīla Melngaiļa mūzikas
skola, taču plānots, ka ēkā darbosies arī amatieru teātri, deju
studijas, tāpat vieta atradīsies popmūzikas žanrā spēlējošajiem
mūziķiem. “Gribam, lai ēka dzīvo kā reģionāls mūzikas centrs, kur kopā
ir gan amatieri, gan profesionāļi, gan skolēni,” sacīja Dālderis,
vienlaikus uzsverot, ka galvenā ideja un pamata lieta tomēr ir
koncertzāle.

Lielajā zālē būs vairāk nekā 1000 sēdvietu, taču
Dālderis uzskata, ka tas nav pārāk daudz. “Lai varētu uzaicināt
nopietnus un pietiekami dārgus izpildītājus, jābūt arī ieņēmumiem no
biļetēm. Jo mazāk būs vietu, jo dārgāka būs vienas biļetes pašizmaksa,”
sacīja Dālderis. “Esam runājuši ar vairākiem koncertu organizētājiem,
kuri jau izrādījuši interesi tieši par šāda izmēra koncertzāli.”

Dālderis
arī norādīja, ka mazāka izmēra zāles Liepājā jau ir pieejamas, turklāt
ēkas arhitekts ir paredzējis iespēju lielās zāles apjomu samazināt līdz
pat 350 vietām, tostarp transformējot arī zāles akustisko vairogu.

“Otrs
aspekts, lai būtu nodrošināta normāla akustika 100 cilvēku lielam
simfoniskajam orķestrim, nepieciešama telpa ar pietiekami lielu
kubatūru, līdz ar to zāles apjomam jābūt lielam. Ja ir liela zāle, nav
jēgas taisīt mazāk sēdvietu,” sacīja Dālderis.

Liepājas
koncertzālei arī plānots piesaistīt klausītājus no Lietuvas un citām
valstīm, un šeit ļoti svarīga būšot Liepājas lidostas attīstība nākotnē.
“Vajadzētu pietiekami daudz savienojošo reisu, lai piesaistītu
Skandināvijas un Ziemeļvācijas klausītājus, kuri ir ieinteresēti un
maksātspējīgi apmeklēt šādus pasākumus,” sacīja Dālderis.

Koncertzāles atklāšana, kas paredzēta 2016.gadā, būs viens no faktoriem, kam vajadzētu labvēlīgi ietekmēt tūristu piesaisti Liepājai un līdz ar to arī Liepājas lidostas attīstību, aģentūrai LETA atzina SIA “Aviasabiedrība Liepāja”
valdes loceklis Aigars Sprūde. “Mūsu mērķis ir atjaunot regulāros
pasažieru pārvadājumus. Pirmais uzdevums, lai šo mērķi sasniegtu, ir
lidostas rekonstrukcija, kurai jau ir izstrādāts tehniskais projekts un
burtiski šajās dienās tiks izsludināts konkurss rekonstrukcijas darbu
veikšanai,” informēja Sprūde.

Paralēli Liepājas lidosta ir
iesaistījusies Eiropas Savienības projektā “Baltic Bird”, kura mērķis ir
uzlabot sasniedzamību ar gaisa transportu Baltijas jūras reģionā,
tādējādi veicinot reģionālo attīstību. Perspektīvākie galamērķi no Liepājas
lidostas varētu būt Maskava, Sanktpēterburga, Hamburga, Berlīne,
Stokholma un Oslo, sacīja Sprūde, norādot, ka arī Kopenhāgena ir
lielisks galamērķis, taču šajā maršrutā būtu jākonkurē ar Palangas
lidostu, līdz ar to šāds reiss no Liepājas būtu rūpīgi jāizvērtē.

Jau ziņots, ka koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir 30,17 miljoni eiro, no kuriem puse ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

2013.gada 4.oktobrī Liepājas daudzfunkcionālajai koncertzālei “Lielais dzintars” svinīgi tika ielikts pamatakmens ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Autoruzraudzības līgums tika parakstīts ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt līgums par būvniecības darbiem – ar uzņēmumu “Merks”.

Koncertzāle tiek būvēta Liepājā, Radio ielā 8. Būves kopējā platība atbilstoši tehniskajam projektam ir 14 126 kvadrātmetri, ēkā būs astoņi stāvi. Lielajā koncertzālē paredzētas 1080 skatītāju vietas, bet kamerzālē – 200 vietas. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2015.gadā.